Svinēs Jāzepa Vītola Mūzikas svētkus

Ik gadu 26. un 27.jūlijā mazā Gaujiena Apes novadā kļūst par mūzikas lielpilsētu, jo tad tiek svinēti izcilā komponista un mūzikas pedagoga Jāzepa Vītola Mūzikas svētki. Tad arī Gaujienā vairāk nekā nedēļu savu profesionālo meistarību, kopā muzicējot, pilnveido vairāk nekā simts “Vītolēnu” nometnes bērni un jaunieši, kuri sabraukuši no visas Latvijas. Nometnes un svētku dvēsele jau vairākus gadus ir Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve.


- Kādi šogad būs Jāzepa Vītola Mūzikas svētki?
- Jāzepa Vītola Mūzikas dienas jeb Vītola svētki šogad būs īpaši, jo Jāzepam Vītolam apritētu 150. dzimšanas diena. Patiesībā mēs par šiem svētkiem esam domājuši jau vairākus gadus. Piemēram, pirms diviem vai trijiem gadiem toreizējais muzeja vadītājs Jānis Krišjānis aizrakstīja vēstuli Latvijas Bankai, lai izgatavo Jāzepa Vītola piemiņas monētu. Ar prieku jāteic, ka monēta ir izgatavota un jūlija sākumā tika laista apgrozībā. Tāda iepriekšēja sagatavošana, lai vispār iepazīstinātu sabiedrību ar Jāzepu Vītolu. Liekas, kurš tad viņu nezina, bet tālāk par vārdu “komponists” īstenībā nezina. Jau pirms vairākiem gadiem izveidojām prezentāciju, kura ir vairākkārt rādīta, šogad vien prezentāciju kopš gada sākuma esam rādījuši 22 reizes. Esam braukuši pa skolām, kultūras iestādēm pa visu Latviju un stāstījuši par Jāzepu Vītolu. Tā kā mums ir priekšrocība, ka ir Jāzepa Vītola prototips jeb līdzinieks, tad prezentācijas vienmēr izveidojas par ļoti emocionālu priekšnesumu, kurš paliek spilgti atmiņā. Tas ir tāds kā mūsu virsuzdevums. Protams, Vītola svētki kā vienmēr tiks svinēti kopā ar koriem, un jau šobrīd ir pieteikušies 20 kori. Mēs esam pieturējušies pie principa, ka dzimšanas dienu svin katru gadu, tāpēc arī mēs katru gadu svinam un šo tradīciju kā Mūzikas dienas, ko iedibināja pats Jāzeps Vītols 1933.gadā, saglabājam. Man ir pārliecība, ka tas ir jāuztur, ir jāturpina, jo tā ir mūsu misija un pienākums.  
Tad, kad mēs meklējām materiālus par Jāzepu Vītolu, lasījām grāmatas un pētījām par viņu, pa šiem gadiem man pret viņu kā pret cilvēku, komponistu, pat viņu neredzot un dzīvu nesatiekot, ir dziļa godbijība, pietāte, cieņa un mīlestība. Viņš kā cilvēks un pedagogs bija cilvēks ar lielo burtu. Tieši tādēļ mums ir jāturpina šis darbs. Man bija iespēja dziedāt Dziesmu un Deju svētkos Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienai veltītajā koncertā. Tas bija patiess baudījums. Daļa kora dalībnieku atbrauks arī uz Gaujienu un izdziedās dziesmas vēlreiz. Svētku režisore jau vairākus gadus ir Zinaīda Bērza no Smiltenes. Taču nav tā, ka viņa viena domā. Šis process notiek nometnes laikā. Darba grupa - Zinaīda, Vigo un Edgars Račevski, Ineta Riepniece un es - kopā radām scenāriju. Tas veidojas procesā. Mums tas ir radoši,  un mēs to darām ar prieku un patikšanu. Šogad izvēlējāmies dziesmas no Dziesmu svētku grāmatām, lai dziesmas nav jāmācās no jauna, bet tiešām varētu emocionāli izbaudīt dziedāšanas prieku. Protams, skanēs arī Jāzepa Vītola radītie skaņdarbi. Bez lielā svētku koncerta mums ir arī papildu koncerti un izstādes. Svētkos koncertus sniegs Vītola nometnes bērni, tautas namā skanēs kamerorķestra un dažādu sastāvu ansambļu koncerti, arī klavierspēles leģendas Jautrītes Putniņas klavierspēle. Pianiste spēlēs kopā ar Helēnu Laukmani un Jurģi Andersonu. Viņi spēlēs Jāzepa Vītola, Baha un Hendeļa darbus, tā pierādot, ka Vītols ir tikpat slavens un ģeniāls kā Bahs un Hendelis.
Savukārt jau septiņus gadus rīkojam jauno mākslinieku konkursu, kurā bērni zīmē darbus, klausoties Jāzepa Vītola mūziku. Ik gadu konkursā piedalās apmēram 100 bērni no 10 līdz 15  skolām. Sakarā ar Vītola jubileju mēs jau pirms gada aizrakstījām uz Latvijas Nacionālo kultūras centru vēstuli, ka piedāvājam noorganizēt konkursu kā valsts konkursu visām Latvijas mākslas skolām. Tā tas tika arī realizēts, un konkursā piedalījās visas Latvijas mākslas skolas, izņemot trīs. Tika iesniegti 290 bērnu darbi, kas ir rekords valsts mākslas konkursos. Tā bija mūzikas un mākslas mijiedarbība – bērni klausījās Jāzepu Vītolu un zīmēja šos darbus. Darbi ir izlikti divās izstādēs - muzejā un Gaujienas vidusskolas zālē. Savukārt trešā izstāde - mākslinieka Māra Ozoliņa darbi - “Dievišķā atklāsme” - apskatāma tautas namā.  
- Neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa ir “Vītolēnu” nometne.
- Nometne tadicionāli jau 11.reizi notiek nedēļu, šoreiz deviņas dienas pirms Jāzepa Vītola Mūzikas dienām. Nometnē apmēram 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas pilnveido savu profesionālo meistarību, kopā muzicējot. Nometne bērniem patīk tādēļ, ka šeit ir ne vien nogurdinošais darbs un mēģinājumi, bet arī dažādas radošas aktivitātes. Bērni, kā jebkurā nometnē, dodas peldēties, spēlē futbolu, galda spēles, izjoko pedagogus un nakti pavada sarunās, nevis guļot. Ir pedagogi, kuri strādā profesionālo darbu, lai būtu šis gala koncerts, bet ir arī radoši brīvprātīgie aktivitāšu rīkotāji. Nometnē valda radošs gars. Pie bērniem viesojas dažādi tēli, piemēram, bija ciemos atnākusi princese, kurai varēja bēdas sūdzēt, vēl kāds pie spilveniem pa nakti noliek konfektes. Šī nav bargā nometne, kur ir tikai darbs un muzicēšana. Tomēr svarīgs ir rezultāts – iemācīties nospēlēt un nodziedāt noslēguma koncertā. Tas ir vissvarīgākais, taču viņu nevar dzīt līdz bezspēkam. Ir bijis tā, ka dienu pirms koncerta diriģenti ir noraizējušies, kā bērni nospēlēs un kā tas kopā skanēs. Bet viņi prot saņemties un mobilizēties.
- Kā radās doma par nometni, un vai sākotnēji cerējāt sagaidīt tik labu rezultātu?
- Nē, to mēs nezinājām. Mēs vēl tagad brīnāmies, ka tik labi viss sanāca toreiz un joprojām sanāk. Visa sākums bija tāds, ka, atgriežoties no dekrēta atvaļinājuma, radās doma, ka skolas bērniem varētu rīkot nometni vasarā. Un, ja man ienāk galvā kāda ideja, tad man tā ir jāieīsteno. Idejā dalījos ar Inetu Riepnieci tepat, Gaujienā, un viņa mani atbalstīja. Liekas, tā gada februāra sākumā bija tikšanās ar Edgaru Račevski par Vītola dienām, un viņš stāstīja, ka viņa dēls Vigors Račevskis domā, ka Gaujienā varētu būt kāda bērnu orķestra nometne. Tad uzreiz Ineta iesaucās, ka savukārt Ilzei ir ideja rīkot koru nometni bērniem. Uzrakstīju projektu Kultūrkapitāla fondam, kas mūs atbalstīja toreiz un vienmēr atbalsta katru gadu. Tā tas sākās. Tā bija man pirmā organizētā nometne, un pieredzes bija tik, cik apgūts kursos. Darbinieku toreiz bija maz. Atceros, kā Irēna pati kopēja notis un dalīja pa mapītēm, savukārt es naktīs mājās klusu, tā, lai ģimeni nepamodinātu, spēlēju pavadījumu dziesmām. Tagad mums ir koncertmeistars, brīvprātīgais, kurš kārto nošu bibliotēku. Tagad mums ir vesela komanda, kas liek bērnus gulēt. Toreiz visu darījām 10 cilvēki, tagad esam 30 cilvēku komanda. Pēc pirmā gada man bija tāda pārliecība, ka es to varu un tas ir jāturpina. Kamēr vien bērni pieteiksies, nometne būs. Tā sauksies “Vītolēni”, notiks Gaujienā un tieši pirms Jāzepa Vītola Mūzikas dienām. Tās ir nemainīgas lietas. Nomainīsies pedagogi, nomainīsies vadītāja, bet, kamēr pieteiksies bērni, tikmēr nometne notiks. Un viņi ik gadu piesakās. Šogad mums nometnē ir 130 bērni, rekords ir bijis 180 bērni. Bērni lielākoties ir no Vidzemes, bet ir arī bijuši no Liepājas, Daugavpils, Jēkabpils. Man ir svarīgi, lai bērniem te patiktu, un es darīšu visu, lai viņiem te būtu labi. Protams, vecāki brauc uz noslēguma koncertu, kur muzicē viņu bērni, un vienmēr nemainīgi mēs saņemam jautājumu – to viņi iemācījās vienā nedēļā, vai tas vispār ir iespējams? Sākumā vecāki netic, tie, kuri brauc jau vairākus gadus, protams, zina un apbrīno. Jāteic, ka, piemēram, šogad mūsu nometnē pirmo reizi ir viena trešdaļa bērnu, bet divas trešdaļas te ir atkātoti. Tas nozīmē vien to, ka bērniem te patīk. Jā, notis mēs izsniedzam šeit un pirms tam nevienam nekas netiek mācīts. Tas ir tāds fenomens.
- Kā sākās jūsu ceļš mūzikas pasaulē?
- Esmu dzimusi Lizumā, bet no sešu gadu vecuma ģimene pārcēlās uz dzīvi Gaujienā. Patiesībā, pateicoties Jāzepam Vītolam, jo mans tētis atbrauca uz Vītola 100 gadu jubilejas koncertu un viņam iepatikās Gaujiena. Mamma bija skolotāja, bet tētis - šoferis. Līdz 8.klasei vidusskolā nomācījos tepat, Gaujienā. Mācīties turpināju Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā. Man bija ļoti agras pirmās laulības. Apprecējos, un jau 18 gadu vecumā man piedzima pirmā meita Linda, par ko esmu ļoti priecīga. Kādu brīdi dzīvoju netālu no Gaujienas – Vidagā, bet šķiršanās dēļ atkal nonācu Gaujienā un mani uzaicināja strādāt par mūzikas skolas direktori. Tā es šai darbā esmu vēl līdz šai dienai. Mūzikas skolu es nedibināju, bet sāku strādāt, kad skolai bija apritējis tikai gads. Principā var teikt, ka skolā esmu kopš pašiem pirmsākumiem.  
Man ir pieci bērni, četri mazbērni un šobrīd esmu precējusies ar Jāzepa Vītola prototipu Jāni Krišjāni. Vajag tā dzīvē sagadīties, ka mūzikas skolas direktorei ir tieši tāds vīrs. Jānim arī četri pieauguši bērni. Kopā mums ir deviņi brīnišķīgi bērni.
Skola ir dibināta 1990.gadā, bet jau 1998.gadā tika nodibināta klāt vēl mākslas programma. Saprotams, laukos nebūs pieejami pedagogi visās specialitātēs, bet es gribu, lai bērniem būtu izvēles iespēja. Tādēļ meklēju skolotājus, kuri mācītu bērniem spēlēt ne vien klavieres un akordeonu, bet arī flautu, klarneti, saksofonu, sitamos instrumentus, ģitāru, trompeti. Vēlos bērniem piedāvāt desmit programmas. Tas ir daudz. Protams, ir grūti piesaistīt pedagogus. Te ir pierobeža. Attālums. Šo gadu laikā ir braukuši pedagogi no Rīgas, Cēsīm, Smiltenes, Jaunpiebalgas, Alūksnes. Protams, “kadru” mainība ir neizbēgama, tas ir dabiski, un es tur neko nevaru mainīt. Ikviens pedagogs šķiroties teic, ka ir žēl, jo darbs te patika. Manos spēkos nav atmaksāt ceļa izdevumus vai dāļāt citas kompensācijas. Taču ir jāstrādā, lai būtu pedagogi un bērniem būtu izvēles iespējas. Varam lepoties, ka pēdējos gados skolā audzēkņu skaits ir nemainīgs, par spīti krīzei, mazajai dzimstībai un tam, ka ģimenes aizbrauc. Šobrīd mums ir nepilni simts bērni, un tie nav vietējie gaujienieši vien, bet arī Virešu, Trapenes, Valkas novada bērni. Tuvākajā apkārtnē citas šādas skolas nav. Lielās skolas bērnus uzņem konkursa kārtā, respektīvi, tiek ņemti tikai labākie, savukārt mēs ļaujam mācīties visiem, jo nezinām, kurš no viņiem beigās būs labākais. Tā kā esam novadā vienīgā mūzikas un mākslas skola, tad saņemam arī novada pašvaldības atbalstu.
- Vai izdodas izbrīvēt laiku arī atpūtai?
- Mana atpūta ir dziedāšana Apes jauktajā korī. Patīk orientēties, piedalos Alūksnes Apes orientēšanas kluba iknedēļas seriāla sacensībās “Horizonts”, arī “Kāpas” sacensībās. Laiks sev ir jāatrod, citādāk var sabrukt. Ļoti piedomāju pie tā, lai svētdienās nestrādātu. Svētdienas ir manas brīvdienas, un, ja nav dievkalpojumu, tad es atpūšos mājās. Man tas ir svarīgi, jo ir jāatrod laiks atpūtai. Patīk lasīt grāmatas, ceļot, cik vien to atļauj laiks un finanses. Mūzika man nav tikai darbs. Man arī patīk braukt uz koncertiem un klausīties tos.
- Kur rodat enerģiju, iedvesmu un dzīves optimismu?
- Es laikam tāda esmu pēc dabas. To nevar izveidot, nopirkt, attīstīt. Vai nu ir, vai nav. Arī enerģija vienkārši ir, un es varu tikai par to priecāties. Mans novēlējums lasītājiem būtu – mūzika dod emocijas, mūzika piepilda sirdi. Mīli pats sevi. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Ja tu mīlēsi sevi pašu, tad tu mīlēsi arī citus apkārt. Un tas nemaz nav viegli. Tas nav arī egoisms. Pirms dažiem gadiem es sapratu, ka nemīlu sevi, un tas man bija smags trieciens. Man palīdzēja ticība, cerība, mīlestība. Es ticu Dievam, Jēzum Kristum, viņš ir izmainījis manu dzīvi un to nevar aizmirst.

Citu datumu laikraksti

  • Izstājas vai izslēdz?

    Pretēji viedokļi ir deputātam Jānim Sadovņikovam, kurš domē vienīgais tika ievēlēts no “Saskaņas centra” saraksta un šīs partiju apvienības Alūksnes...

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes novads Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa šīs nedēļas sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē atgādināja par dienesta sniegto...

  • Volejbolā brāļi Dandeni atkal pirmie

    Gaujiena Norisinājies kārtējais posms Apes novada pludmales volejbola čempionātā vīriešiem un sievietēm. Vīriešu grupā piedalījās desmit komandas,...

  • Apes tenisa turnīrs ieiet finiša taisnē

    Apē norisinās tenisa turnīrs, kurā no četrām apkašgrupām ir zināmi finālisti ceturtdaļfinālam. No septiņpadsmit turnīra dalībniekiem ceturtdaļfinālā...