Tradīcija, kas ieaugusi latviešos

Jāņu diena Latvijā gaidīta vienmēr, un šie, tāpat kā ziemas saulgrieži, ir svētki, kurus cenšas nosvinēt vai ikviens iedzīvotājs.
 Sensenis Jāņi latviešiem bija apsējības svētki, laiks, kad visi pavasara darbi padarīti, kad iespēja atvilkt elpu, pasēžot pie ugunskura, priecāties par gada garāko dienu un īsāko nakti. Šie izsenis bijuši pieticīgi svētki, jo viss salikts zemē jaunai ražai, tādēļ latvieši dzēruši vien alu, uzkožot sieru un pīrāgus.
 Padomju laikā Jāņi bija aizliegti, bet jaunā vara izdomāja šos svētkus nosaukt par Līgo svētkiem. Tomēr ļaudis priecājās un tos svinēja tāpat. Pagastos arī tolaik tas bija vasaras lielākais kopīgais notikums. Darbi bija paveikti un kolhoznieki pulcējās kopā svinēt apsējības. Labākie darba darītāji saņēma pateicības rakstus, tāpat visās malās dega ugunskuri, skanēja dziesmas, svinētāji griezās dejās un jaunieši skrēja meklēt papardes ziedu līdz pat rītam.
 Atmodas laikā Jāņi kļuva nedaudz savādāki. Katram Latvijas patriotam šajā vakarā šķita svarīgi mājas pagalmā mastā uzvilkt sarkanbaltsarkano karogu, ietērpties tautas tērpā vai vismaz pie svārku atloka piespraust auseklīti, tā izrādot savu attieksmi straujajām pārmaiņām valstī. Tālumā skanēja tautas dziesmas un smaržoja ugunskura dūmi, ļaudis svinēja Atmodu.
Vēlākajos gados Jāņi pārvērtās par komercializētiem svētkiem. Latvijā šajā laikā iebrauca simtiem ārzemju viesu. Rīgā Doma laukumā parādījās pirmie Zāļu un amatnieku tirgi, un daudziem vasaras saulgrieži sāka saistīties ar lieliem iepirkšanās svētkiem.  Vēlāk, lai to visu kaut nedaudz “atšķaidītu”, maestro Raimonds Pauls šajā vakarā sāka aicināt ļaudis uz kopīgu sadziedāšanos skaistākajās lauku estrādēs. Atdzima “Skroderdienas Silmačos”, radās joku dziesmu lielkoncerti, bet brīvdabas muzejos bija iespēja apgūt dažādas tradicionālas Jāņu svinēšanas prasmes, kā arī tradicionālu lustēšanos ar dziesmām un dančiem.
 Šķiet, arī tā visa vasaras saulgriežos tomēr bija par daudz. Nu esam “nolikti pie vietas”... Lai arī šogad priecāsimies par gada garāko dienu un īsāko nakti, to darīsim klusāk un savrupāk nekā citreiz.
 Daudzi no mums šodien vēl arvien nevar izskaidrot, kāpēc lecam pār ugunskuru, kāpēc siers tiek gatavots apaļā formā, kāpēc vijam vainagus, lai arī katru gadu ejam šim ciklam cauri. Taču, lai arī kā nebūtu, tas vienmēr noved līdz svētku kulminācijai – saullēkta sagaidīšanai. Dažādi esam svinējuši svētkus, bet šī tradīcija gan ir ieaugusi latviešos.  

Citu datumu laikraksti

  • Atrasts Alūksnes  veselības centra investors 2

    Atrasts Alūksnes veselības centra investors

    Alūksnes novada pašvaldība sestdien, 13. jūnijā, parakstīja nomas tiesību izsoles līgumu ar SIA “Aluksne Hotel Invest” - uzņēmumu, kas izsolē ieguva...

  • Līgo svētku pasākumi būs!

    Līgo svētku pasākumi būs!

    Ievērojot valstī noteiktās prasības par distancēšanos un cilvēku skaita ierobežojumiem, Alūksnes un Apes novadā Līgo svētku pasākumi būs. Pirmie no...

  • Jauno laiku svētki pieprasa radošumu

    Vasara ir pilsētas svētku laiks, un daudzi cilvēki savus atvaļinājumus bieži vien pielāgo tam, lai vismaz reizi gadā atbrauktu uz savu dzimto...

  • Būt neplānotam tūristam

    Tūrisma un viesmīlības nozarēs šis gads pasludināts par vietējā tūrisma gadu. Necerot uz lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, paši latvieši aicināti...

  • Jaunās aplikācijas “Apturi Covid” par un pret

    Maija izskaņā Latvijā ikvienam kļuvusi pieejama mobilā lietotne “Apturi Covid”, kas brīdina, ja bijusi saskarsme ar “Covid-19” inficētu cilvēku. Līdz...

  • “Stop” vai “Dodiet ceļu” 2

    “Stop” vai “Dodiet ceļu”

    Laikraksta redakcijā vērsās alūksnietis Igors Kols, kurš pauda neizpratni par Alūksnes ielās izvietotajām ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.Sods par...

  • Sargāt dzīvības

    Aizvadītajā nedēļā, veidojot nākamo noderīgo rakstu avīzei, saņēmu zvanu, kas izsita no sliedēm un sirdij lika apsviest kūleņus vairākkārtīgi. Zvans:...

  • Alūksnes svētkus tomēr gribas

    Par Alūksnes kapusvētku norisi vēl īstas skaidrības nav, bet zināms, ka tie šogad noritēs savādāk nekā citus gadus. Arī tik vērienīgu pilsētas...

  • Patvaļīgi nojaukt stārķa ligzdu nedrīkst

    Patvaļīgi nojaukt stārķa ligzdu nedrīkst

    Pirms nedēļas laikrakstā publicējām fotogrāfiju, kurā redzams, ka Alūksnē, uz Palmu mājas jumta skurstenī ligzdu uzvijis stārķis. Tagad šī ligzda no...