Taps jauna kārtība licencētajai makšķerēšanai

Šonedēļ Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti skatīja jautājumu par saistošo noteikumu “Par licencēto makšķerēšanu Alūksnes ezerā” izdošanu. Deputātiem trešdien bija jāizšķiras – atstāt spēkā 2017.gada janvārī pieņemtos saistošos noteikumus par licencēto makšķerēšanu Alūksnes ezerā vai pieņemt no jauna izstrādātos, vadoties no Tiesībsarga biroja norādījumiem, kas tapa pēc makšķernieku iesnieguma saņemšanas pērn. Deputāti izšķīrās par trešo variantu – uzdeva aģentūrai “Alja” apvienot dažādu grupu makšķerniekus un citas ieinteresētās personas vienotā darba grupā, lai līdz rudenim izstrādātu pilnībā jaunus licencētās makšķerēšanas noteikumus Alūksnes ezeram.

Vai būs celmlauži?
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers skaidroja pašreizējo situāciju un uzsvēra, ka šobrīd spēkā ir noteikumi, kas apstiprināti 2017.gada janvārī. “Tie nosaka trīs lielākās licenču grupas. Pirmā - makšķerēšana no krasta, kas visiem iedzīvotājiem ir bez maksas un ļauj makšķerēt pa vienai līdakai, zandartam, sīgai un zutim, citas sugas – bez ierobežojuma. Otrā ir personām, kuras vecākas par 65 gadiem, personām ar invaliditāti, maznodrošinātām personām, bērniem līdz 16 gadu vecumam, ezera krasta zemju īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Arī viņi drīkst nozvejot līdzīgu daudzumu zivju kā pirmie. Abos šajos gadījumos jāvēršas aģentūrā “Alja”, lai izņemtu bezmaksas licences. Trešā grupa ir maksas licences, kurām ir vairāki veidi, ļaujot nozvejot pa trim zivīm no katras sugas, pārējās sugas – neierobežotā daudzumā,” stāstīja Dz.Adlers.
Šādiem noteikumiem iebilda iedzīvotāju grupa, kas nosūtīja iesniegumu tiesībsargam. Tas norādīja, ka nav ievēroti personu vienlīdzības principi. “Tiesībsargs norāda, ka jāmaksā tad visiem, bet pašvaldība ir tiesīga piemērot atlaidi personām, kurām iepriekš bija bezmaksas licences. Būsim celmlauži, ja pieņemsim šādus jaunus noteikumus ar tiesībsarga norādījumiem,” teica Dz.Adlers.

Izlemt – pašvaldības ziņā
Deputāts Modris Lazdekalns vērsa uzmanību, ka pašvaldības ziņā ir izvērtēt un lemt, vai saglabāt iespēju atsevišķām grupām nodrošināt bezmaksas licences un ka visām licencēm nav jābūt maksas. “Esmu konsultējies ar makšķerniekiem, kuri vērsās pie tiesībsarga, arī ar tiem, kuri šo iesniegumu neparakstīja, ar aģentūru “Alja”. Jaunajos noteikumos no juridiskā viedokļa iebildumu nevarētu būt, tajā pašā laikā jāņem vērā, ka šis nolikums nav nekas dižs – tajā nekas nav pilnveidots vai attīstīts, ir tikai mainīti licenču veidi un iekļauta maksa vēl vairākās grupās,” pauda M.Lazdekalns.
Viņš iesniedzis arī savus deputāta priekšlikumus jaunajam nolikumam. Piemēram, lai pagarinātu nārsta periodu Alūksnes ezerā. “Personām, kuras vecākas par 65 gadiem, bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam, personām ar invaliditāti, maznodrošinātām personām tomēr atbalstu bezmaksas nozveju. Ideāli, ja varētu noteikt, ka bezmaksas licences attiecināmas tikai uz Alūksnes novadā deklarētajiem iedzīvotājiem – vai juridiski tā drīkstam? Piemēram, rīdzinieki tramvajā drīkst braukt par zemāku maksu nekā pārējie. Varbūt mēs Alūksnē varam līdzīgi ar licencēm? Jāatzīst, ka makšķernieki, vēršoties pie tiesībsarga, šobrīd panākuši pretēju efektu,” sacīja M.Lazdekalns.

Rosina radīt no jauna
M.Lazdekalns rosināja vēl nepieņemt lēmumu par noteikumiem, bet sākt visu no nulles. “Pēdējos gados mēs nolikumus esam lāpījuši pēc situācijas. Varbūt vajadzētu tos zīmēt no nulles. Jautājums tikai, kā jaunā nolikuma tapšanā panākt to, lai būtu pārstāvētas dažādas iedzīvotāju grupas? Vajag darba grupu, kurā būtu gan personas virs 65 gadiem, no maznodrošināto loka, gan personas ar invaliditāti, protams, aģentūra “Alja” un vēl citas iesaistītās personas. Varbūt kopīgi radīs ko jaunu, un sabiedrības daļa nestresos. Arī “Aljai” būs vienkāršāk strādāt,” sacīja M.Lazdekalns.
Viņu atbalstīja arī deputāts Laimonis Sīpols. “Tikko pieņēmām “Aljas” nolikumu, kur 7.5.punktā ir atrunāta pieejamības nodrošināšana sabiedrībai. Kādam invalīdam, kuram pensija ir 80 eiro mēnesī, 2 eiro dienā pārtikai nesanāk. Ja uzliksim viņiem tādu pašu licences cenu, kā mēs viņiem nodrošināsim pieejamību? Un bērniem? Kā domē atveram kādu tēmu par makšķerēšanu, vienmēr ir ļoti daudz jautājumu un nesniegtu atbilžu. Ir vairāk jāinformē sabiedrība, kāpēc tiek pieņemti kādi noteikumi, kādēļ tieši tādi un ko tas dos. Ja viss ir izskaidrots, nebūs muļķīgu jautājumu,” pārliecināts L.Sīpols un arī rosināja veidot darba grupu.

Maksa disciplinē
Deputāts Ainars Melders jautāja, “kurš tad stresojot”. “Lai “Alja” pasaka! Mēs tikai runājam! Jūs te runājat par makšķerēšanu, bet paši vispār ezerā esat bijuši?” jautāja A.Melders. L.Sīpols atzina - “streso tie, kuri nevar atļauties nopirkt licences”.
Aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis atzina – salīdzinājumus var izteikt dažādus. “Man patīk ideja, ko ir minējis A.Melders – ka makšķerniekiem vajadzētu apvienoties un nākt ar vienu viedokli, nevis aģentūrai “Alja” uzklausīt 50 viedokļus un tad šķirot, kas un kā. Jautājumu par licencēto makšķerēšanu aģentūra ir risinājusi gadu, sarakstoties ar tiesībsargu, Zemkopības ministriju, Zivsaimniecības departamentu. Ir nonākts pie tā, ka nav vienlīdzības, jo ir tie, kuri maksā par licencēm, un tie, kuri nemaksā,” sacīja M.Lietuvietis. Viņš atzina – ja apstiprinātu jauno nolikumu, kas izstrādāts šobrīd, tas, savukārt, ietekmētu atkal citas grupas makšķerniekus. “Protams, pašvaldība var arī vispār atteikties no licencētās makšķerēšanas, lomā paturamo zivju skaita un nelikt maksāt nevienam, bet maksa tomēr disciplinē makšķerniekus,” pauda M.Lietuvietis.

No licencēm – apmēram 20 000 eiro
M.Lazdekalns vērsa uzmanību arī uz to, ka ne visi makšķernieki atgriež aizpildītās licences. “Noteikumi paredz: ja neatgriež, divus gadus nevar saņemt jaunu licenci! Ja “Alja” precīzi pildītu šo likuma normu un ezerā nelaistu, tad jautājums atkristu pēc būtības: nebūs, kam iet zvejot! Ja vienreiz neiesniedz aizpildīto licenci, tad nākamreiz šādai personai varbūt var prasīt dubultu vai palielinātu maksu par licenci?” prātoja M.Lazdekalns.
L.Sīpols piebilda – noteikumi tiek pieņemti godīgiem cilvēkiem, bet diemžēl ir ļoti daudz negodīgo. “Pašvaldība dod naudu un uztur “Alju” - kuriem dosim un kuriem nedosim, tā ir mūsu lemšana!” sacīja L.Sīpols.
Dz.Adlers norādīja, ka maksa par licencēm noteikta, lai nodrošinātu “Aljas” darbu un pilnveidotu ezerā zivju resursus. Gadā no licenču pārdošanas “Alja” gūst apmēram 20 000 eiro. “Mums jāizšķiras – vai šo summu gribam pašvaldības ieņēmumos vai esam gatavi no pašvaldības budžeta “Aljai” piešķirt vēl 20 000 eiro un atbrīvot no licenču maksas,” pauda Dz.Adlers.
M.Lazdekalns piebilda, ka “Aljas” ieņēmumi pret kopējo budžetu ir: 2012.gadā - 47 000 eiro, 2013.gadā – 37 000 eiro, 2014.gadā – 43 000 eiro, 2015.gadā -  35 00 eiro, 2016.gadā – 34 000 eiro, 2017.gadā – 24 000 eiro. Šāgada plāns ir 29 000 eiro.

Jāmaksā visiem – lai vienādi
A.Melders uzskata, ka jāmaksā par zveju tomēr ir visiem. “Pensionāri katru dienu iet uz ezeru un makšķerē, bet veči, kuri samaksā naudu, tiek trīs reizes mēnesī. Tas, ka cilvēkiem ir mazas pensijas, ir valsts problēma, nevis pašvaldības. Mani neinteresē, ka viņam ir 80 eiro pensija. Mēs esam ievēlējuši Saeimu, viss iet cauri, un rudenī atkal vēlēsim. Bet uz ezera par zivīm ir jāsamaksā visiem – visi ir vienādi. Un pat nav jābūt samazinātajai maksai. Bērniem es atļautu bez maksas, bet pārējie visi lai samaksā. Cik tad ir to represēto personu? Arī invaliditātes ir dažādas – sāksim šķirot, kurš uz ezeru ar ratiem brauks un kurš kājām ies? Tāpat kā tautas namu telpas, ko par 5 eiro stundā izīrējam, ir pilnīga degradācija! Bet varbūt nevajag ne par ko maksu ņemt – dodam visiem visu novadā par brīvu!” pauda A.Melders.

Nosaka termiņu un darītāju
Pēc pusstundas diskusijas Dz.Adlers rosināja jautājumu atlikt uz nenoteiktu laiku, kamēr izstrādā jaunu, labu priekšlikumu. “Un jāizstrādā kaut kas vienkāršāks licencēšanas sistēmā, jo šobrīd mums ir par daudz dažādu licenču - 9 veidi, jaunajā nolikumā būtu 13!” sacīja Dz.Adlers. M.Lazdekalns iebilda, ka tomēr jānosaka gan termiņš, gan darītājs. “Vajag no makšķernieku vidus vairākus līderus, kuri iesaistās darba grupā un kurus makšķernieki klausa, nevis atnāk 50,” pauda M.Lazdekalns.
Beigās deputāti vienbalsīgi nolēma, ka “Aljai” jāizveido darba grupa, pieaicinot visas ieinteresētās puses, lai diskutētu un veidotu jaunu Alūksnes ezera licencētās makšķerēšanas nolikumu līdz 1.novembrim, kurš spēkā stātos 2019.gada janvārī.

Alūksnes novada pensionāru un invalīdu makšķernieku grupa un alūksnietis Herberts Rudzītis 2017.gada pavasarī vērsās Tiesībsarga birojā ar iesniegumiem, paužot neapmierinātību par Alūksnes novada pašvaldības 2016.gada 22.decembra saistošajiem noteikumiem “Par licencēto makšķerēšanu Alūksnes ezerā” un to, ka personas, kuras vecākas par 65 gadiem un kurām piešķirta bezmaksas licence, drīkst paturēt lomā tikai vienu līdaku, zandartu, sīgu un vienu zuti, savukārt tie, kuriem ir maksas licence – pa trim zivīm no katras sugas. Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu un secināja, ka Alūksnes novada pašvaldībai nebija tiesību noteikt ierobežojumus lomā paturamo zivju skaitam personām, kuras vecākas par 65 gadiem, rosinot pašvaldību veikt grozījumus un atcelt prettiesiski noteiktos ierobežojumus, kas paredz personu vienlīdzības principu pārkāpumu.

Citu datumu laikraksti

  • Sievišķība ir skaista! 7

    Sievišķība ir skaista!

    Atverot drēbju skapi, sievietes bieži vien saprot, ka nav ko uzģērbt. Tā jau ir sava veida klasika. Alūksniete Antra Reismane lieliski prot parādīt,...

  • Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā trešdien jaunajiem pavāriem norisinājās meistarklase, ko vadīja SIA “Pētersīlis” kafejnīcas...

  • Gaida pieteikumus vasaras nometnēm

    Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde ir izsludinājusi Alūksnes novada bērnu un jauniešu vasaras nometņu projektu konkursu.Lai pretendētu...

  • Alūksnē –  jauna ģimenes ārste

    Alūksnē – jauna ģimenes ārste

    Alūksnes novadā sākusi strādāt jauna ģimenes ārste - Daina Ozola. Darbā Alūksnē viņai rit jau otrā nedēļa, un D.Ozola atzīst, ka darba netrūkst....

  • Uz valsts autoceļa Alūksne - Liepna šogad labos defektus

    Paredzams, ka uz valsts autoceļa Alūksne - Liepna, veicot dubulto virsmas apstrādi, šogad darbi neturpināsies. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas...

  • Alūksne īsumā

    Mālupe ◆ 27.februārī pulksten 9.11 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Mālupes pagastu, kur, saskaņā ar sākotnējo informāciju, dega kūts. Ierodoties...