Tautas nama vadītāja vēlas paveikt daudz labu darbu

Apes tautas nama direktores pienākumus kopš decembra pilda Ilva Sāre - idejām bagāta, jauna sieviete, kurā ir daudz gribasspēka saistīt cilvēku uzmanību un mudināt viņus apmeklēt kultūras pasākumus tieši Apē.

Apes tautas nama direktores pienākumus kopš decembra pilda Ilva Sāre - idejām bagāta, jauna sieviete, kurā ir daudz gribasspēka saistīt cilvēku uzmanību un mudināt viņus apmeklēt kultūras pasākumus tieši Apē. Viņa ir izstrādājusi tautas nama nākotnes vīziju un skaidri zina, ko tautas namā gribētu izmainīt.
I.Sāre ir absolvējusi dārzkopības tehnikumu un ieguvusi ainavu tehniķes specialitāti. Šogad viņa sākusies mācīties darba un sociālās pedagoģijas augstskolā "Attīstība", lai apgūtu sociālā darbinieka specialitāti. Ilva ir pārliecināta, ka augstskolā gūtās zināšanas viņai lieti noderēs jaunajā amatā, jo tautas nama direktoram jāprot uzklausīt dažādus cilvēkus un pieņemt viņu viedokli. Viņas nepiepildīts sapnis ir studijas Kultūras akadēmijā, vismaz daļēji viņa to ir apņēmusies pilna īstenot.
- Kādēļ nolēmāt pretendēt uz šo amatu?
- Var teikt, ka esmu uzaugusi uz Apes tautas nama skatuves. Savulaik mana mamma bija tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja. Agrāk mamma un tētis dziedāja vokāli instrumentālajā ansamblī, tādēļ arī es jau no trīs gadu vecuma esmu vērojusi pašdarbības dzīvi. Esmu bijusi daudzās pilsētās, kādu laiku dzīvojusi Rīgā, bet vienmēr man ir gribējies atpakaļ uz Api, paveikt šeit labus darbus.
- Kā jūtieties tagad kā nama saimniece?
- Patīkami. Decembris ir saspringts, jo daudz svētku pasākumu, jāiepazīst darba specifika. Man tas ir kas jauns, to nevar izlasīt kā grāmatu un uzreiz rīkoties. Man vajag atbalstu no cilvēkiem, jo viena nevaru paveikt visu. Esmu priecīga, ka man ir šāds atbalsts un tik daudz palīgu.
- Kāds šķiet tautas nama direktores amats?
- Grūts, bet es nebaidos. Tautas nama vadītājam ir daudz jādara. Pasākums ir tikai daļa no darba - tas skaistākais, jo "melno darbu" cilvēki neredz, bet tas ir visgrūtākais.
- Kādas ir ieceres jaunajā amatā?
- Es gribu panākt, lai tautas nams ir pieejams jebkuram cilvēkam. Lai cilvēki šeit var gūt prieku, baudījumu un pozitīvu enerģiju, vismaz uz mirkli aizmirst ikdienas rūpes. Turklāt - lai te būtu interesanti svētki dažādām paaudzēm. Man ir izplānota tautas nama nākotnes vīzija. Piemēram, rīkot brīnišķīgu pasākumu "Diskobēbis", kurā bērni var atpūsties, rotaļāties, vērot koncertu, dejot, aktīvi darboties. Manuprāt, pašlaik pilsētā pietrūkst šāda pasākuma. Vēlētos aicināt populāras grupas, lai jauniešiem būtu interesanti, rīkot sadraudzības vakarus un popielu. Es vēlos sadarboties ar igauņiem, rīkojot kopīgus pasākumus.
Noteikti turpināšu Apes Pilsētas svētku tradīciju, piesaistot dažādus māksliniekus, Dzenīšu dižvītola svētkus, centīšos popularizēt motokrosu "Vaidavas kauss", kā arī daudz ko citu, lai piesaistītu vairāk tūristu. Ir iecere rakstīt projektus un piesaistīt finansējumu. Priecājos, ka Apes pašvaldība atbalsta kultūras dzīvi, tomēr lieliem pasākumiem nepieciešams papildu finansējums. Arī tautas namu vajag remontēt.
Lielākā daļa apeniešu ir iesaistījušies kādā pašdarbības kolektīvā, kuru Apē nav maz. Priecājos par kolektīviem, kas popularizē Apes vārdu, kā arī par jaunajiem. Piemēram, šoruden izveidojām dramatisko kolektīvu. Gribētos, lai pie manis nāk cilvēki un saka, ka vēlas izveidot vēl kādu kolektīvu. Ir iecere kopā ar kaimiņiem igauņiem rīkot ziemas sporta spēles. Tajās varētu piedalīties ikviens interesents, svarīgākā nebūtu profesionalitāte, bet atraktivitāte. Ir iecere par karnevāla organizēšanu bērniem un vēl, un vēl. Pašlaik manī ir ļoti daudz entuziasma, es ceru, ka arī pārējie tautas nama darbinieki mani atbalstīs.
- Kā vērtējat kultūras dzīvi Alūksnes rajonā?
- Manuprāt, ir izveidots daudz jauku un tradicionālu pasākumu, piemēram, Folkloras svētki Jaunlaicenē. Tomēr uzskatu, ka mēs katrs varam izdarīt kaut ko vēl labāk, nekā ir pašlaik. Cilvēkiem vajadzētu iemācīties kaut uz brīdi nolikt malā sāpes, kas nomāc, un izdarīt kaut ko labu. No tā gūsim prieku un enerģiju turpmākajam darbam. Ja visu laiku domāsim drūmas domas un sūkstīsimies, cik slikti klājas, tad nekā arī nebūs. Pirms Ziemassvētkiem katram vajadzētu padomāt - vai patiesi darbu, ko daru, izdaru tā, kā tas būtu jāizdara, un vairāk domāt par pozitīvo. Daudz kas patiesībā ir labāk, nekā mēs iztēlojamies.
- Kas uztrauc, esot jaunajā amatā?
- Cilvēku attieksme. Ir cilvēki, kas ļoti priecājas par manu jauno amatu, un cilvēki, kas nepriecājas, bet visiem jau nekad labs nebūsi. Kritika mani nebaida, man tā patīk, jo ļauj piecelties, iet uz priekšu un izdarīt pat vairāk, nekā domāts.
- Kā vērtējat kultūras darbinieku uzskatu "es organizēju, bet cilvēki jau nenāk, viņiem nevajag."
- Tā ir cilvēku "ieraušanās sevī" un neapmierinātība ar ikdienu, nevēlēšanās iziet no mājas. Apē nav tā, ka cilvēki nenāk uz pasākumiem. Nenāk uz tiem, kur jāmaksā ieejas maksa. Gados veci cilvēki nav raduši uz pasākumiem nākt zābakos. Viņi vēlas pāraut kurpes, rotāties ar kādu skaistu lakatiņu. Ja tā nav, tad viņi ir nomākti, dzīvo mājās un katru vakaru vēro televīziju, ja viņiem ir televizors.
Varbūt vajag noorganizēt kādu ļoti jauku pasākumu, par kuru ziņa izplatīsies no mutes mutē. Manuprāt, par katru pasākumu organizatoram ir jādomā laikus, lai pagūtu to rūpīgi pārdomāt. Ir jāaicina cilvēkus uz pasākumu, arī personīgi uzrunājot. Ir jāaptaujā, ko cilvēki vēlas, uz kādiem pasākumiem viņi labprāt nāktu? Latvieši taču ir ļoti forša tauta! Esmu bijusi citās zemēs, tur cilvēki nav pat uz pusi tik jauki kā latvieši! Arī tik jauku pasākumu kā mums tur nav.
- Vai pasākumos vienmēr vajag uzstāties pašmāju māksliniekiem?
- Ziemassvētkos Apē katru gadu dzied koris, dejo tautisko deju kolektīvs, dzied ansamblis, bet pienāk brīdis, kad cilvēkiem tas apnīk. Viņiem vajag kaut ko citu. Piemēram, dejotāji kopā ar kori iestudējuši kādu uzvedumu. Nevajadzētu būt tā: ja kolektīvs gatavojas dziesmu un deju svētkiem, tad visos pasākumos atrāda tikai šīš dejas un dziesmas. Tas nav interesanti. Es atnāku vienreiz uz šādu pasākumu un man tas ļoti patīk, bet otrreiz es vairs nenākšu skatīties to pašu, tad mana vieta paliks tukša.
Periodiski ir nepieciešams aicināt māksliniekus arī no citurienes - gan no citiem Alūksnes rajona pagastiem, gan no citiem rajoniem. Lai ieinteresētu jauniešus, vajag aicināt, piemēram, grupu "Tumsa". Bet pirms tam tomēr jaunieši jāaptaujā - kādu grupu viņi vēlas, cik daudz par to viņi ir gatavi maksāt?
- Kā sevi raksturotu?
- Esmu draudzīga un smaidīga, bet varu pateikt, ko domāju. Komunikabla, jo man nav problēmu kontaktēties ar dažāda vecuma cilvēkiem. Es varu velt kūleņus kopā ar bērniem vai dejot valsi ar pensionāriem. Esmu cilvēks, kam patīk kultūras dzīve. Pašlaik dziedu Apes jauktajā korī un ansamblī.
Man ļoti svarīga ir ģimene. Es neesmu precējusies un bērnu man pagaidām nav, bet tas nenozīmē, ka man nav ģimenes. Man ir brīnišķīga mamma un māsa - nezinu, kam vēl ir tik jauki mīļie cilvēki kā man. Mēs esam ļoti saliedētas. Mamma mums ar māsu ir laba draudzene, ar kuru varam visu izrunāt, viņai bērni dzīvē ir vissvarīgākie. Visas trīs esam sabiedriski aktīvas. Man ir svarīgs darbs, bet ģimene - svarīgāka. Man būs jāmācās atdalīt darbu no ģimenes dzīves.
- Ko dzīvē noteikti gribētu izdarīt?
- Sapņu ir daudz. Personīgi - izveidot labu savu ģimeni, jo no tā būs ļoti daudz kas atkarīgs. Otrs sapnis - ieraudzīt Apes tautas namu kā kultūras māju, jo pašlaik gan no ārpuses, gan iekšpuses šim namam ir tikai nosaukums. Mēs stāvam pie sasistas siles, bet no tās ir jākāpj ārā.
- Izvērtējot šo gadu, kas bijis visnozīmīgākais?
- Svarīgākais ir tas, ka esmu ieguvusi tautas nama direktores amatu. Esmu bijusi citās zemēs. Svešumā sapratu, ka mana vieta ir Apē. Arī tas ir nozīmīgi, ka esmu pieņēmusi svarīgu lēmumu - palikt mazpilsētā, no kuras daudzi raujas prom, it īpaši gados jauni cilvēki. Tagad man ir sevi jāpierāda jaunajā amatā, lai cilvēki nebūtu vīlušies. Ja man neizdosies iecerētais, tad es par varītēm neturēšos amatā, lai tikai saņemtu algu. Tad es aiziešu pati, jo acīmredzot būs kāds, kas to varēs izdarīt labāk.
- Kādas ir izjūtas pirms Ziemassvētkiem?
- Pašlaik ir pārdomu, piedošanas un sapratnes laiks. Ar šādām domām es sāku katru dienu. Dienas laikā izjūtu dažādus pārdzīvojumus un stresu, bet vakaros, esot mājās, es spēju nomierināties un nākamo dienu sākt, norobežojoties no visa negatīvā.
Es gribētu visiem vēlēt, lai Ziemassvētku gaidīšanas laiks un ziemas baltums silda mūsu sirdis un dvēseles, palīdz mīlēt darbu, cilvēkus apkārt un dara gaišus mūs pašus.

Citu datumu laikraksti

  • Garā mūža smalkie raksti

    Šīs dzimtas stāsts ir līdzīgs tūkstošiem latviešu un igauņu bezzemnieku, kas cara laikos - 19. gadsimta beigās - pēc Krišjāņa Valdemāra aicinājuma...

  • “Jaunajam laikam” gandarījuma balva

    Jaunā valdība ir izveidota, bet vai tā varēs veiksmīgi funkcionēt? Vai ar budžeta veidošanu pietiks, lai piepildītos jaunā ministru prezidenta Aigara...

  • Izdod grāmatu par sabiedriskajām organizācijām

    Alūksnes Nevalstisko organizāciju centrā ikvienam interesentam ir pieejama grāmata, kurā apkopota informācija par Latvijas sabiedriskajām...

  • Bērnības atmiņas

    “Putenis bija tik pamatīgs, ka ceļu uz skolu nevarēja redzēt, ar varenu spēku sniegs sitās acīs. Ar kājām sataustot iepriekš iemīto taciņu, kas veda...

  • Vecumdienas vēlas piepildīt ar mīlestību

    Trapeniete Mirdza Arkliņa nākamgad janvārī atzīmēs 78 gadu jubileju. Ilgajos mūža gados piedzīvots ne mazums skaistu un grūtu brīžu, iepazīti dažādi...

  • Eglīti var cirst bez speciālas atļaujas

    Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts mežos, jo Ziemassvētki nav iedomājami bez zaļā un smaržīgā skuju koka.Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts...