Tās mani sargā un vajā

Kurš gan nepazīst stindzinoši smacējošo baiļu sajūtu, kas spēj pielavīties negaidītākajā brīdī vai arī uzticami seko pa pēdām jau gadiem ilgi? Bail no tumsas, zirnekļiem, briesmoņiem skapī, bail savu kāju spert lidmašīnā, liftā un kuģī, bail no priekšnieka, citiem cilvēkiem un galu galā – no sevis. Ļoti, ļoti bail! “Pilnīgi viss, ko piedzīvojam, pieder pie attīstības. Arī, ja tas ir galīgi “crazy”, dumji un stulbi,” pauž psiholoģe Inga Birkmane, ieskatoties acīs parādībai, ko vairums gatavi klasificēt kā pilnīgi negatīvu un izmetamu lietu. Tomēr tas ir materiāls!

Pašsaglabāšanās instinkts
Baiļu, kas pieder pie četru pamatemociju grupas līdzās priekam, bēdām un dusmām, galvenais un svarīgākais uzdevums ir pasargāt. Nav īpaši jāpiepūlē iztēle, kur novestu totāla bezbailība. Agrāk vai vēlāk iznākums būtu letāls, tāpēc tieši šī sajūta ieslēdz pašsaglabāšanās instinkta trauksmes signālu, ko var novērot jau mazos bērnos. Lai arī viņam pietrūkst zināšanu par noteiktas darbības sekām, mazulis par visām varītēm nerausies mesties ugunī, ūdenī vai lejā no augsta torņa. “Piedzīvojot briesmas un nobīstoties, mūsu ķermenī izstrādājas bioķīmiski procesi, izdalās adrenalīns, kas liek bēgt,” skaidro psiholoģe, piebilzdama, ka savas pirmās bailes cilvēks piedzīvo jau piedzimstot – brīdī, kad virzās cauri dzemdību ceļiem uz svešo, auksto un nezināmo. Ienākot pasaulē, zīdainis sāk ar sevis mierināšanu – pirmkārt, pieskārienu, ko sniedz mammas rokas.
Piedzimšanā psihoanalīze meklē arī dažādu fobiju sākumus, piemēram, bailēm no slēgtām telpām, tomēr tā jau ir klīniska parādība un cits stāsts.

Instruments, ar ko manipulēt
Tomēr visnotaļ labdabīgajai parādībai ir arī cita seja. “Svarīgi dzīvot harmonijā un saglabāt veselumu, lai baiļu negatīvā daba nepārņemtu to pozitīvos nolūkus,” norāda I.Birkmane, atzīdama, ka bailes var visvieglāk uzjundīt un manipulēt ar tām. “Kāds autors rakstīja, ka tieši tās ir vadošā emocija, nevis prieks, bēdas vai dusmas. Es tam piekrītu. Jābūt konkrētiem apstākļiem, lai, piemēram, izraisītu prieku,” turpina psiholoģe, piebilzdama, ka negatīvā baiļu izjūta cieši saistīta ar iepriekšējo pieredzi un saikni ar savu būtību. Jo tālāk būšu no sava “es” vai centra, jo graujošāku iespaidu atstās šī viltīgā viešņa. “Ienāk priekšnieks un uzbļauj: “Nu ja! Tu jau nekad neko laikā nevari izdarīt!” To izdzirdot, piedzīvoju bailes, bet, ja neapzinos tās, rotas negatīvas izjūtas, vēl zemāks pašvērtējums, nolaižas rokas, mēģinu attaisnoties un lūgt piedošanu,” modelē Inga. Sekas nebūtu tik dramatiskas, ja cilvēks spētu apzināti piedzīvot bailes, bet tad ir jābūt draugos ar sevi!
“Psiholoģijas teorijā pastāv apzīmējums - neprasme atpazīt emocijas. Nesaprotu sajūtas, kaut kas ar mani notiek, bet nezinu, kas nāk no manis ārā. Brīnos, kāpēc kliedzu, bet kāpēc tagad man gribas raudāt vai smieties, kāpēc dusmojos? Pamatīgs bezkontakts ar sevi, it kā ķermenis dzīvotu pilnīgi citu dzīvi!” galējo variantu tēlo I.Birkmane, uzsvērdama, ka pēc atpazīšanas lielā problēma kļūst mazāka un rodas sapratne, ko ar to iesākt. Arī ar bailēm.

Baiļu nav mīlestībā
“Piedzimstot cilvēks nonāk uz zemes, piedzīvo pirmās bailes, ar ko viņam nāksies cīnīties visu savu mūžu, bet viņam jāsameklē ceļš atpakaļ pie sevis. Tas ir ļoti sarežģīti, tomēr – svētlaime, ja izdodas! Katram no sirds vajadzētu atbildēt uz  pavisam vienkāršu jautājumu: “Ko es vēlos?” un tad saņemt spēku to piepildīt. Brīnumlietas notiek, kad cilvēks sāk sevi saklausīt un pievērst sev uzmanību, kas ne mazākā mērā nav saistīts ar egoismu. Tomēr parasti sēžam sakumpuši un ierāvušies, sargājam sevi no paša un citiem, baidāmies, ka atstās, baidāmies pieķerties, parādīt, kas mēs esam, baidāmies no citu viedokļa – ko par mani padomās, ka tikai mani neierauga! Mums taču smuki jārunā, jāizskatās, jāpalūdz un jāpateicas. Baidāmies no sekām. Ļoti, ļoti baidāmies piedzīvot visu, ko pasaule dod, bet pirmkārt atzīt to pašiem sev!” pārliecināta Inga, norādīdama, ka sevis apzināšanai palīdz arī fiziskas lietas – dziļa elpošana un dabiskas kustības.
Ejot soli tālāk baiļu pārvaldīšanas mākslā, pastāv stāvoklis, kurā emocijas, ieskaitot bailes, vienkārši nedarbojas. Mistika? Parapsiholoģija? Nē! Katram piedzīvojams kas tāds, kam pamatojumu var atrast arī Svētajos Rakstos, kur sacīts: “Baiļu nav mīlestībā!” “Rietumu psiholoģijā uzskata, ka emocijas ir dabīgas, bet Austrumos – ka tās ir subprodukts, jo pāri visam jābūt jūtām – mīlestībai. Tā ir vienmēr klātesošs, nebeidzams esības stāvoklis, kas nevar sākties un beigties. Tā ir kā dzīvības enerģija, dziļš kontakts, ko jūti pret sevi un pasauli. Ja atrodies šajā stāvoklī, emocijas nestrādā – nevari pēkšņi “uzpriecāties” un tad beigt priecāties. Prieks ir visu laiku! Tā pat nedarbojas bailes, īpaši no nāves, jo, esot tuvāk savai būtībai, dzīve un nāve saplūst un saproti, ka ar to viss nebeidzas!” stāsta I.Birkmane.

Citu datumu laikraksti

  • Piedzīvo pirmo zaudējumu

    Vakar hokeja kluba (HK) „Ape” komanda aizvadīja kārtējo spēli Vidzemes atklātajā čempionātā hokejā, kas atšķirībā no iepriekšējām jeb Vidzemes...

  • Izstrādā deputātu ētikas kodeksu

    Mārkalnes pagasta padomes sēdē apstiprināts deputātu ētikas kodekss. Tajā iekļautas norādes par pamatprincipiem, kas pašvaldības deputātiem jāievēro...

  • Stafešu skrējienā – 4.vieta

    Visu pagājušo nedēļu Lietuvā norisinājās Pasaules karavīru čempionāts orientēšanās sportā, kur starp Latvijas izlases dalībniekiem startēja arī...

  • Sezonu sāk veiksmīgi

    Alūksnes rajonā dzinējmedību sezonas atklāšana visveiksmīgākā bijusi Ivara Ģēģera mednieku kolektīvam. Annas mežniecības teritorijā, I.Ģēģera...

  • Atjauno hidroelektrostaciju

    Par mazo hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju vairs nemaksā dubultu tarifu. Tomēr ir svarīgi palielināt zaļās (vēja, saules, ūdens) jeb...

  • Lejup pa finanšu slīdkalniņu

    Gluži kā turpinājumu no pagājušajā nedēļā sākušās globālās ekonomiskās krīze iešūpošanās arī šonedēļ pasaule piedzīvoja daudz finansiālu...