Top vaļēja tipa ferma

Drīz būs pabeigta jauna, moderna govju ferma Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Dambjupītes”. Alūksnes pusē tāda ir pirmā.

Govis brīvi staigās svaigā gaisā
Pašlaik ir uzbūvēts vaļēja tipa fermas korpuss, kas liecina – tā būs plaša (25x70 metri) un racionāla – vienmēr svaigs gaiss, jo sienas veido paceļami aizkari, augstais jumts ir siltināts, turklāt būs ierīkota ventilācija, lai neveidotos kondensāts un temperatūras kontrasti. Citur šādas un vēl modernākas fermas nav retums, taču Malienas zemnieki nevarēja atļauties celt lielāku un dārgāku fermu.
“Ja pagājušo ziemu govis izturēja nojumē arī lielu salu, tad tagad vairs nav jāuztraucas, ka jaunajā fermā tām varētu būt auksti. Tajā varētu būt apmēram par 10 grādiem augstāka temperatūra nekā ārā, kad ir sals,” spriež saimniecības īpašniece Inta Cinglere. Tiesa, govis, kam ķermeņa temperatūra ir apmēram 40 grādu, var sasildīt fermu. Tās nebūs piesietas un varēs brīvi staigāt. Barību ar dalītāju liks uz betona grīdas. Protams, paliks barības atlikumi. Taču tie nebūs lieli un vieglāk varēs savākt nekā no barības silēm. “Vecajā fermā vairs nevarēja izvietot visas govis, turklāt ganības ir tālu – apmēram divi kilometri jādzen uz tām un atpakaļ. Tāpēc tika nolemts celt fermu, kurā govis uzturēsies visu laiku,” stāsta I.Cinglere. Projekts deva iespēju iegādāties arī tehniku – barības dalītāju, traktoru,  šķidrmēslu mikseri un mucu to izvešanai. Tika iepirktas 29 grūsnas teles, kas papildina ganāmpulku.

Palielinās piena izslaukumu no govs
Projekts būs pabeigts divu gadu laikā, tātad termiņā. Septembra vidū govis varēs iet jaunajā kūtī, kas ir paredzēta 150 govīm. Pašlaik ganāmpulkā ir 180 liellopi, no kuriem 75 ir slaucamās govis. “Turpmāk govju galvenais uzdevums būs dot pienu. Tās tiks sagrupētas trīs grupās: atnesušās, slaucamās un cietstāvošās govis. Katra grupa tiks atšķirīgi barota, cauru gadu miksējot skābsienu ar piedevām. Slaukšanas zālē uzreiz varēs izslaukt 14 govis. Tajā būs siltā grīda, un viss slaukšanas process – automatizēts, tāpēc būs arī visa informācija par katru govi un tās izslaukumu,” norāda I.Cinglere. Tas nozīmē, ka nākamajā vasarā govīm nevajadzēs karot ar kukaiņiem. Neradīsies arī problēmas nodrošināt labu barības bāzi ganībās sausuma dēļ, kā tas ir tagad. Līdz ar to tiks palielināts piena izslaukums. Tagad tas ir 7,5 līdz 8 tonnas piena gadā no govs, bet tad šī robeža tiks pārsniegta. “Lielais izslaukums ir ziemas periodā, kad pāris dienās tika nodotas vairāk nekā 3 tonnas piena, bet vasarā ir apmēram par tonnu mazāk, lai gan govju ir vairāk,” rēķina saimnieks Ivis Cinglers.  Viņš uzsver, ka lopbarība tiek gatavota sēto zālāju tīrumos, tāpēc skābsiens ir labas kvalitātes. Tikai nedaudz tiek gatavots arī sausais siens. I.Cinglers norāda, ka 9 tonnas no melnraibajām Holšteina šķirnes ganāmpulka govīm varētu izslaukt. Pašlaik Latvijā vidējā piena iepirkuma cena ir 0,21 lats par kilogramu piena. “Pienu pārdodam AS “Valmieras piens”. Taču saimniecība nesaņem augstāko iepirkuma cenu, jo netiek pārdots tai atbilstošs piena daudzums. Lai to sasniegtu, būtu jāpārdod vairāk nekā 4 tonnas piena pāris dienās. Pagaidām tādu sasniegt nevaram, bet ceram. Tiesa, tad būtu vajadzīgas vismaz 100 slaucamas govis,” atzīst I.Cinglere. Ar laiku jauno fermu varētu paplašināt, lai tajā izvietotu vairāk govju. Vecajā fermā izmitinās jaunlopus, un pēc gadiem arī to varētu pārbūvēt.  

Uzlabos zālāju ražību
lopbarībai
Saimniecības modernizācijas projektu īstenot nav viegli, jo bankas nelabprāt izsniedz lielu kredītu tā īstenošanai. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 70 procentu atbalsta finansējumu Lauku atbalsta dienests izmaksā pa daļām, bet visa paredzētā summa būs saņemta, kad projektu pabeigs.  “Tas ir maksimālais atbalsts projektam. Domāju, ka turpmāk tāda vairs nebūs. Tomēr mēnesī bankai ir jāatmaksā liela summa, tāpēc mazliet ir bažas,” atzīst I.Cinglere.  Projekts tiek īstenots četrās kārtās. Par tehnikas iegādi saimniecība jau ir saņēmusi atbalsta maksājumu. Pabeigti arī divi celtniecības posmi, kuru atbalsta finansējumu varēja izlietot darbu turpināšanai, tāpēc nevajadzēja ņemt kredītu visu projekta izmaksu segšanai. “Gandrīz gatava ir mēslu krātuve. Eiropas Savienības prasība nosaka, ka tādas ir vajadzīgas pie visām fermām. Taču krātuves izbūve ir tik dārga, ka bez Eiropas Savienības atbalsta to ir gandrīz nepiespējami izdarīt,” saka I.Cinglers. Tiesa, šķidrmēslojumu ērti varēs izvest uz laukiem, turklāt to nevajadzēs ieart. Nevajadzēs arī pirkt minerālmēslus, lai nodrošinātu labāku zālāju ražību. “Saimniecībai nav liela zemes platība, tāpēc ir svarīgi, lai izaudzētu un saražotu vairāk lopbarības no katra hektāra,” uzsver I.Cinglers. Tiesa, būs vajadzīgs laiks, kamēr izvedīs uzkrāto šķidrmēslojumu ar vienu 16 kubikmetru mucu. Tagad ir tikai sākums iekšdarbiem fermā, bet pēc mēneša tie tiks pabeigti.

Citu datumu laikraksti

  • Spēkiem mērojas Eiropā

    Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādē Nīderlandes studentu pilsētā Utrehtā Latvijas izlases sastāvā startēja divi Alūksnes džudo sportisti – Rolands...

  • Būs pludmales volejbola sacensības

    Svētdien, 28.jūlijā, Gaujienā norisināsies pludmales volejbola sacensības “Gaujienas kauss 2013”.  Tajās varēs piedalīties vīriešu komandas divu...

  • Karro Igaunijā iegūst galveno balvu

    Pagājušajās brīvdienās Igaunijas pilsētā Tartu aizritēja sezonas ceturtais “Monster Energy” superkausa posms, kurā prestižajā “MX1” klasē uzvarēja...

  • Izstājas vai izslēdz?

    Pretēji viedokļi ir deputātam Jānim Sadovņikovam, kurš domē vienīgais tika ievēlēts no “Saskaņas centra” saraksta un šīs partiju apvienības Alūksnes...