Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tā radās Alūksnes Lielie kapi

Alūksnes kapsētas sākumposmu ir grūti atrast avotos. Iespējams, Kapsētas pussala ne velti ieguvusi savu nosaukumu, un tās aizsākumi meklējami vēlajā dzelzs laikmetā no 8. līdz 12.gadsimtam, kad Tempļa kalna pilskalnā dzīvoja latgaļi un savus mirušos apbedīja turpat netālu. Diemžēl Kapsētas pussalā un Tempļa kalnā arheoloģiskie izrakumi nav veikti, taču tas nebūtu loģiski, ja latgaļi savus mirušos apbedītu Spieķu senkapos. Savukārt Miera ielā esošie Āboliņa dārzniecības senkapi, kuri nav iekļauti pieminekļu sarakstā, devuši liecības par 10.gadsimtu, kā arī par 13.-16.gadsimtu, kad šajā vietā atradās Marienburgas miestiņš.
Visticamāk, kapsētu varētu datēt ar 13./14.gadsimtu, kad norisinājās Tālavas un Adzeles dalīšanas līgums un Alūksne nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, un izveidojās Marienburgas miestiņš ar pili 1342.gadā. Zināms, ka pils iedzīvotāji tika apbedīti Viduslaiku kapsētā, kura atrodas Pilssalā, tātad pārējos iedzīvotājus bija nepieciešams apbedīt citur.

Apglabāti ievērojami miestiņa iedzīvotāji
1938.gada 28.jūlija “Malienas Ziņās” minēts, ka pirmā baznīca Alūksnē uzcelta reizē ar Alūksnes Livonijas ordeņa pili 1342.gadā un nodedzināta Poļu-zviedru kara laikā 1600.-1601.gadā. Vēlāk baznīca uzcelta tikai 1688.gadā Kanceles kalniņā. Minēts, ka pie baznīcas atradusies kapsēta un zem tās - kapliča ar līķu kambariem. Baznīca tika nopostīta 1702.gadā Lielā Ziemeļu kara laikā. Šajā avīzes rakstā minēts arī tas, ka kapliča un līķu kambari saglabājušies līdz pat 1919.gadam, kad karavīri tos izpostījuši, meklējot dārgumus, jo šajā vietā apglabāti ievērojami miestiņa iedzīvotāji.
1973.gada “Vēsturisko ziņu apkopojumā par Alūksnes parka un tā arhitektūras kompleksa izveidošanos” minēts, ka 1775.gadā Otto Hermaņa fon Fītinghofa dēls Georgs Arnolds apbedīts 1773.gadā jaunierīkotajā kapu vietā, kura ierīkota Kapsētas pussalā. Šajā jaunajā kapu vietā tika ierīkotas arī Fītinghofu ģimenes kapenes. Fītinghofu ģimenes kapu vietā tika uzstādīts granīta kapu piemineklis piramīdas formā. Visi Fītinghofu ģimenes pārstāvji tika apbedīti Kapsētas pussalā līdz pat 1829.gadam, kad tur tika apglabāts Burhards fon Fītinghofs. Viņa dēls Pauls nolēma, ka dzimtas mauzolejs jābūvē parka tālākajā nostūrī, tā arī 1832.gadā tika iesvētīts jaunais mauzolejs un visu Fītinghofu dzimtas pārstāvju zārki no Kapsētas pussalas un Rēveles (Tallinas) tika nogādāti mauzolejā.

Iemūžina vecākos kapu pieminekļus
Tagadējā kapsētā senākie pieminekļi apskatāmi pašā kapu tālākajā galā, dodoties iekšā pa pirmajiem vārtiem, kur arī atradusies pirmā kapliča.
2015.gadā laika posmā no augusta līdz oktobrim Alūksnes muzeja darbinieku ekspedīcija neskaitāmas reizes devās uz kapsētu, lai iemūžinātu vecākos kapu pieminekļus, kā arī slavenu alūksniešu atdusas vietas. Lielākā daļa pieminekļu, kuri atrodas vecākajā kapsētas daļā, ir bez uzrakstiem, taču divi obeliski pieder Johana Gotlība Neibeisera ģimenei, kurš ir bijis Alūksnes muižas ārsts. Medicīnas doktors Neibeisers Alūksnē ieradies ap 1812.gadu, bijis otrais ārsts un strādājis līdz 1825.gadam. Iepriekš bijis štāba ķirurgs. Šajā kapsētas daļā 1837.gadā apglabāts pats Neibeisers (1779-1837), viņa sieva Justīne Amālija Nandelštete (1763-1835), viņu dēls Jūliuss (1812-1855) un meita Emma (1817-1887).
1791.gada K.J.Broces zīmējumā, kurā redzamas pilsdrupas baznīcas fonā, minēts, ka seno latgaļu centrs atradies Miroņkalnā (Todtenberg) un ka uz 1791.gadu tur jau atrodas jaunā kapsēta.

Kapu svētki - gada atskaites punkts
19.gadsimta otrajā pusē aizsākās kapu svētku tradīcijas. Šī tradīcija ir viena no svarīgākajām tradīcijām Alūksnē un kalpo kā gada atskaites punkts. Viskuplākie kapu svētki un svecīšu vakars, pēc vietējo laikrakstu ziņām, norisinājušies 1938.gadā. Protams, sākoties padomju un nacistiskajai okupācijai, apmeklētāju skaits samazinājies.
1902.gada 12.decembra vakarā aizdegās un pilnībā nodega Alūksnes kapsētas līķu kambaris, no kura ļaundari bija iznesuši visas mantas.
1925.gadā tika uzcelti galvenie Alūksnes kapu vārti, kuru autors ir arhitekts alūksnietis Pauls Kampe.
1926.gadā ap kapsētu tika izveidota akmens sēta.
Trīsdesmitajos gados 7. Siguldas Kājnieku pulks Alūksnes kapsētā ierīkoja Alūksnes Garnizona kapus, kurā apbedīt kritušos karavīrus.
1938.gadā Alūksnes kapsētā tika atzīmēti 10. kapu svētki kopš Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas.
1986.gadā Latvijas Kultūras fonda Alūksnes nodaļa atjaunoja Alūksnes kapsētas žogu, sakopa un atjaunoja Garnizona kapus.
Šobrīd Alūksnes Lielie kapi ir 14,98 hektārus lieli un ir vieni no lielākajiem kapiem Latvijā.
Sakarā ar šo pētniecības tēmu no marta Alūksnes muzejā būs iespējams apskatīt alūksnieša Roberta Ozoliņa fotoizstādi ar fotogrāfijām no Alūksnes Lielajiem kapiem. Izstādes atklāšana: 12.martā pulksten 12.00. ◆


Fakti

Pēc Baznīcu un konfesiju departamenta Kapsētu reģistra (LVVA, F1370, A1) citu Alūksnes apkārtnes kapsētu ierīkošana
1. Annas pagasta kapsēta - 1924.gada 26.augusts;
2. Turšina pareizticīgo draudzes kapi - 1926.gada 4.jūnijs;
3. Apes miesta kapsēta - 1926.gada 14.septembris;
4. Mālupes kapsēta - 1928.gada 25.janvāris;
5. Zeltiņu draudzes kapsēta - 1929.gada 18.jūlijs;
6. Opekalna draudzes kapsēta „Apes kapsēta” - 1929.gada 18.jūlijs

Fakti
Alūksnes iedzīvotāju statistika
1897.g. - 1587 iedzīvotāji,
1920.g. – 2029 iedzīvotāji,
1925.g. – 3507 iedzīvotāji,
1930.g. – 3612 iedzīvotāji,
1935. g. - 4365 iedzīvotāji,
1936.g. – 4385 iedzīvotāji,
2010.g. - 8900 iedzīvotāji,
2015.g. - 8084 iedzīvotāji.

Citu datumu laikraksti

  • Afiša

    Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā ◆ Gaļinas Kavaces akvareļu izstāde.4.martā ◆ 10.00 Alsviķu kultūras namā ◆ leļļu teātra “Tims”...

  • Top jauns Apes depo 2

    Top jauns Apes depo  3

    Apes pilsētas iedzīvotāji kļuvuši par nozīmīga notikuma vērotājiem – pagājušajā nedēļā pilsētas centrā sākušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas...

  • Sadala naudu Alūksnes novada pagastu projektiem

    Alūksnes novada domē apstiprinātas septiņu pagastu ieceres infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanas mērķprogrammas līdzekļu izlietojumam šajā...

  • Saglabā  čempionu titulu!

    Saglabā čempionu titulu!

    (Turpinās no 1.lappuses)Alūksnes bērnu un jauniešu centra komandai “PaGALMS” izdevies noturēt pērn iegūto Latvijas čempionu titulu “FIRST LEGO...

  • “Bēgošā” dzimšanas diena

    “Bēgošā” dzimšanas diena

    Ēriks Plūšs no Annas pagasta dzimis 29.februārī un šogad viņam paliks 16 gadi. Šogad ir tas retais gadījums, kad Ēriks savu dzimšanas dienu var...

  • Afiša

    26.februārī ◆ 14.00 Zeltiņu tautas namā - interešu grupas „Zeltenes” nodarbība - galda spēļu pēcpusdiena „Senās un jaunās spēles”.26.februārī ◆ 19.00...

  • Karstais kartupelis - “Simone”

    Karstais kartupelis - “Simone”  15

    Šonedēļ Alūksnes novada domē gan tautsaimniecības, gan finanšu komitejas sēdēs skatīja SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” iesniegumu par biomasas...

  • Ir sava stāvvieta

    Ir sava stāvvieta

    Pagājušajā nedēļā pašvaldības aģentūra “Spodra” uzstādīja jaunu ceļa zīmi “Vieglo taksometru stāvvieta”, kas apzīmē astoņas taksometru stāvvietas...

  • Šķirotos atkritumus  izved pārāk reti

    Šķirotos atkritumus izved pārāk reti

    Ko darīt, ja gribi dzīvot, saudzējot dabu, bet nav kur likt sašķirotos sadzīves atkritumus? Ar šādu jautājumu “Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsušies jau...