Tēva nāvi tā arī neatrieba

Ko cilvēks var pastāstīt par savu dzīvi? Ka tā līkločiem izstaigājusi pa akmeņainiem ceļiem, maldoties bezgalīgos plašumos un tālēs, atsitoties pret augstu klinšu sienām.

Ko cilvēks var pastāstīt par savu dzīvi? Ka tā līkločiem izstaigājusi pa akmeņainiem ceļiem, maldoties bezgalīgos plašumos un tālēs, atsitoties pret augstu klinšu sienām. Ka tā prot ielūkoties arī saulainā mājas pagalmā un zaļā pļavā, kur bezbēdīgi var ļauties skriet basām kājām, lai noplūktu viskrāšņāko - mīlestības - ziedu.
Alūksniete Antonija Grasberga par savu dzīvi saka, ka tā bijusi smaga. Par spīti šādam secinājumam viņa jūtoties labi. To sakot, pasmaida. Viņa sevi uzskata par gulbenieti, lai gan dzimusi Daugavpils rajonā. Vēlāk ar vecākiem pārcēlusies uz Gulbenes rajona Kamaldas staciju, pēc tam uz Galgausku. Mācījusies Galgauskas skolā un neklātienē. vidusskolā Gulbenē, taču nācies mācības pārtraukt, jo tēvu 1945.gada februārī izsūtīja uz Sibīriju.
"Es biju spiesta pāriet darbā uz dzelzceļa - strādāju Kamaldas stacijā, lai mūs ar mammu neizliktu no dzīvokļa. Katru dienu uz darbu kājām mēroju sešus kilometrus," stāsta A.Grasberga.
Nezina, kur atdusas
Tēva zaudējums Antonijai bija smags trieciens. Tēvs nebija aizsargs, vienīgais - atklāti pauda savu nostāju pret valsti. Viņš pirms krievu ienākšanas bija sargājis Tirzas tiltu pār Gauju. Iespējams, kāda cilvēka nodevības dēļ Antonijas tēvu arestēja.
"No Krasnojarskas mežiem tēvs vairs neatgriezās. Zinu, ka tur viņš smagi strādājis. Viņam, jau aizbraucot, bija slikta veselība," stāsta viņa. Mājās tolaik bijusi kratīšana, atņemtas fotogrāfijas, ko pastāvošās varas pārstāvji uzskatīja par nodevību. Dažas aiz bailēm Antonija apēdusi. Tikai vēlāk Antonijas ģimene uzzinājusi, ka tēva vairs nav, jo cietuma biedrs bija uzrakstījis vēstuli un atsūtījis tēva fotogrāfijas. Tēva atdusas vieta nav zināma. "Ja mamma nebūtu mainījusi dzīvesvietu, tad arī viņa nonāktu izsūtījumā," saka Antonija.
Viņas tēvs bijis jauks cilvēks. Kad stacijā pēdējo reizi Antonija redzējusi tēvu, viņš atvadoties meitai teicis, lai viņa atriebjot savu mīļo cilvēku. "Man vairs nebija, kam atriebt. Visi, kas manu tēvu nodeva, gāja bojā. Vēl tagad jūtu iekšēju aizvainojumu," atklāj sieviete.
Uzskati nesaskanēja
Dzīves gaitās Gulbenē Antonija iepazinusi grāmatvedības darbu, strādājusi arī rūpkombinātā. Vēlāk padevusies draudzenes vilinājumam braukt uz Rīgu. Tur bijis problemātiski dabūt dzīvesvietas pierakstu, tāpēc devusies uz Ogri. 1955.gadā nodibinājusi ģimeni, apprecoties ar bijušo virsnieku. Piedzimusi meita Diāna.
"Ar vīru, kurš bija latvietis, bet audzis Krievijā, mums uzskati nesaskanēja. Viņa tēvs Pirmā pasaules kara laikā bija aizgājis līdzi krievu armijai. Mans vīrs bija pārliecināts komunists," saka Antonija, joprojām brīnoties, kāpēc liktenis piespēlējis dīvainas sakritības. Kopdzīve nav bijusi ilga, tāpēc 1960.gadā Antonija kopā ar meitu atgriezusies Gulbenes rajona Galgauskā.
Antonija rāda agrākās - jaunības gadu - fotogrāfijas, no kurām pretī raugās slaida un skaista meitene. Tas ļauj secināt, ka viņai pielūdzēju nav trūcis. Taču Antonija atceras pirmo, skaisto mīlestību - Vili Riekstu. Viņš krita karā. Atrakstīja pēdējo vēstuli, ka ievainots rokā. Bijis labs dejotājs. Arī par to viņai vēl tagad sāpot sirds. Alūksnē Antonija satikusi savu tagadējo dzīvesdraugu Gunāru, ar ko oficiāli laulību nav noslēgusi.
Konservatorijā neiestājās
Jaunībā Antonija sapņojusi, ka mācīsies konservatorijā, jo viņai paticis dziedāt. Tēva izsūtījuma un arī materiālo apstākļu dēļ no sapņa nācies atteikties. Viņai visvairāk esot žēl, ka nav izdevies iegūt labu izglītību. Antonija klusībā sevi mierina, ka diezin vai konservatorijā būtu uzņemta.
"Lai to izdarītu, vajadzēja mācēt spēlēt klavieres. Nedaudz pratu, jo skolā bija mācījusies klavierspēli," saka alūksniete. Tomēr gandrīz visu mūžu viņa strādājusi darbu, kas ir ļoti tāls no mūzikas - veikusi grāmatvedes pienākumus. Kursos nav mācījusies, pieredzi krājusi darbā. Tas neesot bijis grūti, jo skolā bijusi laba matemātiķe.
"Iesāku grāmatvedes darbu, iepatikās," atklāj Antonija. Alūksnē nokļuvusi 1967.gadā, jo pārcelta darbā no Gulbenes Izglītības nodaļas uz kaimiņu rajonu.
Atgriezās pie Dieva
Pirms divdesmit gadiem Antonija pārcietusi smagu slimību. Lai gan tēva zaudējuma dēļ viņa bija zaudējusi ticību Dievam, slimība lika izvērtēt, kādām jābūt attiecībām ar kaut ko augstāku.
"Es nodomāju: ja palikšu dzīva, atgriezīšos pie Dieva," saka viņa. Tobrīd sievietes acīs ieriešas asaras. Iestājusies Alūksnes evaņģēliski luteriskajā draudzē, dziedājusi draudzes korī, lai gan kopš bērnības bijusi katoliete.
"Tad Alūksnē katoļu baznīcas nebija, bet aizbraukt uz baznīcu Gulbenē bija grūti," spriež Antonija. Viņa uzskata, ka Dievs ir palīdzējis - viņas lielākās vēlēšanās piepildās.
Tagad Antonija gaida tikšanās reizes ar meitu Diānu, mazdēlu Armandu un audžumeitu Līgu. Kā jau daudzi pensionāri, pašas priekam kopj dārziņu. Viņu uztrauc, ka, iespējams, nāksies mainīt dzīvesvietu, jo mājas saimniekam, kur viņa dzīvo, ir savi plāni.
"Ko lai dara, tāda ir dzīve," saka Antonija, kas pieradusi pesimismā nekrist. Viņa attiecībās ar citiem cilvēkiem ir draudzīga. Priecājas, ka mirušo piemiņas pasākumos Galgauskas kapsētā pēc daudziem gadiem izdodas satikties ar bijušajiem skolasbiedriem un kopīgi kavēties atmiņās.

Citu datumu laikraksti

  • Jaunannā kultūra sākas ar skolu

    Jaunannas pagasts bija pēdējā pašvaldība, kurā notika Alūksnes rajona kultūras darbinieku izbraukuma seminārs. Varēja iepazīt darbu pamatskolā,...

  • Gatavojas “Keggi Velo” sacensībām

    Ikgadējo starptautisko riteņbraukšanas sacensību “Keggi Velo” laikā otro gadu risināsies arī netradicionālo braucamrīku konkurss.Ikgadējo...

  • Īpašnieki vēl var reģistrēt zirgus

    Alūksnes rajona zirgu pārraudze - reģistrētāja Alita Meijere mudina īpašniekus reģistrēt šo dzīvnieku ganāmpulkus vai atsevišķus zirgus līdz...

  • Dienas rit, rūpējoties par citiem

    Ik dienu tiekamies ar dažādiem cilvēkiem - gan labiem, gan ne tik labiem. Skumstam, ja nākas satikt nelaipnus cilvēkus, bet priecājamies, ja...

  • Dieva zaimošana vai atklāts populisms?

    Pēdējās septiņas dienas sabiedrības un nacionālo ziņu dienestu uzmanības centrā bija zvejas kuģa “Astrīda” liktenis.Pēdējās septiņas dienas...

  • Uzņēmums atbilst ES prasībām

    Ir iegādāta: jauna olu šķirojamā mašīna. Ziemeru pagasta olu ražošanas un realizācijas uzņēmums SIA "Vistako" vakar saņēma Pārtikas uzņēmuma...

  • Kļūdas labojums

    8.maija laikrakstā “Alūksnes Ziņas” 3.lappusē rakstā “Pašvaldību vadītājiem maz papildu ienākumu” nepareizi minēts, ka Mālupes pagasta priekšsēdētājs...

  • Atklāta un aizturēta svētbilžu kontrabanda

    Ceturtdien Pededzes robežpārejas punktā atklāta un aizturēta 20 svētbilžu kontrabanda vairāku tūkstošu latu vērtībā. Pēc iepriekšējas informācijas...

  • Rajonā atzīmē Ģimenes dienu

    Alūksnes rajona pašvaldībās notiek ANO Ģenerālās Asamblejas izsludinātajam Starptautiskajam Ģimenes gadam un Starptautiskajai Ģimenes dienai, kas...