Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Svin Zelta kāzas

Skaidrīte un Andrejs Junkuri no Alsviķu pagasta Karvas rīt, 5novembrī, svinēs kopdzīves 50 gadu jubileju jeb Zelta kāzas. Saticīgais pāris visu savu kopdzīves laiku nodzīvojis mājās Karvā, kur tieši pirms 50 gadiem līksmoja viņu kāzu svinībās.
“Mūsu kāzas nebija greznas, drīzāk vienkāršas. Kāzu auto bija skaista “Volga”, ko izmantoja kā taksometru, svinības notika mājās četrdesmit cilvēku lokā, muzicēja akordeonists. Svinējām vienu dienu, jo otrā dienā man bija jābūt darbā. Četri no šiem četrdesmit kāzu viesiem ir vēl šaisaulē, tādēļ viņus visus aicinājām uz mūsu kāzu jubilejas svinībām,” stāsta Skaidrīte. Skaisto jubileju pāris atzīmēs rīt kopā ar ģimeni un tuvākajiem kaimiņiem.
Skaidrīte un Andrejs izaudzinājuši divus bērnus: dēls Ainārs Junkurs strādā Rēzeknes slimnīcā par ķirurgu, meita Agita Bērzkalne ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Alūksnes nodaļas klientu apkalpošanas speciāliste. Prieks un acuraugs ir trīs mazdēli - Dins, Andris, Miks un mazmeitiņa Monta Dārta. Zīmīgi, ka šogad 25 gadu kāzu jubileju nosvinēja meita Agita ar vīru Gundaru.

Iepazīstas ballē Karvā
Skaidrīte un Andrejs iepazinās 1965.gadā un gadu vēlāk svinēja kāzas. “Tolaik skaistas balles un dažādi vakari notika Karvas tautas namā, kur tad arī pirmo reizi tikāmies. Pēc tam sekoja tikšanās turpat Karvā pie dambja, kur tagad ir uzcelta Karvas HES. Atpūtāmies pie ūdens, makšķerējot un braukājot ar laivu,” atceras pāris. Skaidrīte tolaik dzīvoja Alsviķos, bet Andrejs – Karvā. Pēc laulībām ģimenes ligzdiņa kopīgi vīta Karvā. “Sāp sirds, ka Karva zaudējusi apdzīvotas vietas statusu. Kādreiz skaistajā tautas namā nekūsā dzīvība un nav pat veikala, kur maizīti nopirkt. Mums Karva ir mīļa,” teic viņi.
Jaunībā Skaidrīte strādāja krejotavā Karvā, bet tālākais darba mūžs aizvadīts tirdzniecībā, strādājot gan noliktavā, gan veikalos Alsviķos, Jaunlaicenē un pat Apē. Savukārt Andrejs visu mūžu bijis uzticīgs tehniskām lietām. Strādāt sācis kā virpotājs, 1964.gadā, pārnākot no dienesta, strādājis darbnīcās par atslēdznieku. Divus gadus vēlāk iegūta autovadītāja apliecība un tālākais darba mūžs pavadīts šofera krēslā. “50 gadi ir ne vien mūsu laulībai, bet arī manam autovadītāja stāžam. Varu būt lepns, ka nav neviena soda un nevienas avārijas. Pēdējos 12 gadus pirms došanās pensijā strādāju pašvaldībā par ceļu meistaru, biju busiņa šoferis un vadāju bērnus,” teic Andrejs.

Vieno kopējs darbs
Tagad rāmais ziemas laiks tiek pavadīts dzīvoklī pilsētā, bet skaistās vasaras – lauku mājās Karvā. Tur Skaidrītes prieka avots ir darbs dārzā, apčubinot katru ziedu un audzējot dārzeņus un augļus ģimenes galdam. Savukārt Andreja aizraušanās ir makšķerēšana, spiningošana un zemledus makšķerēšana. Abu lolots ir zivju dīķis, kurā audzē foreles, un pirtiņa, kas gan ziemā, gan vasarā regulāri kopā pulcē ģimeni. “Kopējas intereses, kopējs darbs vienmēr mūs ir vienojis. Mēs nevaram bez darba. Abi esam darbaholiķi. Ja kādā dienā nav ko darīt, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,” smej Skaidrīte. Bijuši laiki, kad saimniecībā turēts krietns pulks jaunlopu, tad lieli palīgi bija arī bērni.

Visa pamatā - pacietība
Jautājot, kā izdevies kopā nodzīvot 50 gadus, abi sasmaidās un atzīst – visa pamatā ir pacietība. “Kopā esam nodzīvojuši skaistus gadus. Ir bijušas gan labas dienas, gan sliktas. Nezinu, kā tas notiek citās ģimenēs, bet, ja kāds no mums no darba pārnāca sliktā omā un gribēja strīdēties, otrs pieklusa. Kad lielais kliedziens norima, sākām runāt normāli. Visa pamatā ir pacietība. Protams, visiem ir savas kļūdas, bet mēs esam mācējuši tās uztvert viegli,” teic Skaidrīte. Jaunajiem precētajiem un neprecētajiem pāriem viņi iesaka būt pacietīgiem, uzklausīt un saprast vienam otru, spēt ātri piedot, nekliegt par niekiem un uzticēties otram kā sev pašam.
Viņuprāt, attiecībās nav vietas greizsirdībai un otra pazemošanai. “Jaunatnei trūkst darba, kas ir viens no labu attiecību šķēršļiem. Daudzi gribētu precēties, bet nav naudas. Būtu ģimenē abiem darbs, noteikti dzīvotu labāk. Kopdzīves izjūk, jo vienam nākas meklēt darbu ārzemēs,” prāto Skaidrīte. Savukārt Andrejam liekas, ka neprecas raksturu nesaderības dēļ. “Daļa pāru negrib precēties, lai, ja kas nepatīk, var vienkārši aiziet. Lai dzīve būtu stabilāka, vajag precēties. Ja ir iepazinušies, lai dzīvo kopā un ciena viens otru. Ir vērts precēties un nodzīvot kopā skaistu mūžu. Tikai - kā lai zina, vai tā būs,” domā Andrejs. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Pārdomas par Alūksnes slimnīcas nākotni

    Vēlos dalīties savās emocijās, pārdzīvojumos un domās ar kādu, kam tas liks aizdomāties. Nemaz nezinu, kam šis raksts ir adresēts - alūksniešiem,...

  • Atkal mata galā

    Atkal mata galā  2

    Diemžēl atkal mata galā karājas mūsu Alūksnes slimnīcas nākotne. Jaunā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) iecerējusi reformēt 14 Latvijas reģionu...

  • „Lainvai” - 10 gadi

    „Lainvai” - 10 gadi

    Gaujienas tautas namā 28.oktobrī pulksten 18.00 izskanēs senioru vokālā ansambļa „Lainva” 10 gadu jubilejas koncerts “Dziesmas caur gadalaikiem”....