Tiesības dzīvot bez varmācības

Vardarbība ģimenē vienmēr ir nomācoša. Asaras un šņuksti, rupjības un apvainojumi, fiziska spēka izpausmes veselīgi domājošu cilvēku sarūgtina pat tad, ja tās viņu personīgi neskar.

Vardarbība ģimenē vienmēr ir nomācoša. Asaras un šņuksti, rupjības un apvainojumi, fiziska spēka izpausmes veselīgi domājošu cilvēku sarūgtina pat tad, ja tās viņu personīgi neskar. Tomēr daudzās ģimenēs fiziskas un garīgas ciešanas kļuvušas par normu.
Varētu rasties jautājums: kāpēc tā, jo ģimenē taču apvienojas cilvēki, kuri mīl viens otru? Diemžēl mīlestība ir plašs jēdziens, ko katrs traktē atbilstoši savai pieredzei un izpratnei par vērtībām. Jēzus apliecināja savu mīlestību, atdodot dzīvību par tiem, kurus mīl. Renesanses laika domātāji uzsvēra, ka mīlēt nozīmē rūpēties par mīļotā cilvēka garīgo izaugsmi.
Mūsdienās jēdziens "mīlestība" nereti tiek uztverts kā sinonīms vārdam "sekss", kas nosaka, ka izvēlētais partneris vispirms tiek vērtēts pēc viņa fiziskajiem dotumiem. Diemžēl divu līdz trīs gadu laikā attiecībā uz seksu izveidojas pieradums, un tad priekšplānā izvirzās jautājums par partnera garīgo bagāžu, proti, viņa sirdsgudrību un spēju piedot, būt iejūtīgam un saprotošam. Ja emocionālā saskaņa vāja, sākas strīdi un partnerattiecības izirst. Nereti cilvēki, īpaši sievietes, kas piedzīvojuši šādu vilšanos, nākamās attiecības mēģina veidot "gudrāk". Viņi noliedz savu nepieciešamību pēc mīlestības, respektīvi - seksa, uzsvaru liekot uz prāta aprēķinu. Ja iepriekšējās attiecībās ir radušies bērni, tad nākamās tiek veidotas ar domu: lai viņiem būtu labāk! Taču arī šāda pieeja nav efektīva, jo prāta spriedumi vien veiksmīgu kopdzīvi nodrošināt nespēj. Neveiksmes gadījumā rezultāts ir pat vēl dramatiskāks, jo partneri apzināti rīkojas tā, lai nodarītu viens otram iespējami lielākas ciešanas, piemēram, vīrs noindē suni, jo sieva tam ļoti pieķērusies.
Vardarbības aplis var turpināties bezgalīgi
Tomēr atgriezīsimies pie pamattēmas. Ar jēdzienu "vardarbība" parasti saprotam tās fiziskās izpausmes (piekaušana), taču daudz biežāk vardarbība ir verbāla (apsaukāšana) un emocionāla (ignorēšana), kā arī seksuāla. Psihologiem zināms tā sauktais vardarbības aplis, kurā visas šīs izpausmes vērojamas pieaugošā secībā. Lūk, ko pastāstīja kāda varmākas sieva. Viņas vīram periodiski vērojamas dusmu lēkmes, kuru laikā vīrietis var sākt kliegt un trakot pat sīkumu dēļ. Jau vairākas reizes viņš ir sievu sitis. Tomēr sieviete nespēj no vīra aiziet, jo pēc dusmu uzplūdiem viņš kļūst īpaši maigs un izdarīto nožēlo.
Sieviete atzīst, ka tādos brīžos viņa jūtas vīrietim nepieciešama un pat par viņu atbildīga. Redzot vīra nespēju savaldīties, sieva uzdodot sev jautājumu: "Kas ar viņu notiks, ja es aiziešu?" Diemžēl pēc dažām dienām jaukā noskaņa pagaist un vīrs atkal kļūst īgns. Vēl pēc dažām dienām viņš sāk izteikt pārmetumus un piekasīties par niekiem. Tad sieva zina, ka tuvojas kārtējie agresijas uzplūdi, un kļūst uzmanīga. Viņai ir noruna ar kaimiņienēm, ka gadījumā, ja vīrs atkal sāks trakot, pārnakšņos pie viņām.
Nelaimīgās sievietes stāsts spilgti ataino vardarbības apļa būtību: ir brīži, kad varmāka ir mīļš un nodarīto nožēlo, taču tiem neizbēgami seko agresijas uzplūdi. Un tā - līdz bezgalībai. Laika gaitā mainās vien tas, ka agresors kļūst nesavaldīgāks un nežēlīgāks, bet izlīguma brīži - īsāki un emocionāli seklāki. Tomēr ar tiem pietiek, lai uzturētu upurī pārliecību, ka patiesībā jau viss ir labi. Kāda alkoholiķa sieva šo absurdo situāciju reiz raksturoja šādi: "Es nemaz negribu, lai viņš dzeršanu atmet pavisam, jo vislabākā saskaņa mums ir tad, kad viņš ir tā mazliet iereibis."
Upuri un varmākas
Šajā apgalvojumā parādās vēl viena varmācības nianse, proti, atkarība, kas pastāv starp varmāku un upuri. Psihologi uzskata, ka visus cilvēkus var iedalīt trīs grupās: pasīvie, agresīvie un par sevi pārliecinātie. Par upuriem visbiežāk kļūst pasīvie, jo viņi uzvedas tā, it kā apkārtējo intereses būtu daudz svarīgākas par viņu pašu interesēm, piemēram, sieviete, kuru piekāvis vīrs, zilumu zem acs aizpūderē un kolēģiem darbā skaidro, ka pašas neuzmanības dēļ ieskrējusi durvīs. Savukārt agresīvie jeb varmākas izturas tā, it kā viņu tiesības tiešām būtu svarīgākas nekā citu tiesības, piemēram, vīrs, kurš piekāvis sievu, bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem paziņo: "Pati vainīga, un dabūsi vēl!"
Atceros kādu pāri jau krietni gados. Vīrs regulāri lietoja alkoholu un reiz paģiru dullumā piekāva sievu par to, ka viņa bija piebērusi zupai par daudz sāls. Varētu sagaidīt, ka sieviete sūdzēsies policijai vai kā citādi mēģinās aizstāvēties, taču viņa notikušo izskaidroja upuriem tipiskā veidā: "Pati jau biju vainīga, vai tad nezināju, ka uz paģirām viņš tāds nervozs."
Zīmīgi, ka vairums varmāku ir vīrieši. Iespējams, būdami fiziski stiprāki, viņi uzskata, ka var atļauties savas problēmas risināt, daudz nerēķinoties ar citu interesēm. Daudzi paši ir uzauguši vardarbības atmosfērā, un fakts, ka vīrietis sit sievu un bērnus, viņiem šķiet pats par sevi saprotams. Savukārt sievietes, kas nonākušas upura lomā, jūt milzīgu kaunu, jo uzskata, ka pie visa ir vainīgas pašas. Arī tas ir audzināšanas rezultāts. Daudzās ģimenēs no meitenēm tiek prasīts, lai viņas ir izpalīdzīgas, iejūtīgas un pašaizliedzīgas, taču vienlaikus arī absolūti patstāvīgas. Citiem vārdiem, meitenes tiek audzinātas tā, lai būtu ērtas padotās un ar savu klātbūtni neapgrūtinātu.
Lai pārtrauktu vardarbību, ir jāmeklē palīdzība
Kā jau teicu, ir vēl trešā pozīcija: par sevi pārliecinātie. Tās pamatā ir veselīga pašapziņa un cieņa pret savām un citu interesēm. Augot harmoniskā vidē, šīs garīgās kategorijas cilvēkā attīstās it kā pašas no sevis. Tomēr arī tad, ja esam uzauguši naida un vardarbības atmosfērā, mēs varam tās sevī attīstīt.
Viss sākās ar atziņu, ka varmācība nav normāla parādība un mums ir tiesības dzīvot, tās neskartiem. Nākamais solis - palīdzības meklēšana. Varmākas iedrošina apziņa, ka neviens par viņu nodarījumiem neuzzinās un viņi paliks nesodīti. Tas nozīmē, ka upurim, lai pārtrauktu pret sevi vērto agresiju, jāiesaista notiekošajā iespējami plašāka sabiedrība: uzticami tuvinieki un draugi, sociālais dienests, policija, psiholoģiskās palīdzības centra speciālisti. Enerģiska rīcība īpaši svarīga gadījumos, kad no emocionālas un fiziskas vardarbības cieš bērni.
Pēdējā laikā arvien biežāki kļūst gadījumi, kad varmāka ir nevis bērnu bioloģiskais, bet audžutēvs. Tādos gadījumos sieviete tiek nostādīta izvēles priekšā: bērni vai mīļotais vīrietis. Lai atvieglotu izvēli, atcerēsimies vardarbības apli. Agresīva uzvedība ir kā slimība, tā pati no sevis nepāriet. Ja vīrietis izturas vardarbīgi pret saviem audžubērniem, tad agrāk vai vēlāk viņš tāds kļūs arī pret bērnu māti. Tāpēc - attīstīsim sevī veselīgu pašapziņu un mācīsimies aizstāvēt savas un citu tiesības dzīvot harmonisku, emocionālu un fizisku draudu neaizēnotu dzīvi!
***
Fakti
Vardarbība ģimenē ir fizisko, seksuālo, verbālo, emocionālo un ekonomisko aizskārumu cikls, kas atkārtojas arvien biežāk un kas tiek izmantots ar mērķi iegūt kontroli un varu.
Centrālās statistikas pārvaldes 2001.gadā veiktais pētījums liecina, ka 26,4% sieviešu izjūt bailes būt pakļautai vardarbībai tieši mājās. Varmākas visbiežāk ir cietušo vīri, partneri, ģimenes locekļi, draugi un paziņas.
Valsts policijas 2003.gada dati liecina, ka gadā ģimenēs vīrieši nogalina 35 sievietes, bet 120 sievietes tiek smagi piekautas. Apmēram puse visu noziegumu, kas tiek izdarīti pret sievietēm Latvijā, notiek ģimenēs.
Latvijā ar emocionālu vai fizisku vardarbību ģimenē saskaras 20 līdz 30% bērnu un jauniešu. Ir apzināti 14 000 vardarbībā cietuši bērni. 53% gadījumu viņiem pāri nodarījis tēvs, bet 24% - māte.
Bērniem, kas uzaug ģimenēs, kur notiek vardarbība, arī pašiem vēlāk piemīt nosliece konfliktus risināt ar spēka palīdzību. 62% no mātēm, kuras pašas cietušas no vardarbības, tāpat vardarbīgi izturas pret saviem bērniem.

Citu datumu laikraksti

  • Piena litrs par latu?

    Nebūs nekā briesmīga, ja piens maksās latu litrā! Tādu viedokli ir publiskojis akciju sabiedrības “Rīgas piena kombināts” līdzīpašnieks Ivars...

  • Kāda būs Latvija 2030.gadā?

    Lai noskaidrotu, kādu redz Latvijas nākotni tās iedzīvotāji, tiek uzsākts sabiedrības līdzdalības projekts “Latvija 2030.Lai noskaidrotu, kādu redz...

  • Atklāj starptautisko izstādi par Slovākiju

    Slovākijas vēstnieks Ivans Špilda Alūksni dēvē par jauku vietu.Slovākijas vēstnieks Ivans Špilda Alūksni dēvē par jauku vietu Vakar Ernsta Glika...

  • Panika zobu sukas dēļ

    Vācija. Berlīnes – Šonefeldas lidostā izsludināta trauksme, jo no kāda pasažiera bagāžas nākušas aizdomīgas skaņas un vibrācija.Vācija. Berlīnes –...

  • Aprīļa “elektrošoks”

    Publiskajā telpā tika izplatīta skumja ziņa, ka šo pasauli atstājis Latvijas “pirmais trusis”. Saprotams, Valsts prezidenta Valda Zatlera garausis...

  • Kūpošā leģenda aiziet

    Kā aizvadīto septiņu dienu galvenie ārvalstu notikumi bez bojāta spiegošanas satelīta notriekšanas un kārtējām politiskās daiļrunāšanas sacensībām...

  • Dzintara pilsēta svin jubileju

    Apei pilsētas tiesības piešķirtas 1928.gada 11.februārī.Apei pilsētas tiesības piešķirtas 1928.gada 11.februārī Varbūt atbraucējiem no lielām,...

  • Ir iespēja izvēlēties

    Šāgada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.Šāgada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju...

  • Aicina uz anonīmo alkoholiķu sanāksmi

    Alūksne. Alūksnes pilsētas domes Sociālās palīdzības centra kamīnzālē turpmāk katru trešdienu notiks anonīmo alkoholiķu sanāksmes.Alūksne. Alūksnes...