Tauriņam pa pēdām

Esot vietējais un vēl viens strādnieks. Teica, ka viņiem ir slaukšanas aparāti un piena dzesēšanas iekārtas.

Esot vietējais un vēl viens strādnieks. Teica, ka viņiem ir slaukšanas aparāti un piena dzesēšanas iekārtas.
- Kā tad! Vairs neko neuzzināji? Mareks pakratīja galvu.
- Es arī nesēdēju rokas klēpī salicis, - Niks piecēlās un piegāja pie loga.
– Pirms diviem gadiem Bremzem bija pamatīgas problēmas, saimniecībai draudēja bankrots. Un tad viņš pēkšņi nomaksāja gandrīz trešo daļu paņemtā kredīta.
- Nu un? – Mareks paraustīja plecus. – Viņš varēja aizņemties.
- Pieņemsim, ka tā. Bet kā tu izskaidrosi šādu faktu? Katru rītu Bremzes saimniecībā iegriežas pienvedējs. Bet…- Niks Zvirbulis ieturēja neilgu pauzi. - …nevienai pienotavai Bremzes vārds neko neizsaka. Viņš pienu vairs nepārdod jau gandrīz divus gadus. Un vēl – piena mašīna ar tādiem numuriem neeksistē. Viltoti numuri. Ko teiksi?
Mareks iesvilpās.
- Es labāk paklausīšos, ko tu sacīsi. Jūtu, ka gardāko kumosu esi atstājis desertam.
- Uzminēji! Pie Zirgu dambja ar traktoru braukā neviens cits kā pats Fredis Bremze! Lopiem pietrūkst ūdens. Tā ka ūdens mucā var vest ne tikai ūdeni, bet arī atkritumus.
- Un ko tad pārvadā piena mašīna? Spirtu, vai?
- Tā izskatās, Marek, - Niks Zvirbulis saberzēja rokas. – Šefs pielika "asti" piena mašīnai. Līdzko būs kaut kas zināms, varēs arī atbilstoši rīkoties.
Niks Zvirbulis domīgi skatījās uz Fredi Bremzi. Pretī sēdošais apaļvaidzis tikko manāmi smīnēja un izskatījās pavisam mierīgs. Vēl šorīt rītā tika pielikts punkts Bremzes vareni diženajam biznesam. Govju fermā, kurā pēc visiem likumiem būtu jāmitinās tikai lopiem, bija ierīkota arī automatizēta kandžas tecinātava. Iztecināto dziru salēja pienvedējā un aizvizināja uz netālo pilsētu. Kādas izbijušas rūpnīcas teritorijā grādīgā prece tika pārlieta citā cisternā un – aidā! – uz Rīgu prom. Galvaspilsētas kolēģi pastrādāja godam. Kas to varēja domāt – neliela konditoreja, kurā cepa garšīgas kūkas un tortes, izrādījās tikai aizsegs. Manīgie saimnieki reizē ar konditorejas izstrādājumiem uz veikaliem, kafejnīcām un bāriem piegādāja pudeles ar Bremzes ražojumu.
Tas būtu tiktāl skaidrs. Bet izmeklētājam nedeva mieru pazudušais skolotājs.
- Kur ir Maigonis Tauriņš? – Niks Zvirbulis uzprasīja.
Smīns nozuda. Tagad jau Fredis izskatījās norūpējies.
- Nesaprotu.
- Tiešām? Bet jūsu palīgs Uģis Neauls izrādījās runīgs. Un norādīja uz jums, - Niks Zvirbulis teica. Vai sekos atzīšanās? Uģis bija pazudis pirms dienas, aizmucis.
Vai nu sajutis, ko aizdomīgu un atstājis savu saimnieku vienu, lai strēbj savārīto putru pats, vai arī aizbraucis kādās darīšanās. Nekas, lai Fredis domā, ka arī Uģis ir aizturēts.
- Kucēns, - Fredis nošņācās.
– Ko es varēju darīt, ja man draudēja bankrots? Kā valsts pret mani izrīkojās, tā arī es. Dots pret dotu. Tas bija Uģis, kurš pasvieda ideju par spirtu. Viņam paziņas Rīgā, tā tas viss sākās. Esmu vainīgs. Bet Tauriņš… Es tiešām neko nezinu. Uģis pēc dabas ir šerps, brēca, ka skolotājs viņam licis divniekus un… Jā, Uģis kaut ko izdarīja… Reiz pie pudeles atzinās, ka gailis pakaļ nenodziedās…
- Tātad Maigonis Tauriņš ir bijis pie jums? – izmeklētājs izsecināja.
- Vispār…jā. Bet manis tad nebija mājās, - Fredis steidzīgi atbildēja.
- Jums nebija bail, ka arī Uģis ar jums var tāpat izrīkoties? – izmeklētājs painteresējās. Bremze paraustīja plecus.
- Tātad Uģis Neauls ir organizators. Cik viņš jums maksāja?
- Man pietika, - Fredis norūca.
kā gūsteknis, Niks Zvirbulis nodomāja. Dziļi iekritušām acīm, novājējis un bārdains, Maigonis Tauriņš izskatījās kā mežonis. Astrīda sēdēja uz gultas malas un turēja vīra roku. Pat Astrīdas stingrais tvēriens nespēja noslēpt Maigoņa rokas trīcēšanu. - Labdien, - Niks Zvirbulis piesēda uz taburetes. – Izmeklētājs Zvirbulis. - Mēs tevi meklējām, - Astrīda teica vīram. – Tu biji pazudis. - Es? - Varbūt pamēģināsiet atcerēties, kur jūs visu šo laiku bijāt? Maigonis pakratīja galvu. - Labi. Tad mēģināsim citādi. Kur jūs strādājat? - Skolā, - Maigonis Tauriņš bez īpašas piepūles atbildēja. – Bioloģijas skolotājs. - Jūs pēdējā laikā bieži gājāt pie Mežezera. Bojā gāja zivis. Un tad nolēmāt atmaskot vainīgos. - Jā, - Maigonis nočukstēja. Laiku viņš domāja. – Man vajadzēja to pateikt vismaz Astrīdai. Es domāju, ka tad, ja ar viņu aprunāšos… Ak, es nejēga, ticēju, ka cilvēki ir labi. - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē. Fredi es labi pazīstu, tas bija cits, - Maigonis sasprindzināja atmiņu. – Es pateicu, lai viņi pārstāj izgāzt upītē atkritumus. Un tad… - Kas? - No aizmugures kāds iezvēla man pa galvu. Atceros sāpes un… vairs neko. Kad atžilbu, sapratu, ka atrodos ceļmalā. Te nu es esmu, - Maigonis neveikli pajokoja. - Naivais romantiķis, - pie sevis nodomāja Niks Zvirbulis. Uzdevis vēl dažus jautājumus, izmeklētājs saprata, ka skolotājs vairs neko jaunu nepateiks. Atturējies no kārdinājuma uzprasīt Astrīdai, kur pašlaik atrodas Rūta, Niks devās prom. Bija jāapmeklē Bremzes bijusī sieva Ērika. - Nē, mēs ar Fredi nesatiekamies, - Ērika paskaidroja. – Esmu precējusies vēlreiz. Tā, ka saprotiet pareizi. - Varbūt bērni ko zina? – Niks Zvirbulis neatlaidās. - Diez vai. Meita precējusies, dzīvo Liepājā, bet dēls Rīgā studē. - Vai tad Fredis nepalīdz bērniem? - Kur nu. Viņš pats tikko velk garu. Vai tad laukos ir iespējams nopelnīt? Mans tagadējais vīrs ir uzņēmējs. Viņš gan labi pelna, arī maniem bērniem palīdz. - Tomēr palūgšu jūsu dēla un meitas koordinātas. - Lūdzu jau lūdzu, - Ērika uzrakstīja uz lapiņas adreses un telefona numurus. - Vai vārds Anatolijs Sēkliņš jums neko neizsaka? – uzprasīja Niks. - Nē. Un ko viņš izdarīja? – Ērika painteresējās. - Dīvaini. Kas ir noticis ar bijušo vīru, to viņa nejautā, bet par svešinieku interesējas, - Niks Zvirbulis nodomāja. Tomēr piezvanīt Bremzes bērniem Niks Zvirbulis gluži vienkārši nepaspēja – atrisinājums nāca tik negaidīti un strauji, ka izmeklētājam vajadzēja brīnīties. - Dzīvē viss notiek likumsakarīgi, - Mareks, sagaidījis Niku pie viņa kabineta durvīm un pamājis uz krēsla sēdoša puiša virzienā, sacīja. – Ja nebūtu iegājis pusdienlaikā bankā nomaksāt komunālos rēķinus, nebūtu uzskrējis virsū Uģim Neaulam. Puisis mainīja valūtu. - Nāciet. Uģis Neauls drūmu skatienu sekoja pakaļ izmeklētājam. - Stāstiet. - Ko? 9 - Visu. Kā tecinājāt kandžu, kā mocījāt skolotāju Tauriņu. - Tauriņu neviens nemocīja, - Uģis piesarka. - Jā? Un kas viņu piespieda dzert kandžu, ko? - Es visu izstāstīšu. Bremze lika viņu novākt. Bīstami liecinieki nevienam nav vajadzīgi. Taču es to neizdarīju. - Kāpēc? - Spirtu tecināt ir cita lieta, bet cilvēku… nē, to es nespēju. Galu galā Tauriņš bija mans skolotājs, - Uģis, galvu nodūris, klusi stāstīja. – Lai Bremzem nerastos aizdomas, es Tauriņu aizvedu uz savu dzīvokli pilsētā. Nolēmu, ka tā būs labāk. Kurš tad vēlāk ticēs cilvēkam, ja viņš plostojis ilgu laiku? - Tu teici – Bremze. Vai tad nezināji, ka tavam palīgam ir cits vārds un uzvārds? – Niks Zvirbulis painteresējās. - Zināju. Tikai saimnieks ir viņš, es esmu palīgs, - Uģis pacēla acis. – Toļiks viņa vārds, bet Bremze – iesauka. Toļikam patika, ka viņu dēvē par Bremzi. - Un kur atrodas īstais Bremze? - Niks Zvirbulis uzmanīgi pajautāja. - Īrijā. - Īrijā? - Vāc šampinjonus. - Un Anatolijs Sēkliņš? Vai Fredis ar viņu ir pazīstams? - Nu ja. Toļiks ir Bremzes bijušās sievas brālēns. Kamēr Fredis ārzemēs pelna nauda, kaut kam taču jāsaimnieko. - Tas tiesa, jāsaimnieko. Taču ne jau tā. Kur likāt pienu? - Taisījām sviestu un krējumu. Pārpalikumu izbarojām cūkām. - Jā, saimniekojāt ar vērienu, - Niks Zvirbulis nopūtās. Vakarā, ejot mājup, Niks domīgi grozīja rokās mobilo. Lieta ir veiksmīgi atrisināta, viņam nav bail stāties pretī noziedzniekiem, taču piezvanīt Rūtai… Dūša papēžos saskrien. Piezvanīt vai nezvanīt? Bet ko tur daudz domāt – pavasaris! Un Niks cerību spārnots sāka spiest podziņas.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    Varēja aizbraukt līdz pašai Aglonas baznīcai, - Mareks skatījās uz vecā tilta atliekām.6. Varēja aizbraukt līdz pašai Aglonas baznīcai, - Mareks...

  • Klāt mūzikas festivāls "Sinepes un Medus"

    Mūzikas festivāls "Sinepes un Medus" Madonā notiks jau trīspadsmito reizi.Mūzikas festivāls "Sinepes un Medus" Madonā notiks jau trīspadsmito reizi....

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Alūksnes pilsētas svētki. Alūksnes pilsētas svētku programma: 2.augusts. 10.00 - 14.00 - Eironams: vēstures labirinti, konkursi (galvenā balva -...

  • Klients un viņa taisnība

    Patērētāju tiesību aizsardzība Latvijā ir viena no tām jomām, kurā jau tagad ES likumdošana darbojas gandrīz pilnā apjomā, tādēļ nebūs jāpiemēro...

  • ES patērētāji kļūs informētāki

    Jums liekas, ka kļūstat resnāks? Jums liekas, ka ikdienā lietotā pārtika nevis nodrošina veselīgu uzturu, bet gan padara jūs grūtsirdīgākus?...

  • Patēriņa džungļos

    Jau ilgāku laiku Rietumu sabiedrībā dominē patēriņa kultūra, jo tieši patēriņš dažādās izpausmes formās kļuvis par vienu no sabiedrības attīstības...