Šveice - Alpu kalnu un ūdenskritumu valstība

Tuvojas tūrisma sezona, varbūt šis apraksts, kurš tapa pēc sarunas ar Apes vidusskolas skolotāju Māru Neideri, ieinteresēs lasītājus ceļot pa Šveici - kalnu un ūdenskritumu zemi, precīzāko pulksteņu, stabilāko banku, sieru un šokolādes valstību.

Tuvojas tūrisma sezona, varbūt šis apraksts, kurš tapa pēc sarunas ar Apes vidusskolas skolotāju Māru Neideri, ieinteresēs lasītājus ceļot pa Šveici - kalnu un ūdenskritumu zemi, precīzāko pulksteņu, stabilāko banku, sieru un šokolādes valstību.
Tūristu grupa uz Šveici brauca caur Poliju, Čehiju, Austriju, Vāciju, pa ceļam apskatot ievērojamus objektus.
Leģendu iespaidā rada sapņu pilis
Pēc Prāgas apskates tūristi devās uz Bavārijas ķēniņa Ludviga II sapņu pilīm - Noišvānšteinu un Linderhofu. Uz Noišvānšteinas pili kalnā pa grupām viņi braukuši zirgu pajūgos, lai ietaupītu laiku. Skatam paveras Bavārijas Alpu ieskautā brīnišķīgākā pils pasaulē. Tā celta no 1869. līdz 1886.gadam, tajā apvienoti dažādi arhitektūras stili. Gidi grupu ieved katrā zālē: vispirms vestibilā, seko krāšņā troņa zāle, galerija, ēdamistaba, guļamistaba, ģērbistaba, kapela, viesistaba, darba kabinets, dziedoņu zāle ar skatuvi un virtuve. Visās telpās daudz lielu gleznu apzeltītos rāmjos, kristāla svečturu, griestu gleznojumu, skulptūru un greznu mēbeļu. Kā pasakā!
Ludviga ģimene: tēvs - karalis Maksimiliāns II, māte Marija, pats Ludvigs un viņa jaunākais brālis Oto vasarās dzīvoja Hoenšvangavu pilī, kura bija firstu Švangavu dzimtas senču pils netālu no Noišvānšteinas. Senču pili 1833.gadā bija nopircis karalis Maksimiliāns II. Ludvigu sajūsminājušas senās leģendas, tāpēc viņš licis uz iecerētās sapņu pils sienām attēlot viduslaiku varoņu - bruņinieka Loengrīna un Tanheizera piedzīvojumus.
Pirmo reizi princis Ludvigs noskatījies Riharda Vāgnera operu "Loengrīns" 1861.gadā. Mūzika un redzētais princi tik ļoti pārņēmis, ka viņš lūdzis tēvu izkārtot speciālu izrādi tikai viņam.
Kad 1964.gadā karalis Maksimiliāns II nomira, Ludvigs
18 gadu vecumā kļuva par karali un varēja īstenot savas sapņu pils celtniecību. Tā karalis pametis novārtā valsts lietas, bet Bavārijas valsts kase bija izsmelta. Lai ierobežotu Ludviga II darbošanos, ministri organizējuši sazvērestību un pasludinājuši karali par nepieskaitāmu.
Ludviga II sapņi - viņa dāvana nākamajām paaudzēm, kas jau sen Bavārijas kasē naudu atgriezuši ar uzviju, tūristiem apmeklējot šīs krāšņās pilis.
Ceļā uz Linderhofas pili grupa apskatīja Etāles klosteri Augšbavārijā. Tas celts baroka stilā ar pārbūvētu greznu baznīcu. Vēl šodien mūki, izmantojot Alpu kalnu avotu ūdeni, pļavu ziedus un senos rakstu ruļļos saglabātās receptes, gatavo īpašu Etāles liķieri un alu, kā arī kosmētiskās ziepes. To pārdodot, mūki papildina iztikas līdzekļus.
Linderhofas pils un parka apmeklējums notiek ieejas biļetēs norādītajā laikā, jo apmeklētāju ir ļoti daudz.
Šis nomaļais Alpu kalnu rajons ar dabas skaistumu un klusumu ļoti valdzinājis jauno troņmantnieku Ludvigu. Pili viņš vēlējies pārveidot līdzīgu franču pilīm. Vestibila centrā "saules karaļa" Ludviga XIV statuja uz zirga. Pie griestiem saules staros izceļas Francijas karaļu Burbonu dinastijas ģerbonis. Gide ielaiž grupu (katrs var noklausīties stāstījumu valodā, kuru viņš izvēlējies) un aizver durvis. Gobelēnu zāle, audienču zāle, guļamistaba, rozā kabinets, ēdamzāle un satriecoši greznā spoguļu zāle, kura daudzo milzīgo spoguļu dēļ it kā pagarinās. Spīd apzeltītās lustras, mēbeles, griestu gleznojumi. Visur zelts, zelts, zelts.
Linderhofas pils terase ir izrotāta ar skulptūrām, baseiniem. Caur skaistu parku tūristu nokļūstot pie Veneras grotas ieejas - diviem sakļautiem milzīgiem laukakmeņu bluķiem. "Durvis" klintī paveras, interesenti nokļūst mākslīgu stalaktītu alā, kas celta pēc karaļa Ludviga II pasūtījuma. Mākslīgās grotas centrā ir ierīkots mākslīgs ezers, kurā peld apzeltīta laiva ar gliemežvākiem. Pāri ezeriņam otrā pusē redzama skatuve ar lielu gleznu, uz kuras attēlots Tanheizers Veneras apskāvienos. Šajā zālē Bavārijas karalis Ludvigs II pārdzīvojis brīnišķīgus mirkļus, skatoties drauga - komponista Riharda Vāgnera - operu "Tanheizers". Arī Mārai šī sapņu pasaule īpaši palikusi atmiņā.
Cīrihē nauda glabājas zem ielām
Šveicē pirmā pietura - Cīrihe. Pilsēta atrodas Cīrihes ezera krastā. Cilvēku apmetne tur bijusi jau 15.gadā pirms mūsu ēras, šeit Romas impērijas laikā bijis robežpostenis. Kā pilsēta Cīrihe pieminēta 1336.gadā. Nu tā skaitās Šveices neoficiālā galvaspilsēta. Ekskursijā pa pilsētu tiek apskatīts sieviešu klosteris, Pētera baznīca, Vīna laukums, piemineklis Pestalocijam - slavenajam pedagogam.
Cīrihe ir banku, biržu, mākslinieku un bohēmas pilsēta. Bankas un naudas glabātavas atrodas zem ielām. Cīrihes pulksteņu muzejā tūristu grupa apskatīja dažādos Šveices pulksteņus: no paša plānākā mini pulksteņa, kurš bija tikai 1,2 milimetrus biezs, līdz dārgākajam pasaulē - ar briljantiem rokassprādzē.
Piedāvāts jauks izbrauciens ar kuģīti pa Cīrihes ezeru.
Varonīgos šveiciešus godina piemineklī
Lucerna Māras atmiņā paliks ar slaveno 700 gadus veco ūdenstorni, pēc tā Lucernu var atpazīt starp citām Šveices pilsētām, 14.gadsimtā celto Kaelas tiltu ar skaistām senām gleznām pie tilta jumtiņa griestiem. Šeit kādreiz bijis zvejnieku ciematiņš, ar laiku izveidojusies vecpilsēta ar laukumu. Vecpilsētas kalnā viņi apskatīja glečeru (kalnu ledāju). Muzejs, kas izskaidro ledāju rašanos miljonus gadu tālā pagātnē un mūsdienās.
Tūristi piestāja arī pie Lucernas lauvas - balta pieminekļa klints nišā. Uz nomestiem ieročiem guļ mirstošs lauva, kurš ar ķepu vēl pietur vairogu ar liliju ģerbonī - Burboņu karaļu emblēmu. Virs 13 metrus augstas nišas ir uzraksts "Uzticīgajiem un varonīgajiem šveiciešiem". Zem nišas pie lauvas bareljefa ir 26 kritušo un dzīvu palikušo virsnieku uzvārdu saraksts. Piemineklis atgādina par šveiciešu gvardes varonīgo cīņu un nāvi Parīzē Franču revolūcijas laikā. 1792.gadā franču karalis Ludvigs XVI padevās revolūcijas valdības varai. Aizejot no pils, viņš pavēlēja sardzei - šveiciešu gvardes pulkam: "Ieročus nenolikt, posteņus nepamest!" Tātad - pili sargāt. Šveiciešu gvarde nokļuva trakojošā pūlī, kurš pili bija ielencis un gatavs visu iznīcināt savā ceļā. Spēki bija nevienādi, Tuilerinas pils padevās. Lauva ir vīrišķības, spēka un varenības simbols daudzām tautām, arī šveiciešiem.
Saista skaistie kalnu skati
Tiek pieveiktas kalnu pārejas: Interlakena, Grindenvalde, Āres ieleja, Meringena - tie ir tūristiem pazīstamākie nosaukumi Šveicē.
"Interlakena" tulkojumā nozīmē "zeme starp ezeriem". Tūna ezers, Lautenbrunnenas ieleja ir Bernes kantona tūrisma meka.
Pilsēta Interlakena novietojusies starp diviem ezeriem - Tūnas un Bviencas. Šajā rajonā ir daudz greznu viesnīcu, kazino, restorānu, bāru, veikaliņu. Daudzas viesnīcas atgādina mājīgas pansijas šveiciešu stilā: trīsstāvu koka ēkas ar ziedos slīgstošiem balkoniem. Te ir mazs kalnu vilcieniņu muzejs ar 40 modeļiem, tie dodas puskilometru garajā trasē.
Ļoti skaists ir šai pilsētā izveidotais japāņu dārziņš, kas ir vienīgais visā Šveicē. Dārzs ir atgādinājums par Interlakenas draudzību ar Japānas pilsētu Ocu. Japāņi esot iecienījuši šo Šveices kūrortu. Māra ar vilcienu uzbraukusi kalnos 2343 metru augstumā, lai varētu ieelpot kalnu gaisu un mierīgi baudīt skaistos kalnu skatus uz zilajām tālēm. Lejā pletās zaļganbrūnas Alpu pļavas, kur savā nodabā ganījās Alpu govis ar kalā iekārtiem zvaniņiem, lai miglainā laikā tās varētu atrast saimnieki.
Trimmelbaha ūdenskritumi ir vienīgie pieejamie ledāju ūdenskritumi kalna iekšienē. Ūdens, kas nāk no tuvējām 3000 metru virsotnēm, krīt 10 kaskādēs un radījis klints iekšienē daudzkrāsainus veidojumus - ejas, pa tām tagad gāžas ūdens kaskādes. Lai tās apskatītu, jānokļūst klints iekšpusē, tad ar liftu jāpaceļas augšup, kur sākas kalnu labirints. Ūdenskritums trokšņo, lifts ceļas līdz skatu laukumam. Iespaidīgs pārdzīvojums!
Maršrutā iekļauta arī Āres aiza. Šveices lielākā upe Āre veido 200 metru dziļu aizu, kurā ir labi uzturēti gājēju celiņi, kāpnes no koka, nišas klintīs pusotra kilometra garumā. Te var jūsmot, fotografēt lejā šņācošo upi, stāvos krastus, klintis, tiltiņus.
Kalnos un Alpu pļavās - visur stingri jāievēro noteikumi, ka neko nedrīkst plūkt vai lauzt zarus, izmest atkritumus. Staigāt drīkst tikai pa speciālām takām, ievērojot norādes.
Berni dēvē par ziedu pilsētu
Berne ir Šveices galvaspilsēta: platība - 52 km2, iedzīvotāju skaits - 141 000. Pilsēta kā apdzīvota vieta pazīstama kopš 1191.gada. Šveices simbols ir lācis, tas ir arī pilsētas ģerbonī. Ar lāčiem šeit varēja sastapties ik uz soļa - strūklakās, pieminekļos, zīmējumos, skulptūrās un pulksteņa kurantos, pat karogā. Dzīvi lāči Bernē skatāmi lāču bedrē - novietnē vecpilsētā vaļējā laukumā. Lāčus apmeklētāji drīkst barot ar produktiem, kurus var iegādāties kioskā.
Lāči šai teritorijā ievesti kā trofeja no karagājiena uz Itāliju. Leģenda stāsta, ka sensenos laikos hercogs Zangens nošāvis lāci, medījot šajos mežos, tas kļuvis par pilsētas simbolu. Nekur citur pasaulē nav izrādīts tik liels gods ķepainim kā Šveicē, Bernē.
Mārai atmiņā palikusi parlamenta ēka, katedrāle, pilsētas vārti ar pulksteni, sešus kilometrus gara iela zem arkām. Tās ir slēgtas galerijas ar veikaliem, suvenīru kioskiem, kafejnīcām. Ļoti izdevīgi - te varēja pastaigāties pat lietus laikā, neatverot lietussargus.
Bernē visur uz balkoniem redzamas puķes visdažādākajās krāsās, ir arī rožu dārzs, tāpēc Berni dēvē par ziedu pilsētu. Katru gadu šeit notiek ģerāniju festivāls. Ievērības cienīga ir Einšteina māja - muzejs.
Meiringenā katrs gribēja nofotografēties pie slavenā detektīva Šerloka Holmsa pieminekļa, ar vagoniņu pacēlušies līdz slavenajam Reinbaha ūdenskritumam, kurš ledāju ūdeņus rauj lejup no 250 metru augstuma. Reinbaha ūdenskrituma skaistums seru Arturu Konanu - Doilu iespaidojis tik ļoti, ka šajā vietā rakstnieks lika cīnīties detektīvam Šerlokam Holmsam un viņa niknākajam ienaidniekam - noziedzīgās pasaules karalim Moriartijam.
Saldākā ekskursija bijusi šokolādes fabrikā "Alpenrose", kur degustējuši Šveices šokolādi.
Šveices saulainais stūrītis - Lugāno
Katrs latvietis, kurš nokļūst Lugāno, vēlas apmeklēt Kastaņjolu, kura ir Brē kalnā. Par Jāni Raini un Aspaziju un par viņu dzīvi Šveicē, Lugāno un tās bijušajā priekšpilsētā - kādreizējā zvejnieku ciematiņā Kastaņjolā, visi ir mācījušies skolā. Stāvot pie Raiņa un Aspazijas necilās sarkanās mājiņas, kurā viņi dzīvojuši trimdā, skatoties uz Lugāno ezeru un Sansalvatores kalnu, kļūst skaidrs, kādēļ Rainim, rakstot lugu "Zelta zirgs", radās ideja par stikla kalnu. Šeit ir piemineklis, kurš izveidots par trimdas latviešu saziedotajiem līdzekļiem. Tam vienā pusē rakstīti abu dzejnieku vārdi un gadskaitļi, bet otrā pusē attēlots jātnieks uz zirga un četrās valodās rakstīts "Zelta zirgs". 50 metrus augstāk Brē kalna virsotnē ir Svētā Georga baznīca un kapsētiņa pie tās.
Nu Kastaņjola ir kļuvusi par Šveices itāliskā kantona Tičīnas bagātnieku rajonu. Te villa pie villas, cita par citu lepnāka, tās atgādina, ka šis kantons ir ceturtais lielākais un bagātākais finanšu centrs Šveicē.
Braucot pa Bavārijas Alpiem tiek apskatīta "Ērgļa ligzda", bijusī Hitlera mītne, kura tagad ir tūrisma objekts. 1938. gadā Hitlers lika sev kalnā uzcelt vasarnīcu. Tā atrodas klinšu virsotnē un tagad pieder Vācijas Ārlietu ministrijai. "Ērgļu ligzda" uzbūvēta kā nocietinājums.
Bērhtesgādenes pilsēta ievērojama ar milzīgajām sāls raktuvju šahtām, kuras atklātas 1517.gadā.
Mājupceļš atkal atgādina, ka tas viss bija jāredz, lai noticētu. Šveice ir sapnis ceļotājiem visā pasaulē. Ik ceļa kilometrā ir pati dabas pilnība.
***
Fakti:
- Oficiālais nosaukums:
Šveices Konfederācija. To veido 26 kantoni. No vārda "Švīce" cēlies valsts nosaukums, jo pirmie trīs kantoni, kas apvienojās vienā konfederācijā 1291.gadā, bija: Ūrī, Švīce, Untervaldena.
- Galvaspilsēta: Berne.
- Iedzīvotāju skaits: 7 miljoni.
- Platība: 41 284 km2.
- Reliģija: kristietība.
- Valodas: vācu, franču, itāļu.
- 60 % platības aizņem Alpu kalni.

Citu datumu laikraksti

  • Bērniem un jauniešiem rīko estrādes konkursu

    Kultūras portāls SVLV (www.sv.lv) sadarbībā ar Ozolnieku tautas namu un Ozolnieku novada domi 14.maijā organizēs trešo bērnu un jauniešu estrādes...

  • Pašvaldībā ir jauna sekretāre

    No šodienas, 12.aprīļa, Zeltiņu pagasta padomē sekretāres pienākumus veiks Anita Gasperte.No šodienas, 12.aprīļa, Zeltiņu pagasta padomē sekretāres...

  • Aizdegas ventilācijas iekārta

    10.aprīlī pulksten 6.03 Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigāde saņēma izsaukumu uz SIA “Alta S” maizes kombinātu.10.aprīlī...