Tā vairs nebūs nekad

Tā tikai šķiet, ka nav nekā pamatīgāka un stabilāka par fizisko. Cilvēka dzīve un apstākļi tai apkārt ir nemitīgā mainībā – iegūstam un arī neatgriezeniski zaudējam, kas prasa savākt savandītās emocijas un turpināt dzīvi. Zaudējumi ir dažādi, un tos var piedzīvot jau ļoti agrā vecumā – mazuļa atšķiršana no krūts, vecvecāku aiziešana mūžībā, drauga pārcelšanās uz citu dzīvesvietu, mīļdzīvnieka bojāeja, mammas un tēta šķiršanās. Citiem vārdiem, tas ir viss, kas kvalificējas apgalvojumam – vairs nekad nebūs tā, kā bijis –, definē psiholoģe Ilze Āna. Tā ir krīze, kurai raksturīgas dažas ļoti vienkāršas, bet spēcīgas emocijas – bailes, dusmas, vainas izjūta, lai saprotot un pielāgojoties izlīdzinātos mierā un līdzsvarā.

Pusaudži manipulē ar nāves jēdzienu
Nepārprotami vislielākais nemaināmais ir nāve. To kā zaudējumu dažādā vecumā bērns uztver atšķirīgi, bet emocionāli pārdzīvo ļoti līdzīgi, skaidro psiholoģe. “Kad vecāki man stāsta, ka bērns ir sācis runāt par nāvi, jautāju, vai viņam gadījumā nav astoņi deviņi gadi. Šajā vecumā miršanas jautājums kļuvis ļoti aktuāls – reizi pa reizei noskaidrot, kas tas īsti ir, – vai vienkārša aizmigšana un nepamošanās vai nekad, nekad neatgriešanās. Tas ir brīnumains vecums, kas piesātināts ar filozofiskām atziņām (un atgriezīsies, iespējams, pēc gadiem 80). Bērni daudz jautā, tāpēc svarīgi viņiem ar mīlestību atbildēt. Ne vienmēr jādod skaidras atbildes. Jautājumu var arī atstāt atklātu – lai pastāsta, ko paši domā, kā tas varētu izskatīties. Nereti vecāki baidās runāt par nāvi, tomēr šādi  notikumus ne tuvinām, ne attālinām, jo dzimšana un miršana nav mūsu kontrolē,” stāsta Ilze.
Pusaudži savukārt mēdz manipulēt un draudēt ar nāves jēdzienu – ja manis nebūs, tad gan tu redzēsi! “12 – 17 gados notiek spēlēšanās ar nāvi. Tīnis brīžam neapzināti met kauliņus un var arī uzmest. Īpaši grūti var būt tiem vecākiem, kas bērnu lutinājuši – visu izdarījuši viņa vietā, neļaujot pašam uzņemties atbildību un meklēt. Šajā vecumā pusaudzis var atteikties iet uz skolu, ja zaudēts tuvs draugs, vai visa klase paziņot, ka tāpēc nemācīsies. Nedrīkst sajaukt manipulēšanu ar sērošanu dabisko gaitu – pieaugušajiem ar mīlestību un stingrību šāds bērns pēc iespējas ātrāk jāiekļauj funkcionējošā ritmā,” norāda psiholoģe.

Vecumposmu uztveres atšķirības
Vecāki nereti jautā, kad ir īstais laiks paņemt savu atvasi līdzi uz bērēm. Atbilde varētu slēpties vecumposmu uztveres atšķirību skaidrojumā. “No dzimšanas līdz trīs gadu vecumam bērnam nav izpratnes par nāvi. Viņš koncentrējas tikai uz savām vajadzībām, tāpēc bērēs vecākus var raustīt uz visām pusēm. Ja pieaugušais spēj šīs vajadzības apmierināt, bērns tur var atrasties, iegūstot jaunu - paliekošu - pieredzi, ko vērtēju pozitīvi.
3 līdz 5 gadu vecumā mazajam šķiet, ka mirušais ir aizmidzis. Viņš vēl neizprot, ka nāve ir kas neatgriezenisks. Savukārt sešus līdz astoņus gadus vecs bērns daļēji saprot nāvi kā dzīves beigas, bet neuztver to personīgi. Šajā laikā dominējošā emocija ir bailes. Viņš var daudz jautāt. Ja nav atvadīšanās, bērnam spēj rasties dažādas fantāzijas, ka mirušais vēl atnāks un būs.
Bērns, kuram ir 9 līdz 12 gadu, izprot nāvi un to, ka paši ir mirstīgi. Šo varētu dēvēt arī par depresīvo periodu (pārdomas par dzīves jēgu). Vēl nav nācis klāt pusaudžiem raksturīgais cinisms. Pēc 13 gadu vecuma cilvēki saprot, ka nāve ir dzīves beigas,» skaidro I.Āna.

Sērošana palīdz tikt skaidrībā
Piedzīvojot jebkādu zaudējumu, ļoti svarīgi sērot, turpina psiholoģe. “Tas palīdz pārvarēt, samierināties un iet tālāk. Ja miris kaķītis, uz kādu brīdi vajadzētu goda vietā novietot viņa bildi, iedegt svecīti un nolikt puķīti! Tās nav nekādas muļķības un ākstības! Sērošana ir multikulturāls, sociāls jēdziens. Katrai tautai savas tradīcijas un pieņēmumi. Tas ir rituāls un kārtība – ejot uz bērēm, mēs domājam, kā ģērbties, kam spiest roku un izteikt līdzjūtību.
Sērošanas modeļi atšķiras, jo katram piemīt sava emociju intensitāte un resursi, kas palīdz pārvarēt zaudējumu. Lielākā problēma ir nevis pats fakts, bet sekas, ko tas izraisa, kad nepieciešama pielāgošanās un izmaiņas. Dažkārt sērošana var ieilgt mēnešiem. Tas nedraud cilvēkiem, kas iet pie tuviniekiem, sociālajā vidē vai pie speciālista, kura darbība būs vērsta uz cietušā resursu apkopošanu. Parasti tad viņiem sakām: “Šī ir tavas atlikušās dzīves pirmā diena. Sāksim veidot visu no jauna!” Zaudējuma pieņemšana palīdz ieraudzīt realitāti. Ja tā tiek noliegta, rodas iespēja ieslīgt sirreālā pasaulē, kas cietušajam var būt kā atrisinājums, bet sarežģī citu cilvēku dzīvi. Gadās, ka ļaudis sērošanu izmanto arī, lai kontrolētu citus un saņemtu atlaides!”

Citu datumu laikraksti

  • Mācības uzsāk 3253 skolēni

    Pirmdien savas durvis vēra 24 vispārējās izglītības iestādes Alūksnes rajonā, kurās mācības uzsāka 3253 skolēni.Šogad skolas gaitas sākuši 243...

  • Vai gaidījāt jauno mācību gadu?

    Anželika no Alūksnes Īstenībā gribējās vēl vasaru, jo pārāk ātri tas laiks pagāja. Linda no Alūksnes Nē. Šogad pabeidzu 9.klasi, tāpēc eksāmenu...

  • Zinātne tavā skatījumā

    Latvijas Zinātņu akadēmija izsludina fotogrāfiju konkursu “Zinātne un zinātnieki fotogrāfijās”, kas tiek organizēts kā viena no šogad Eiropas...

  • Mūsu mazais pārgājiens 2008

    Sākoties jaunajam mācību gadam, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju izsludina jau par tradīciju kļuvušo konkursu...

  • Apgaismojums strādā divos režīmos

    Pašvaldībā ir saņemti iedzīvotāju jautājumi par to, kā tiek regulēta ielu apgaismojuma darbība.Alūksnes pilsētas domes izpilddirektore Iveta Zaķe...

  • Ikgadējo pasākumu apvieno ar jubilejas koncertu

    Piektdien Liepnā notika ikgadējais rudens ieskaņas pasākums “Pīlādžu balle”, kas pēc manas iniciatīvas tiek rīkots jau ceturto reizi pēc kārtas....

  • Mēness kalendārs

    29.augustā – dilstošs Mēness Lauvas zīmē. Diena labvēlīga, īpaši - dažādu lietu nobeigumam, kopsavilkumam.Piemērots laiks praktisku jautājumu...

  • Afiša

    30.augustā Alsviķu kultūras namā: 19.00 – disenīte bērniem „Atvadas no vasaras”, 22.30 – diskotēka. Spēlēs DJ Janix, DJ Salvis, DJ Jurka.30.augustā...

  • Skolotāji atklāj savus vaļaspriekus

    Kas skolotājus aizrauj un iepriecina brīvajā laikā? Uz šo jautājumu atbildi sniegs nupat Alūksnes muzejā atklātā izstāde „Skolotāju vaļasprieki”,...