Līdz 28.februārim Rīgā, Mencendorfa namā, ir skatāma trešā starptautiskā skārda simpozija dalībnieku darbu izstāde "Zvārtavas skārda simpozijs".
Līdz 28.februārim Rīgā, Mencendorfa namā, ir skatāma trešā starptautiskā skārda simpozija dalībnieku darbu izstāde "Zvārtavas skārda simpozijs". "Pilī bija ģenerālmēģinājums, lai sagatavotos šai un citām izstādēm Latvijas novados un ārzemēs.
Darbos ir fiksēti ideju meklējumi metālā. Tie ir kā skices, ko realizēs lielākās formās. Mencendorfa namā var iepazīties ar 14 autoru veidojumiem, jo ir arī to mākslinieku darbi, kas lēja kausētu metālu Rīgā," stāsta simpozija vadītājs Ģirts Burvis.
Tēlniecības darbi neveidojas tikai ar iedvesmu. Mākslinieki tajos parāda mūsu laiku savā skatījumā. "Baltkrievijas tēlnieku darbi ir vērsti uz figuratīvu un kultūrvēsturisku aspektu, kur izpaužas viņu nacionālā tematika. Mūsu mākslinieki vairāk eksperimentē ar formām un abstraktiem jēdzieniem, kas ir redzami arī Rietumvalstu autoru darbos. Tā ir senā diskusija starp plastiķiem un skulptoriem," vērtē Ģ.Burvis.
Viņš atzīst, ka šis simpozijs atšķiras no iepriekšējiem ar jaunu iespēju apzināšanu cieto metālu apstrādes tehnoloģijā. Pirmo reizi tajā pārliecinoši piedalījās Mākslas akadēmijas studenti. "Tas ir jauns atspēriens, jo mainās tēlniecības uztvere. Domāju, ka baltkrievu kolēģi atklāja sev daudz jauna Latvijā. Mūsu darbi viņiem bija pārsteigums, jo viņi atceras, kādi tie bija pirms desmit un vairāk gadiem," secina tēlnieks.
Matīss Jansons izgatavojis sievietes torsu. "Pēc dibena izskatās? Darba procesā nevar prasīt, lai pēc kaut kā izskatās. Bet, ja izstādē skatītājs to ierauga un saprot, tad mūsu domas saskan. Kad tā nav, ir jādomā, ka darbs nav izdevies vai arī apmeklētājs domā citādi," skaidro Matīss. Viņš simpozijā ieradās no "kuģa uz balli", tāpēc tapa tikai viens darbs. Students no Cēsīm secina, ka metāls ir interesants materiāls. Bet gultņus viņš neizvēlas, jo "tā ir nobeigta forma". Līdz šim jaunais mākslinieks vairāk strādājis ar akmeni.
Baltkrievs Aleksandrs Šapo Latvijā nav pirmo reizi, bet Zvārtavas pilī gan. "Man impulsi idejām attīstās no priekšmetiem. Simpozijā veidoju zirņu pākstis, bet tās tā var saukt nosacīti. Tas nozīmē, ka manos darbos nav redzamas abstraktas, bet labi pazīstamas lietas. Taču piedāvāju tās skatīt no cita redzesloka," stāsta A.Šapo.
Sandis Kondrāts Zvārtavas pils apkārtnē atrada sarūsējušu metāla gabalu un "apšuva" to ar spožām metāla "pogām", kas rada savdabīgu kontrastu. Viņš no metāla izlieca "organisku" formu ar taustekļiem, bet trešais darbs ir "Binārais kods" – metāla smaile. Sandis simpozija laikā paguva ar kolēģu veikumu un Zvārtavas pils apkārtni iepazīstināt Mākslas akadēmijas kursabiedrus.
Inese Valtere bija vienīgā "vājā dzimuma pārstāve" un jaunākā simpozija dalībniece – Mākslas akadēmijas pirmā kursa studente. Paradokss vai likumsakarība, ka viņa veidoja salīdzinoši lielu darbu no metāla caurulēm. Tā nosaukums ir "Viņš un viņa". "Vārdu sakot mīlētāji, tāpēc tie ir savijušies. Darbs radās it kā pats no sevis, kad sāku locīt caurules. Domāju, ka ar akmeni strādāt ir grūtāk nekā ar metālu," secina Inese.
Kristaps Strauts gatavoja metāla solu Zvārtavas pils parkam. Viņš tajā bija pirms gada, kad simpozijā lēja bronzas darbus. Tad nevajadzēja ne metināt, ne skrūvēt. Bet arī šoreiz otru darbu viņš radīja nepraktisku lietu - "Amēbu". Tai izmantoju caurules, sietu, krānus un pakulas, kas veido apmatojumu. "Pašlaik man visvairāk pie sirds ir akmens kalšana. Kad viss būs izmēģināts, būs vieglāk izvēlēties, kas ir un kas nav "mans"," domā Kristaps.
Simpozijs būs arī pēc gada, jo ziema ir klusākais periods, kad nestrādā ārā ar liela apjoma darbiem. "Tā ir gatavošanās sezonai, kas dod impulsu. Pagaidām lai paliek noslēpums, kādas jaunas tehnoloģijas izmēģināsim. Lai gan arī vecās vēl visas nav izpētītas," atzīst simpozija kuratore Baiba Guste.
