Tempļa kalnā pirmo reizi veic arheoloģiskos izrakumus

Alūksnē Tempļa kalna apkārtnē pirmo reizi notiek arheoloģiskie izrakumi. Izrakumus vada Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Antonija Vilcāne un arheologs Uldis Kalējs, kuri Alūksnes novada teritorijā ir veikuši vairākas arheoloģiskās ekspedīcijas. Izrakumi turpināsies visu augustu. Jau tagad vēsturnieki un palīgi no Alūksnes novada ir atraduši gan pakavsaktiņu, gan bronzas gredzentiņu un citas vēstures liecības.
A.Vilcāne skaidro, ka šādi izrakumi Tempļa kalna teritorijā notiek pirmo reizi. “Jau sen zināms, ka šeit ir bijis pilskalns un te ir kultūras slānis, kurš norāda, ka te ir bijusi apdzīvota vieta. Pašreiz pilskalna hronoloģija balstīta tikai uz lausku atradumiem, un, balstoties arī uz dažiem atradumiem, varam datēt šo laiku ar viduslaikiem. Pilskalna apdzīvotību gan precīzi var datēt tikai tad, ja ir veikti izrakumi un konstatēti apdzīvotības periodi. Mūsdienās pētnieki izmanto arī radioaktīvā oglekļa analīzi, lai precīzāk noteiktu kādu hronoloģisko ietvaru,” teic A.Vilcāne. Pašreiz izrakumos atrasta pakavsaktiņa, bronzas trapecveida mēlītes, kuras piekarina pie dažādām rotām, bronzas gredzens, fragments no ornamentētas kaulu plāksnītes, kā arī pakavnaglas un citi priekšmeti. Izrakumi notiek vietā starp kādreizējo mūzikas paviljonu un Tempļa kalna rotondu.
(Turpinās no 1.lappuses)
Restaurēs un izgaismos rotondu
Alūksnes novada pašvaldība iepirkuma procesa rezultātā ir noslēgusi līgumu ar SIA “Būvfirma Inbuv”, kas paredz Tempļa kalnā veikt arī rotondas restaurācijas darbus. Tie notiks saskaņā ar 2016.gadā izstrādāto un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņoto būvprojektu, kurš ietver arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, arhitektūras mazo formu izbūvi, kāpņu pievedceliņa izveidi un rotondas izgaismošanu.
“Ņemot vērā, ka šobrīd rotonda ir avārijas stāvoklī un tās konstruktīvai noturībai ir uzstādīti pagaidu stiprinājumi, galvenais restaurācijas darbu uzdevums ir tās saglabāšana un nostiprināšana, veicot trūkstošo akmens daļu atjaunošanu, šuvju attīrīšanu no vecā šuvojuma un jauna šuvojuma iestrādi, grīdas līmeņošanu, granīta plākšņu pārlikšanu, metāla savilču remontēšanu,” informē Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka. Līdztekus šiem darbiem tiks ierīkots rotondas izgaismojums, kas no zemes pie katras kolonnas augšup virzīs vertikālu gaismas staru. Projektā paredzēts veikt arī rotondas apkārtējās teritorijas labiekārtojumu – plakumā pret Pulka telts vietu ierīkos atpūtas laukumu, uzstādīs divus granīta solus un izbūvēs granīta kāpnes ar izgaismotiem kāpņu sākuma postamentiem. Rotondas restaurācijas darbu laikā tiks nodrošināta arheoloģiskā uzraudzība.

Meklē vēlā dzelzs laikmeta liecības
Pašreiz gan laukumā pret Pulka telts vietu vēl notiks izrakumi. Šobrīd tie notiek 30 kvadrātmetru laukumā, taču turpmākā izrakumu gaita būs atkarīga no laikapstākļiem un darba spara. Laukums ticis arī zondēts, un izrakumi tiks veikti aptuveni 150 centimetru dziļumā. “Aptuveni tik biezs šajā vietā ir kultūrslānis. Zondēšana notiek, zemē ievietojot stienīti, kuru izvelkot var redzēt, kādi zemes slāņi tajā ir. Novērtējam to, cik liels ir kultūrslānis, cik liels smilšu vai māla slānis,” skaidro A.Vilcāne. Lai arī šajā pilskalnā atrodamas kultūrslāņa liecības, ja izrakumi notiktu lielākā platībā, nav izslēgts, ka tad šajā teritorijā varētu atrast arī kādus cilvēka kaulus. “Tā ir noticis arī citos pilskalnos, piemēram, Mežotnē. Tur, visticamāk, kad pilij kāds ir uzbrucis, gājis bojā arī kāds pilskalna iedzīvotājs vai arī uzbrucējs. Varbūt izcēlies arī ugunsgrēks un cilvēks tur ir palicis,” skaidro A.Vilcāne. Viņa uzsver, ka šajos arheoloģiskajos izrakumos vēlas atrast vēlā dzelzs laikmeta liecības, lai redzētu, kas šajā pilskalnā šai laikā ir dzīvojuši, vai tiešām tās ir bijušas latgaļu ciltis. “Vairāk nekā skaidrs, ka te būs arī citu kultūru ietekmes, ņemot vērā pilskalna atrašanos robežrajonā, kur ir gan igauņi, gan slāvi, gan balti. Nekas nebūtu pretī arī, ja atrastu vēl senākas pilskalna apdzīvotības liecības, kā, piemēram, tas bija Veclaicenes pagastā Drusku pilskalnā, kur savulaik atrada pat romiešu perioda, tātad pirmo gadsimtu pēc Kristus, apdzīvotības liecības,” saka A.Vilcāne.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina uz nakti ar (pie) ūdensrozēm

    Aicina uz nakti ar (pie) ūdensrozēm

    Sestdien, 29.jūlijā, Jaunlaicenē svinēs Muižas svētkus, kuriem šogad dots skanīgs nosaukums - “Nakts ar (pie) ūdensrozēm”. Grib atjaunot ūdensrožu...

  • Koncerts pilsētas cilvēka iekšējam “es”

    Alūksnes pilsētas svētku laikā - 5.augustā pulksten 14.00 - ikviens gaidīts Alūksnes Kultūras centra Lielajā zālē, lai klausītos komponista Uģa...

  • Mazdārziņu “universs” 6

    Mazdārziņu “universs”

    (Turpinās no 1.lappuses)Mazdārziņu teritorijas Alūksnes pilsētā un piepilsētā ir gluži kā savi “universi”, kuros dzīve rit īpašu  gaitu, daudz...