Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tikai nedaudz uzlabojusies ugunsdrošība

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu pārbaudes deviņos Alūksnes rajona kultūrvēsturiskos objektos gada sākumā ir maz kas mainījies.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu pārbaudes deviņos Alūksnes rajona kultūrvēsturiskos objektos gada sākumā ir maz kas mainījies.
Toreiz sevišķu satraukumu radīja Alūksnes speciālā pirmsskolas izglītības iestāde “Cālis” un Gaujienas vidusskola, kas atrodas muižas ēkā.
“Lai uzlabotu ugunsdrošību šajās vecajās ēkās, tās būtu jāpārbūvē. Ir vajadzīgas ne tikai jaunas apkures ierīces, bet arī evakuācijas izejas. Kaut ko jau katrā iestādē cenšas darīt, bet ugunsgrēka iespēju nevar izslēgt. Visas prasības un vajadzības atduras pret to, ka nav naudas,” secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes komandas priekšnieks Intars Zitāns.
Pārkārto kurināšanas režīmu
Gaujienas vidusskolas direktore Ieva Zariņa atzīst, ka šovasar nebija līdzekļu krāšņu remontam. Valsts investīciju saņemšanai iesniegtie projekti neguva finansiālu atbalstu. Kad pagastā ieradās kultūras ministre Ingūna Rībena, direktore jautāja, vai ir cerība sagaidīt valsts atbalstu kultūrvēsturiska pieminekļa uzturēšanai un atjaunošanai. Ministre ieteica projektu iesniegt pašvaldību investīciju fondā. “Pagājušajā gadā saņēmām no Kultūrkapitāla fonda 1000 latus avārijas situācijas likvidēšanai. Tā ir maza summa tik lielai ēkai, tāpēc varēja uzlikt tikai ielāpu uz caurā jumta,” norāda I.Zariņa. Ar pašvaldības finansējumu ir remontētas krāsnis, bet vēl vismaz četras vajadzētu atjaunot.
Šajā apkures sezonā kurinātājiem noteikts cits darba režīms. Viņi sāks kurināt pulksten četros no rīta un beigs pēc divarpus trim stundām. Tas nozīmē, ka pulksten 9.00 droši varēs sākt mācības. Turklāt telpas būs siltākas nekā tad, ja tās tiktu kurinātas iepriekšējās dienas vakarā. Signalizācija glābj ēkas un cilvēkus
Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Cālis” remontētas krāsnis, visi dūmvadi ir iztīrīti. “Pats galvenais ir sīkie remonti un dūmvadu tīrīšana. Problēmas rodas, ja nelabvēlīga situācija ir ieilgusi un vienā gadā vajag pārmūrēt vairākas krāsnis. Labs saimnieks remontus veic pakāpeniski, lai uzreiz nebūtu vajadzīgi lieli līdzekļi,” akcentē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Solveiga Smiltene.
Viņa atzīst, ka malkas apkure nav lielākais ļaunums. Nedrīkst kurināt vēlu vakaros, atstājot krāsnis bez uzraudzības. Pašvaldībām katru gadu būtu jāparedz nauda no budžeta ugunsdrošības tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Tiesa, signalizācijas ierīkošanai ir vajadzīgi lieli līdzekļi. Tās trūkums nevar izraisīt ugunsgrēku, bet bojātu krāšņu vai vecu elektrības instalāciju dēļ gan var notikt nelaime.
“Cālī” ir iegādāta elektrosistēmas drošības iekārta. S.Smiltene uzsver, ka informācija par ugunsdrošību pirmsskolas bērnu iestādēs un skolās ir publiskojama, lai pievērstu valdības uzmanību nepieciešamībai celt jaunas ēkas. Diemžēl pašvaldību iespējas ir ierobežotas. Alūksnes pilsētas domes galvenā ekonomiste Valda Silicka norāda, ka krāsni vajadzēja pārmūrēt arī sākumskolā. Visām mācību iestādēm ir iegādāti jauni ugunsdzēšamie aparāti.
Katru ceturto izraisa bērni
S.Smiltene uzsver, ka pedagogiem un bērnu vecākiem būtu jāpanāk, lai skolēni slepus nepīpētu šķūņos, noliktavās un bēniņos. Katrs ceturtais ugunsgrēks skolās esot bērnu izraisīts. Tiesa, bieži cēlonis ir arī nekārtīgi kurinātāji vai elektriķi, tāpēc nepieciešama darbinieku instruktāža. “Ja ir ugunsgrēks, vispirms jāizsauc ugunsdzēsēji. Tikai tad var paši censties apslāpēt liesmas. Tomēr bieži vien šie mēģinājumi ir nesekmīgi, ja laikā neierodas glābēji,” komentē S.Smiltene.

Citu datumu laikraksti