Svinēs dižvītola simtgadi

Apenieši: jūtas atbildīgi par koka likteni. Pirmo reizi nākamnedēļ Apē rīkos Dižvītola svētkus, lai atzīmētu Dzenīšu dižvītola 100 gadu jubileju.

Apenieši: jūtas atbildīgi par koka likteni
Pirmo reizi nākamnedēļ Apē rīkos Dižvītola svētkus, lai atzīmētu Dzenīšu dižvītola 100 gadu jubileju.
"Lai pievērstu sabiedrības uzmanību koku saudzēšanai, liktu domāt par to, ka koku mūžs nav bezgalīgs, nolēmām rīkot dižvītolam svētkus. Tie koki, kas stādīti 20.gadsimta sākumā, drīz var aiziet bojā, bet atklāts paliek jautājums - vai to vietā mums būs cits skaistums? Apē ir savs koku karalis - Dzenīšu dižvītols Vaidavas ielejā, tāpēc šī būtu piemērota vieta, kur visiem pulcēties," stāsta vides gide un Apes pilsētas tūrisma organizatore Astra Binde.
"Vadot tūristu grupas, bieži esmu dzirdējusi jautājumus - vai tad vītols var būt tik liels? Vītols ir trausls koks, bet Ape ir dabas dīvainībām bagāta vieta. Varbūt tādēļ vītoliem patīk augt Vaidavas ielejā, jo netālu no dižvītola aug vēl pieci - Lielanšu vītoli. Tie ir staltāki un jaunāki par dižvītolu. Pie tiem šogad jau ir bijušas divas sakopšanas talkas, kurās kopā ar Apes tūrisma klubiņa biedriem strādāja Atslēgu ģimene. Šos kokus kā zemes robežu savulaik esot stādījis Blūmcikužu māju saimnieks.
Dzenīšu dižvītola svētku laikā paredzēta arī Lielanšu vītolu apciemošana," norāda A.Binde.
Nav precīzu ziņu, kad Dzenīšu dižvītols stādīts. Apenieši ir saņēmuši materiālus no Jāņa Blūma Saldū. Tajos minēts, ka vītols stādīts apmēram 1880. līdz 1890.gadā. Tas nozīmē, ka vītols ir vecāks par 100 gadiem. To ir atzinuši arī daudzi speciālisti.
"Svētkos teiksim paldies apeniešiem, kas daudz darījuši, lai sakoptu apkārtni. Palīdzību nav lieguši Ināras Soloveiko ģimene, Baltaisbrenču ģimene, Marija Tilta, Austra Kalniņa, Imants Smarods un Apes bezdarbnieki Anitas Harju vadībā.
Apes vidusskolas skolēni ir izstrādājuši projektus par Apes savdabīgajiem kokiem.
Ināra Soloveiko pirms diviem izteica ideju pie koka izvietot speciālu pastkastīti, kurā ikviens tūrists var atstāt novēlējumu kokam un saviem laikabiedriem. Šogad tie tiks apkopoti un publicēti.
Laimonis Soloveiko ir izveidojis laipu pār strautu un kāpnes stāvākajā kraujā uz Raganu takas, kas ved pie vītola. "Priecājos, ka vairāki apenieši šo dižvītolu uzskata par savu un jūtas atbildīgi par tā likteni," klāsta A.Binde.
Iespiests arī buklets par Apes dižajiem kokiem. Apenieši vāc citos gados uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzams vītols. Uz svētkiem Apē gaida viesus no Dabas retumu krātuves. "Dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš ir pirmais cilvēks, kas savulaik izmērīja Dzenīšu dižvītolu un popularizēja to. Pirms diviem gadiem lielākos vītola žuburus ar trosēm savilka. Ceram, ka turpmākās vētras tas vēl izturēs. Ir atvērts ziedojumu konts, kurā ikviens interesents var ieskaitīt naudu dižvītola glābšanai un apkārtnes labiekārtošanai. Skumji, ka ir sabojāta informatīvā plāksne, kas piestiprināta pie dižvītola," atzīst A.Binde.
"Raizējamies, ka apkārt vītola stumbram vairs tikai 40 centimetru ir dzīvās koksnes kārta, pārējā ir iztrupējusi. Bet tik un tā koks kupli zaļo un pieņemas apmēros. Mēs to skaidrojam ar lielo zaru smagumu un izplešanās efektu. Lielu interesi vītola aplūkotājiem izraisa koka mizas raksti, kas ir kā savdabīgi hieroglifi," saka A.Binde.
Svētku sākums 3.jūlijā paredzēts pulksten 12.00 laukumā pie dižvītola. Tie, kas vides gida pavadībā pie vītola vēlas nokļūt pa Raganu taku, aicināti pulcēties pulksten 11.30 pie Apes vidusskolas. Maršruts vīsies gar Raganu klintīm pāri Ievu laipai. Gājiena laikā paredzēti dažādi pārsteigumi. Ejot varēs apskatīt interesantu Raganu būdu Vaidavas krastā un iesaistīties aktivitātēs. Iespējams, ka būs ieradušās arī pašas "raganas". Pie dižvītola būs Apes pašdarbnieku koncerts.
Dzenīšu dižvītola svētki būs pasākums brīvā dabā, tā laikā degs ugunskuru. Interesenti var ņemt līdzi mielastu un desiņas.
***
Fakti:
- Dzenīšu dižvītols Apē ir stādīts 20.gadsimta sākumā kā zemju robeža. Tas ir lielākais baltais vītols Eiropā, kas atrodas Vaidavas upes krastā. Iespējams, ka tas ir pat lielākais savas sugas pārstāvis pasaulē, jo nav ziņu par lielāku balto vītolu koku citviet.
- Dižvītola stumbra apkārtmērs 0,5 metru augstumā ir 8,3 metri, bet 1,3 metru augstumā tas sasniedz 9,2 metrus. Vainaga kuplums ir 500 kvadrātmetru.
- Dzenīšu dižvītols ir starp desmit apmeklētākajiem tūrisma objektiem Alūksnes rajonā.

Citu datumu laikraksti

  • Latvijas premjeram daudz darba

    Uzticības balsojums valdībai Saeimā pierādīja, ka valdošā politisko partiju koalīcija šobrīd ir imūna pret “Jaunā laika” un “Tēvzemei un...

  • Bibliotēka saņem jaunas grāmatas

    Kultūrkapitāla fonds ir atbalstījis divus Veclaicenes bibliotēkas projektus, kas paredz iegādāties jaunas grāmatas.Kultūrkapitāla fonds ir...

  • Dārznieka jāņuzāles ir rododendri

    Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē rododendrus.Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē...

  • Asinis nodevis 108 reizes

    Alūksnietis Aleksandrs Filatovs nākamnedēļ saņems Veselības ministra Rinalda Muciņa parakstītu Atzinības rakstu, jo ir Alūksnes rajona donors, kas...

  • Kļūdu labojums

    10.jūnija laikraksta informācijā „Vienīgā skola valstī saņem ASV atbalstu” nepareizi minēts, ka remontdarbiem Alūksnes sākumskolā paredzēti 3 miljoni...

  • Cilvēkiem palīdz nedomājot

    Alūksnietis Māris Voskis ir pārliecināts, ka ir jāpalīdz cilvēkiem, tādēļ arī viņš ir izvēlējies būt donors.Alūksnietis Māris Voskis ir pārliecināts,...

  • Spēj pierādīt, ka dzīvība ir stiprāka par nāvi

    Alūksnietei Edītei Baltiņai visa dzīve ir liels un smags pārbaudījums. Patiesībā tas veidojas no nepārtrauktiem sāpīgiem pārdzīvojumiem, kas palaikam...

  • Viesosies vācu tūristu grupa

    Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs saņēmis vēstuli par 20 vācu tūristu grupas ierašanos 21.jūnijā.Alūksnes Novadpētniecības un mākslas...

  • Rajona skolotājus nesveiks

    Starp pedagogiem, kurus par radošu, ilgstošu un veiksmīgu darbu ar Goda rakstiem un naudas balvām suminās Izglītības un zinātnes ministrija, diemžēl...