Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tauriņam pa pēdām

Uzdevis vēl vairākus jautājumus saistībā ar brūža darbību, izmeklētājs nolika Freda priekšā protokolu. - Izlasiet un parakstiet. Bremze nošvirkstināja ar pildspalvu uz papīra.

Uzdevis vēl vairākus jautājumus saistībā ar brūža darbību, izmeklētājs nolika Freda priekšā protokolu.
- Izlasiet un parakstiet.
Bremze nošvirkstināja ar pildspalvu uz papīra. Šajā mirklī kabinetā ienāca Mareks un pasniedza Nikam Zvirbulim kaut kādus papīrus. Uzmetis ātru skatienu nopratināmajam, Mareks pasmīnēja, tad pieliecās un iečukstēja Nikam ausī pāris vārdus. Niks Zvirbulis izbrīnā iepleta acis, kā neticēdams teiktajam, ieskatījās ekspertīzes slēdzienā. Izrādījās, ka Freda Bremzes pirkstu nospiedumi ir jau policijas kartotēkā, tikai ar citu vārdu un uzvārdu.
- Zili brīnumi, - viņš pie sevis nomurmināja, tad skaļi uzsauca Fredim: - Anatolij Sēkliņ, pietiek tēlot! Es tagad gribētu zināt arī to, kāpēc jūs uzdodaties par Fredi Bremzi? Atbildiet!
- Neko es jums neteikšu. Ja jau jūs esat tik gudri, meklējiet paši, - Anatolijs atcirta un lepni iztaisnojās krēslā.
- Nekas, gan tu vēl vilksi citu meldiņu, - Niks Zvirbulis sadusmojās.
– Aizvediet viņu uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoru, - viņš pamāja diviem policistiem.
- Jo tālāk mežā, jo vairāk malkas, - Mareks noteica, kad aiz viltvārža muguras aizvērās durvis.
- Jā. Padomā tik! Pirms diviem gadiem Anatolijs Sēkliņš izgāja no cietuma. Bijis apcietināts par krāpšanos. Interesanti, kā viņš iepazinās ar īsto Fredi? Un kur pats Bremze tagad ir?
- Kad ar māsu aizbraucām pie Bremzes, šis Sēkliņš uzdevās par namatēvu. Varbūt viņš arī Fredi? – Mareks zīmīgi pajautāja un ar pirkstu novilka gar kaklu.
- Nezinu, nezinu. Tagad mums ir jau jāmeklē divi pazudušie. Jāaprunājas ar kaimiņiem, radiem. Būs jāsāk ar Bremzes bijušo sievu. Varbūt viņa ko zinās.
Ietarkšķējās mobilais tālrunis.
- Zvirbulis klausās… Labdien, Rūta, - pār Nika seju nolaidās priecīgs smaids. – Jā? Atradies jūsu tēvs? ….Jā…jā, labi. Es tūlīt braucu.
- Tauriņš? – Mareks nepacietīgi noprasīja.
- Jā. Slimnīcā. Rūta saka, ka viņš izskatās ļoti slikti un pilnīgi neko neatceras, kur ir bijis šo laiku. * * *
- Ko var vēlēties no cilvēka, kurš divas nedēļas bez pārtraukuma ir dzēris, - ārstējošais dakteris paskaidroja. – Dzeramajam bija piejauktas zāles. – Mediķis nosauca medikamenta latīnisko nosaukumu.
Vai tik skolotājs netika turēts kā gūsteknis, Niks Zvirbulis nodomāja.
Dziļi iekritušām acīm, novājējis un bārdains, Maigonis Tauriņš izskatījās kā mežonis. Astrīda sēdēja uz gultas malas un turēja vīra roku. Pat Astrīdas stingrais tvēriens nespēja noslēpt Maigoņa rokas trīcēšanu.
- Labdien, - Niks Zvirbulis piesēda uz taburetes. – Izmeklētājs Zvirbulis.
- Mēs tevi meklējām, - Astrīda teica vīram. – Tu biji pazudis.
- Es?
- Varbūt pamēģināsiet atcerēties, kur jūs visu šo laiku bijāt?
Maigonis pakratīja galvu.
- Labi. Tad mēģināsim citādi. Kur jūs strādājat?
- Skolā, - Maigonis Tauriņš bez īpašas piepūles atbildēja.
– Bioloģijas skolotājs.
- Jūs pēdējā laikā bieži gājāt pie Mežezera. Bojā gāja zivis. Un tad nolēmāt atmaskot vainīgos.
- Jā, - Maigonis nočukstēja. Laiku viņš domāja. – Man vajadzēja to pateikt vismaz Astrīdai. Es domāju, ka tad, ja ar viņu aprunāšos… Ak, es, nejēga, ticēju, ka cilvēki ir labi.
un… vairs neko. Kad atžilbu, sapratu, ka atrodos ceļmalā. Te nu es esmu, - Maigonis neveikli pajokoja. - Naivais romantiķis, - pie sevis nodomāja Niks Zvirbulis. Uzdevis vēl dažus jautājumus, izmeklētājs saprata, ka skolotājs vairs neko jaunu nepateiks. Atturējies no kārdinājuma uzprasīt Astrīdai, kur pašlaik atrodas Rūta, Niks devās prom. Bija jāapmeklē Bremzes bijusī sieva Ērika. - Nē, mēs ar Fredi nesatiekamies, - Ērika paskaidroja. – Esmu precējusies vēlreiz. Tā, ka saprotiet pareizi. - Varbūt bērni ko zina? – Niks Zvirbulis neatlaidās. - Diez vai. Meita precējusies, dzīvo Liepājā, bet dēls Rīgā studē. - Vai tad Fredis nepalīdz bērniem? - Kur nu. Viņš pats tikko velk garu. Vai tad laukos ir iespējams nopelnīt? Mans tagadējais vīrs ir uzņēmējs. Viņš gan labi pelna, arī maniem bērniem palīdz. - Tomēr palūgšu jūsu dēla un meitas koordinātas. - Lūdzu jau lūdzu, - Ērika uzrakstīja uz lapiņas adreses un telefona numurus. - Vai vārds Anatolijs Sēkliņš jums neko neizsaka? – uzprasīja Niks. - Nē. Un ko viņš izdarīja? – Ērika painteresējās. - Dīvaini. Kas ir noticis ar bijušo vīru, to viņa nejautā, bet par svešinieku interesējas, - Niks Zvirbulis nodomāja. Tomēr piezvanīt Bremzes bērniem Niks Zvirbulis gluži vienkārši nepaspēja – atrisinājums nāca tik negaidīti un strauji, ka izmeklētājam vajadzēja brīnīties. - Dzīvē viss notiek likumsakarīgi, - Mareks, sagaidījis Niku pie viņa kabineta durvīm un pamājis uz krēsla sēdoša puiša virzienā, sacīja. – Ja nebūtu iegājis pusdienlaikā bankā nomaksāt komunālos rēķinus, nebūtu uzskrējis virsū Uģim Neaulam. Puisis mainīja valūtu. - Nāciet. Uģis Neauls drūmu skatienu sekoja pakaļ izmeklētājam. - Stāstiet. - Ko? 9 - Visu. Kā tecinājāt kandžu, kā mocījāt skolotāju Tauriņu. - Tauriņu neviens nemocīja, - Uģis piesarka. - Jā? Un kas viņu piespieda dzert kandžu, ko? - Es visu izstāstīšu. Bremze lika viņu novākt. Bīstami liecinieki nevienam nav vajadzīgi. Taču es to neizdarīju. - Kāpēc? - Spirtu tecināt ir cita lieta, bet cilvēku… nē, to es nespēju. Galu galā Tauriņš bija mans skolotājs, - Uģis, galvu nodūris, klusi stāstīja. – Lai Bremzem nerastos aizdomas, es Tauriņu aizvedu uz savu dzīvokli pilsētā. Nolēmu, ka tā būs labāk. Kurš tad vēlāk ticēs cilvēkam, ja viņš plostojis ilgu laiku? - Tu teici – Bremze. Vai tad nezināji, ka tavam palīgam ir cits vārds un uzvārds? – Niks Zvirbulis painteresējās. - Zināju. Tikai saimnieks ir viņš, es esmu palīgs, - Uģis pacēla acis. – Toļiks viņa vārds, bet Bremze – iesauka. Toļikam patika, ka viņu dēvē par Bremzi. - Un kur atrodas īstais Bremze? - Niks Zvirbulis uzmanīgi pajautāja. - Īrijā. - Īrijā? - Vāc šampinjonus. - Un Anatolijs Sēkliņš? Vai Fredis ar viņu ir pazīstams? - Nu ja. Toļiks ir Bremzes bijušās sievas brālēns. Kamēr Fredis ārzemēs pelna nauda, kaut kam taču jāsaimnieko. - Tas tiesa, jāsaimnieko. Taču ne jau tā. Kur likāt pienu? - Taisījām sviestu un krējumu. Pārpalikumu izbarojām cūkām. - Jā, saimniekojāt ar vērienu, - Niks Zvirbulis nopūtās. Vakarā, ejot mājup, Niks domīgi grozīja rokās mobilo. Lieta ir veiksmīgi atrisināta, viņam nav bail stāties pretī noziedzniekiem, taču piezvanīt Rūtai… Dūša papēžos saskrien. Piezvanīt vai nezvanīt? Bet ko tur daudz domāt – pavasaris! Un Niks cerību spārnots sāka spiest podziņas.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    Esot vietējais un vēl viens strādnieks. Teica, ka viņiem ir slaukšanas aparāti un piena dzesēšanas iekārtas.Esot vietējais un vēl viens strādnieks....

  • Iekārto pirmo golfa laukumu

    Jaunalūksnes pagasta "Salņi" saimnieka Viktora Litaunieka veidotā Vinnija Pūka dabas taka dāvā arvien jaunas iespējas aktīvi atpūsties, uzzināt un...

  • Pilsētas svētkus vērtē pretrunīgi

    Alūksne: vienmēr ir bijusi saistīta ar armiju. Pirmo reizi Alūksnes pilsētas svētki bija neierasti - programmā bija Nacionālo bruņoto spēku...

  • Tauriņam pa pēdām

    Varēja aizbraukt līdz pašai Aglonas baznīcai, - Mareks skatījās uz vecā tilta atliekām.6. Varēja aizbraukt līdz pašai Aglonas baznīcai, - Mareks...

  • Klāt mūzikas festivāls "Sinepes un Medus"

    Mūzikas festivāls "Sinepes un Medus" Madonā notiks jau trīspadsmito reizi.Mūzikas festivāls "Sinepes un Medus" Madonā notiks jau trīspadsmito reizi....

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Alūksnes pilsētas svētki. Alūksnes pilsētas svētku programma: 2.augusts. 10.00 - 14.00 - Eironams: vēstures labirinti, konkursi (galvenā balva -...