Tenku pīli tantes palaida

“Man par tevi teica.” “Man par tevi arī.” “Ko mums tagad klausīt?” “Ko mums tagad darīt?” Šīs ir rindas no populārās dziesmas “Viena tante teica”. Dziesmas nosaukums jau folklorizējies, un, dzirdot frāzi “viena tante teica”, visiem ir skaidrs, ka teiktais īsti neatbilst patiesībai. Kāpēc cilvēki viens otru aprunā? Iemesli ir dažādi, un galveno izcelt nav iespējams, jo raksturi, mentalitāte, ģimenes attiecību modeļi, attieksme pret dzīvi ir atšķirīga. Intriganti un patiesības meklētāji – tik atšķirīgi var būt cilvēki, kuri aprunā svešinieku, tuvinieku, kolēģi.


Palīdz uzturēt dzīvesprieku
Kurš tenko biežāk – vīrieši vai sievietes? Kāds teiks sievietes, cits – vīrieši. Trešais variants – dzimumam nav nozīmes. Taisnība būs visiem. Taču zinātnieki apgalvo – sievietes no tenkošanas gūst baudu. Hārvarda universitātes zinātnieki pētījumā pierādījuši, ka tenkojot vairums sieviešu samazina stresa līmeni un veicina veselīgu dzīvesveidu.
Lielākā daļa sieviešu gūst baudu, uzklausot ziņas par cita cilvēka dzīvi, un katra desmitā sieviete nespēj glabāt noslēpumus. Dalīšanās ar tenkām stiprina kopības sajūtu un vairo piederības apziņu sabiedrībai. Svarīga ir katra pļāpu pulciņā iesaistīto reakcija uz dzirdēto.
Zinātnieki secina, ka tenkojot cilvēki jūtas laimīgāki, jo, pļāpājot un apspriežot citu dzīvi, biežāk smejas, un tas ir veselīgi. Tātad tenkošana palīdz uzturēt dzīvesprieku, tā ļauj iegūt jaunu informāciju, atrast draugus un norobežoties no nevēlamiem cilvēkiem. Cilvēku tenkošana tiek salīdzināta ar baros dzīvojošo pērtiķu komunicēšanu, kuri viens otram attīra kažoku no parazītiem. Tā veido ģimenes, draugu sistēmas hierarhiju.

Jautā par privāto dzīvi
Cilvēka privātā dzīve ir cilvēka personīgā telpa, un nav pieklājīgi par to interesēties dziļāk vai vērtēt cilvēku pēc tā, kā viņš dzīvo, secina Pozitīvās domāšanas centra “Pavasara studija” vadītāja Inese Prisjolkova. Savā interneta portālā pozitīvās domāšanas eksperte atklāj: “Ar visu to, ka es ar milzīgu pietāti izturos pret cilvēka personīgajām robežām. Ar visu to, ka mani patiešām neinteresē “kas, ar ko un kāpēc”. Ar visu to, ka žurnālus par privātajām dzīvēm lasu tikai tad, ja mani šī pieredze var iedvesmot vai noderēt, izrādās, ka es tomēr daudz veltu uzmanību jautājumam par privāto dzīvi.
Es pati ļoti dalos ar to, kas manā dzīvē ir noticis. Un daru to ne tikai domu un teoriju līmenī, bet arī ar saviem dzīves piemēriem, kā tas manā dzīvē strādā, kas no tā mainās, un līdz ar to, kas manā dzīvē notiek. Un, tā kā ar savu dzīvi dalos tik ļoti, loģiski, ka mani iedvesmo tas, ko savās dzīvēs sasniedz citi vai kā citi tiek pāri kaut kādām dzīves situācijām, kurām es varbūt vēl ne. Un arī mans ikdienas darbs ar visiem semināriem, privātām konsultācijām un sarunām liek diezgan daudz pieskarties citu cilvēku dzīvēm.” I. Prisjolkova cenšas sameklēt pozitīvo cilvēku vēlmē apspriest citu cilvēku dzīvē. Viņa lasītājiem uzdod retoriskus jautājumus: “Vai ir būtiski, kā dzīvo mūsu ārsts, bērnu auklīte, kaimiņš vai seriālu aktrise? Vai ir svarīgi, kā dzīvo dziednieks vai, piemēram, skolotājs, kas palīdz sakārtot citiem vai mums dzīves? Vai ir būtiski, kā viņš pats savā dzīvē tiek galā vai netiek galā ar kaut kādām svarīgām dzīves jomām?”

Nepatīkamākais – citi zina vairāk
“Teorija par to, ka aprunāšanā ir arī kaut kas labs, paliek teorijas līmenī, kad jāsastopas vaigu vaigā ar pretīgu klačošanos. Ir daudz tantīšu, kurām nav savas privātās dzīves, un viņas barojas no ziņām par kaimiņu, kolēģu, radinieku dzīvēm. Un pretīgākais ir tas, ka katrs izpušķo savu taisnību. Tas notiek līdzīgi kā bērnībā spēlētajā spēlē “Klusais telefons”. Spēles sākumā viens pasaka klusi vārdu, nākamais jau sadzirdējis kaut ko citu. Rezultātā Jānis, kurš pa ceļam kolēģi Maiju atvedis uz mājām un palīdzējis ienest viņai mājā iepirkuma maisus, tiek dēvēts par viņas vīru,” situāciju ieskicē Daiga. Viņa uz savas ādas izjutusi, ko nozīmē “klusais telefons” dzīvē. “Mani pataisīja par šķirteni, pielaulāja man radinieku, kurš kādu laiku dzīvoja mūsu ģimenē un palīdzēja izņemt bērnu no bērnudārza. Diemžēl tantiņām pie mājas ir cita realitāte, viņas patiesība pat neinteresē, viņas rada savus seriālus, kur galvenās lomas ir kaimiņiem. Es tiešām neticu, ka šāda aprunāšana kaut ko var cilvēkam iemācīt. Tādu cilvēku ir maz, kas neaprunā otru ļauni, jo katrs neizbēgami pieliek klāt kaut ko no savas saprašanas. Vissliktākais, ja klaču tantiņa sāk mani mācīt, kā jādzīvo, par pamatu ņemot savu izdomāto notikumu gaitu. Uzskatu, ka vislabākais veids, kā uzzināt patiesību, ir jautāt tieši uz aci, nevis aiz muguras kaut kādā klaču pulciņā, apspriežot versijas par citu dzīvi,” ir pārliecināta Daiga.

Citu datumu laikraksti

  • Izstājas vai izslēdz?

    Pretēji viedokļi ir deputātam Jānim Sadovņikovam, kurš domē vienīgais tika ievēlēts no “Saskaņas centra” saraksta un šīs partiju apvienības Alūksnes...

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes novads Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa šīs nedēļas sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē atgādināja par dienesta sniegto...

  • Volejbolā brāļi Dandeni atkal pirmie

    Gaujiena Norisinājies kārtējais posms Apes novada pludmales volejbola čempionātā vīriešiem un sievietēm. Vīriešu grupā piedalījās desmit komandas,...

  • Apes tenisa turnīrs ieiet finiša taisnē

    Apē norisinās tenisa turnīrs, kurā no četrām apkašgrupām ir zināmi finālisti ceturtdaļfinālam. No septiņpadsmit turnīra dalībniekiem ceturtdaļfinālā...