Tic, ka ir sācies jauns dzīves posms

Pagājušās vasaras nogalē trapeniete Eva Vāciete posās uz kāzām par vedējmāti, tāpēc vēlējās savā izskatā kaut ko mainīt un padarīt to ekstravagantāku.

Pagājušās vasaras nogalē trapeniete Eva Vāciete posās uz kāzām par vedējmāti, tāpēc vēlējās savā izskatā kaut ko mainīt un padarīt to ekstravagantāku. Tas viņu mudinājis pieteikties "Ievas" pārvērtībām, tomēr tās notikušas krietni vēlāk - tikai gada nogalē.
Eva ar prieku kavējas atmiņās par uzticēto vedējmātes lomu, jo viņa šādu pienākumu veikusi pirmo reizi mūžā. To viņa uzskata par skaistāko pagājušā gada notikumu. Kāzas bija lielas, taču nav grūti bijis iejusties vedējmātes lomā. Būt labai vedējmātei palīdzējis arī tas, ka Eva darbojas pašdarbības amatierteātra kolektīvā.
Sievišķīgās pārvērtības notikušas Rīgā, salonā "Mazā Parīze" un ilgušas visu dienu. Tā bijusi kā pasaka. "Kura gan sieviete var atļauties visu dienu pavadīt skaistumkopšanas salonā? Šādu iespēju vajadzētu izmantot jebkurai sievietei. Arī fotografēšanās Jāņa Deināta fotosalonā bija neaizmirstama - uztraukuma nebija nemaz, tikai nogurums, jo tā notika vakarā," stāsta Eva Vāciete.
Bija arī "zēngalviņa"
Eva vēstulē bija aizsūtījusi fotogrāfiju, kurā ir īsti mati. "Meistares bija priecīgas, ieraugot, ka man ir gari mati un no tiem vieglāk varēs kaut ko izveidot. Es tam ļāvos," stāsta Eva. Viņa atklāj, ka dzīvē izmēģinājusi dažādus matu griezumus. Pati ir tumšmate, taču apmēram septiņus gadus bijusi blondīne, izmēģināta arī "zēngalviņa". Pēc meistaru rūpīgas darbošanās, ieraugot sevi spogulī, jaunajai sievietei bijis patīkams pārsteigums - matu gali bija kļuvuši koši sarkani, lai gan mazliet bijis žēl, ka tie kļuvuši īsāki. Evai patīk pārmaiņas dzīvē, tad, kad pati iekšēji jūtas slikti, allaž dodas pie friziera.
Atnāk atpakaļ uz Vidzemi
Eva ir dzimusi Apē, taču trīs gadu vecumā pārcēlusies dzīvot uz Kurzemi. Eva apprecējusies un pirms trīspadsmit gadiem dzīves gaitas atvedušas atpakaļ uz Vidzemi, uz Trapeni. Eva absolvējusi Laidzes sovhoztehnikumu un ieguvusi lauku mājas saimnieces specialitāti. "Tas bija kaut kas jauns un interesants, iemācījos daudz ko dzīvē noderīgu," uzskata Eva. Prakses gaitas atvedušas uz Ilzenes pamatskolu. Tikai prakses laikā Evai iznācis strādāt izvēlētajā specialitātē. Viņa apgalvo, ka tagad labprāt piekristu strādāt kādā mazā krodziņā.
"Mani vienmēr ir vilcis atpakaļ uz Vidzemi. Brīvlaikos vienmēr braucu uz šejieni. Te ir daudz radu, arī vecmamma ir no Ilzenes. Kurzemnieki ir lepni ļaudis," secina Eva. Trapenē septiņus gadus strādājusi veikalā par pārdevēju, taču nesen no darba aizgājusi. "Patlaban dzīvoju mājās un baudu šo iespēju, taču ceru, ka tas nebūs uz ilgu laiku," spriež trapeniete. Viņai ir kluss sapnis - rudenī uzsākt studijas, mācoties kultūrvēsturi. Evai labprāt strādātu kultūras darbā, patiktu organizēt dažādus pasākumus. "Arī laukos, strādājot par kluba vadītāju, var daudz ko izdarīt. Trapenē ir atraktīvi cilvēki. Kultūras namā notiek tik daudz pasākumu. Ja kaut ko dara, tad ir rezultāts," domā Eva. Viņa apguvusi pavāres arodu, tāpēc vasarā vēlas attiecīgos kursos paaugstināt kvalifikāciju.
Vajag trakas lomas
Viņa apstiprina, ka ir sabiedrības cilvēks, nevis mājās sēdētāja. Piekto sezonu viņa darbojas Trapenes amatierteātra kolektīvā. Evai īpaši tuvas ir Blaumaņa lugas, kas ir kolektīva repertuārā. "Skroderdienas "Silmačos"" Eva spēlējusi Bebeni, bet Alunāna komēdijā "No saldenās pudeles" iejutusies Antonijas lomā. "Man patīk trakas lomas, kuras kārtīgi var izdzīvot. Vai pati tāda esmu? Nezinu, bet mierīga gan neesmu," prāto Eva un piebilst, ka ir ātro ideju īstenotāja. Daudz iznācis spēlēt dažādos skečos. Ar teātra spēlēšanu Eva aizrāvusies jau skolas laikā. "Mamma visu mūžu spēlējusi teātri, bet māsa mācās teātra studijā Valmierā. Tas mums laikam ir gēnos," spriež viņa.
Nezina, vai paliks Trapenē
Evai ir grūti spriest, vai Trapenē paliks uz visiem laikiem. "Pagaidām noteikti. Tikai rudenī no dzīvokļa pārcēlāmies uz šo māju. Iepriekšējā dienā ar draugiem nosvinējām manu jubileju, bet nākamajā rītā kopā ar bērniem un ciemiņiem pārcēlos uz šejieni. Māja ilgu laiku stāvēja tukša, tā bija izdemolēta, vēl jāveic remonts, tāpēc darba ir daudz. Vasarā atjaunojām pirtiņu, sakopām aizaugušo apkārtni," atklāj Eva.
Viņas lielākā mīlestība pieder dēliem - deviņus gadus vecajam Dāvim, kurš mācās 3.klasē, un septiņus gadus vecajam pirmklasniekam Sandijam. Dāvis apmeklē Gaujienas mākslas skolu, bet Sandijs ir mūzikas skolas audzēknis. "Pret bērniem man ir pārāk mīksta sirds. Apzinos, ka man vajadzētu būt stingrākai," atzīst viņa.
Domas ir pie mājas
Eva nepieder cilvēkiem, kas čīkst, ka ir grūti. "Ja cilvēks vēlas, tad arī laukos var atrast darbu. Brīnos, ka gateros meklē strādniekus un trūkst brigāžu, kas strādā mežā. Cilvēki ir pieraduši čīkstēt," secina Eva. Viņa cenšas dzīvi tvert viegli, pārlieku daudz neiedziļināties problēmās, lai sevi nesalauztu. "Tad, kad izšķīros ar vīru, bērni bija mazi. Nebija viegli. Aizgājām uz tukšu dzīvokli, taču pēc pāris gadiem to iekārtojām. Tagad domas kavējas pie mājas labiekārtošanas, jo beidzot ir savs kaktiņš," atklāj Eva.
Īpaši gaidītas Evas ģimenei ir brīvdienas, kad ciemos atbrauc draugs Kaspars. Viņa uzskata, ka ir paveicies ar draugiem. Tie pārsvarā dzīvo Zeltiņos. Eva piekrīt apgalvojumam, ka dzīvē neko nedrīkst nožēlot. "No kļūdām cilvēks mācās," prāto Eva. Lai labi justos, viņai ir vajadzīga saskaņa ar mīļākajiem cilvēkiem. Eva nekad netur ļaunu prātu un tic, ka pagājušais gads bijis labs sākums turpmākajai dzīvei.

Citu datumu laikraksti

  • Ir radīti, lai būtu viens otram blakus

    Kas cilvēka dzīvē kļūst par galveno prioritāti, kad darba mūžs ir aiz muguras, bērni izauguši un radījuši iespēju priecāties par mazbērniem.Kas...

  • Turpinās konkurss “Veselā miesā vesels gars”

    Turpinot konkursu “Veselā miesā vesels gars”, ko rīko Alūksnes rajona tūrisma darbinieki sadarbībā ar vietējiem laikrakstiem, šodien publicējam...

  • Daļu zāļu kompensēs

    Ar šā gada 1.janvāri Veselības ministrija nolēmusi daļu līdz šim centralizēti iepērkamo onkoloģisko un hematoloģisko medikamentu (tos slimnieki...