Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Traumu bums nav aiz kalniem - ir jau sācies

Vasara bērniem un jauniešiem ir traumatisks laiks, un šogad traumu ir vairāk nekā pērn, lai gan ir tikai vasaras sākums. Zinot visizplatītākos traumu veidus, var arī koncentrēties uz to, no kā visvairāk būtu jāsargās arī šajā vasarā.

Vasara tikai sākas
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka Alūksnes un Apes novados līdz ar siltā laika iestāšanos bērnu un jauniešu traumas, par laimi, nav izplatītas, taču visa vasara vēl priekšā. Tā, piemēram, 7.maijā Gaujienas pagastā deviņus gadus vecu puisēnu sakodis suns. “Šis suns bijis pie ķēdes, bet skraidot ticis klāt bērnam un sakodis to. Bērnam ir kostas brūces gan pleca rajonā, gan augšstilbā. Var jau būt, ka bērni suņus kacina un draiskojas, skrienot garām sunim ķēdē, taču traumas ir diezgan nopietnas. Arī savā pagalmā ir jāuzmanās, jo dažiem suņiem nepatīk spēlēties. Noteikti iesaku vecākiem to arī atgādināt bērniem,” uzsver S.Bračka. 21.maijā Alūksnē 16 gadus vecs pusaudzis guvis traumu ar velosipēdu. Jaunietis pagalmā veicis dažādus trikus un neveiksmīgi kritis. Jaunietim ir ribu lūzumi un, iespējams, liesas sasitums. Savukārt 25.maijā Liepnas internātpamatskolā 13 gadus vecs zēns lēcis dīķī uz pēdām un, iespējams, guvis pēdas kaula lūzumu. “Šie gadījumi šoreiz nav smagi, taču bērni un jaunieši tik un tā ir jābrīdina. Vasara tikai sākas,” uzsver S.Bračka.

Atlaidusi no šūpolēm rokas
Alūksnietes Līvas Krancmanes septiņus gadus vecā meita Emīlija vēl pirms skolas vasaras brīvlaika guva vienas rokas zemkaulu plēves lūzumu, bet otru roku sagrūda. Traumu viņa guvusi, šūpojoties šūpolēs. Meitene augstu uzšūpojusies un sajutusi uz deguna uzsēstamies mušu. Gribēdama mušu notraust no deguna, Emīlija atlaidusi no šūpolēm rokas. Tad arī noticis smagais kritiens. “Traumas nav pārāk lielas, bet vasaras brīvlaiks meitai sākās nedēļu agrāk. Ģipsī rokām bija jābūt divas nedēļas. Nokļūstot slimnīcā, ārstu kolektīvs bijis ļoti atsaucīgs un laipns. Meitai tagad vēl pāris dienas jānēsā longetes (ģipša apsējs, ko lieto lūzumu saaudzēšanai – red.),” stāsta L.Krancmane. Viņa iesaka vecākiem izskaidrot, ka arī šūpojoties ir jāievēro drošība. Bērniem nereti patīk pārbaudīt savas spējas un uzšūpoties ļoti augstu, taču tas var beigties arī ar lielām traumām. “Emīlijai šī bija pirmā tāda veida trauma. Iepriekšējās vasarās viņa bija guvusi vien kādus nobrāzumus, kas vasarā ir diezgan normāli,” stāsta Emīlijas mamma.

Palielinās zēnu traumatisms
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša uzsver, ka, iestājoties siltākam laikam, vecāki ir aicināti atkal un atkal ar bērniem pārrunāt dažādus drošības jautājumus. “Pērn bērnu traumatisms bija samazinājies, bet nu tas atkal ir palielinājies. Visvairāk traumas gūst bērni tieši vecumā no 7 līdz 17 gadiem. Ja pērn šajā vecuma grupā visa gada garumā bijuši 6225 izsaukumi, kuri saistīti tieši ar traumām, tad šogad jau gada pirmajos piecos mēnešos izsaukumu skaits ir lielāks,” informē I.Bukša. Viņa uzsver, ka pats zīmīgākais ir tas, ka bērni līdz skolas vecumam traumas gūst gandrīz vienādi – gan zēni, gan meitenes. Bet, sākoties pusaudžu vecumam, būtiski palielinās tieši zēnu traumatisms. “Zēni gūst traumas divreiz biežāk nekā meitenes. Zēni biežāk ir kompānijās, kurās viņi negrib atpalikt. Viņos ir sacensību gars - viņiem gribas izdarīt to, ko var izdarīt otrs. Zēni ir arī pārgalvīgāki, tāpēc viņiem traumu risks ir biežāks,” informē I.Bukša.
Ķiveres ir stilīgas!
Vienas no biežāk gūtajām traumām ir saistītas ar velobraukšanu un pārgalvīgu braukšanu. “Dažreiz bērni un pusaudži nepārliecinās, vai var šķērsot ielu. Dažreiz māju pagalmos bērni mēdz veikt  dažādus trikus ar velosipēdiem. Šogad ir bijuši izsaukumi saistībā ar dažādām smagām traumām, kā, piemēram, gadījumos, kad velosipēda stūre ietriecas pusaudža vēderā. Tādā veidā var gūt ļoti nopietnas traumas un iekšējo orgānu bojājumus,” stāsta I.Bukša. Nereti traumas gūst, jo nav ķiveres, taču diemžēl ķiveres nēsāšana nav izplatīta. To risināt varētu palīdzēt dažādas reklāmas, kuras uzsvērtu, ka ķiveres ir stilīgas. Šāda prakse ir arī ārzemēs, un kādam tā var glābt dzīvību, jo nereti pusaudži nevelk ķiveri, jo uzskata, ka par viņiem smiesies, kā arī ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas nenotiks. Tieši šāda pārgalvība nereti ir dažādo traumu iemesls.

Mēdz peldēties bez pieaugušo uzraudzības
Bieži vien bērni un jaunieši krīt no dažādiem augstumiem – no kokiem un ēkām. “Pilsētās bērni un jaunieši mēdz staigāt arī pa pamestām mājām. Tur vide nav droša un mēdz notikt kritieni. Kritieni notiek arī no šūpolēm, jo jaunieši bieži vien šūpojas, stāvot kājās, kā arī uzšūpojas ļoti augstu. Nereti viņi arī lec ārā no šūpolēm. Traumas notiek arī uz batutiem, taču tās nav tik izplatītas,” informē I.Bukša un iesaka nelēkāt pa batutu vairākiem cilvēkiem vienlaikus. Mēdz būt gadījumi, kad batutā kopā lec divi cilvēki, no kuriem viens ir smagāks. Rezultātā atlēcienā no batuta var tikt izsviests vieglākais. “Vasarā noteikti nedrīkst aizmirst arī par traumām, kuras saistītas ar peldēšanu. Bērni mēdz aizskriet peldēties bez pieaugušo uzraudzības. Bērni un jaunieši mēdz lēkt ūdenī ar galvu, kas var beigties ļoti slikti,” pauž I.Bukša un aicina ikvienu runāt par drošību vasarā un būt uzmanīgiem ne tikai attiecībā pret saviem bērniem, bet arī pret tiem, kuri ir pārdroši. ◆

Longbordista Gustava Gailīša ieteikumi:

“”Penny board” dēļi paši par sevi nav slikti - mazi, ērti, kompakti, labi piemēroti skolēniem. Taču jāsaprot, ka tas ir vairāk kā aksesuārs, nevis sporta inventārs. Problēma rodas ar to, ka ir ļoti daudz dažādu Ķīnas ražojumu, kas savas kvalitātes un drošuma ziņā ir tālu no oriģināla. “Penny” ir austrāliešu firma, kuras ražotie kvalitatīvie dēļi kļuva megapopulāri - tik populāri, ka tos sāka ražot katra Ķīnas rūpnīca, kurai nebija slinkums! Agrāk visus šāda veida dēļus sauca par minidēļiem, bet tad tautā iedzīvojās vārds “penijs”. Un nu katru plastmasas štruntu (arī pa 7,99 eiro!) daudzi kļūdaini sauc par “peniju”, lai gan oriģinālais dēlis maksā 20 reižu vairāk. Mazie dēļi nav domāti ātriem nobraucieniem vai triku veikšanai. Jābrauc savu spēju robežās. Jālieto aizsargi un ķivere.
Protams, jābrauc tikai pa gludu asfaltu, jo ikviens mazākais negludums var likt dēlim strauji apstāties, kam var būt sliktas sekas. Ir grūti popularizēt arī ķiveru lietošanu, taču ķiveres un aizsargi ir jālieto obligāti! Sevišķi jau maziem bērniem, kuriem vecāki, labu gribot, ir nopirkuši jebkāda veida skrituļdēli vai longbordu. Ļoti slikti ir tas, ka pašas kompānijas savās reklāmās parasti attēlo braucējus bez aizsargiem, un mērķauditorija ņem piemēru un neuzskata aizsarginventāru par stilīgu. Manuprāt, mazāk stilīgi ir vasaru pavadīt traumatoloģijas slimnīcā, ārstējot muļķīgi gūtas traumas. Cilvēki ir jāizglīto par to, cik viegli ir gūt traumas un cik viegli ir no tām izvairīties. Vilkt ķiveri ir stilīgi un nepieciešami! Tam būtu jābūt tikpat pašsaprotami, kā piesprādzēties automašīnā.”


Ar bērniem jāpārrunā drošības jautājumus
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse uzsver, ka, sākoties vasaras brīvlaikam, policija aicina pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus, atgādinot gan par rīcību, piedaloties ceļu satiksmē, gan esot mājās vai rotaļājoties, gan arī rīcību, nonākot nelaimē. Policija aicina ar bērniem izrunāt šādas tēmas:

Uzvedība pilsētā, uz ielas:
◆ aizliegts šķērsot ielu, ja luksoforā deg sarkanā gaisma;
◆ ejot pāri gājēju pārejai, jāpārliecinās, ka netuvojas transporta līdzeklis; jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, un to braukšanas ātrums;
◆ nedrīkst iziet uz brauktuves (arī, ja uz tās atrodas gājēju pāreja), nepārliecinoties, vai netuvojas transportlī ◆ dzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību;
◆ ejot pa ietvi, jāturas tālāk no braucamās daļas;
◆ jāizvairās no rotaļāšanās (grūstīšanās), pārvietojoties gar ielas malu, tāpat nav droši, ejot pa ielu, klausīties mūziku austiņās;
◆ braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai ceļa nomali atļauts bērniem, kuri sasnieguši 10 gadu vecumu un kuriem ir velosipēda vadītāja apliecība (tai, pārvietojoties ar velosipēdu, vienmēr jābūt līdzi). Obligāta ir arī aizsargķivere (būs vēl drošāk, ja ir arī ceļu un elkoņu sargi) un, ja braukšana notiek, kad ārā jau tumsa – atstarojošā veste. Ja velosipēda vadītāja apliecības nav, tad bērns nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē, bet viņš var braukāt pa mājas pagalmu vai izbraukumā doties kopā ar pilngadīgu personu, kurai ir vadītāja apliecība;
◆ drīkst pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali ar velosipēdu, skrituļslidām, skrituļdēli, ja tas netraucē gājējus.

Uzvedība uz ceļiem ārpus apdzīvotām vietām:
◆ jāatceras, ka ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam;
ceļu drīkst šķērsot tikai labi pārredzamās vietās, to nedrīkst darīt ceļu līkumos vai vietās, kur tas nav pietiekami labi pārredzams;
◆ braucot ar velosipēdu, jāpārvietojas transportlīdzekļu braukšanas virzienā;
arī vasarā nedrīkst aizmirst par atstarojošās vestes un atstarotāju nepieciešamību;
drošāk pārvietoties ar kādu kopā, nevis vienam. Nekad nekāpt svešās automašīnās;
labāk izvēlēties garāku ceļu, taču drošāku, nekā iet pa īsāko, bet bīstamāko.

Vispārējā drošība:
◆ ja bērns mājās paliek viens, jābūt iespējai sazināties ar vecākiem, kaimiņiem vai kādu citu personu, kurai uzticas gan pats, gan vecāki;
◆ nevērt vaļā durvis svešiniekiem;
◆ izejot no mājas, vienmēr informēt vecākus, uz kurieni plānots dodies un ar ko kopā tiks pavadīts laiks;
bērnam līdz 16 gadu vecumam aizliegts bez vecāku pavadības atrasties publiskās vietās laikā no pulksten 22.00 līdz 7.00;
◆ nedoties rotaļāties uz jaunceltnēm, pamestām, vecām mājām, pagrabiem vai bēniņiem;
lai pasargātu sevi no kabatzagļiem, neturēt vērtīgas lietas viegli pieejamās vietās (piemēram, somas ārējā kabatā);
◆ mobilo tālruni nav droši kārt kaklā, nav droši dot to svešiniekam, kas lūdz uzpīkstināt vai piezvanīt;
ja tiek izteikti draudi fiziski izrēķināties un atņemt kādu bērnam piederošu lietu, ja iespējams - mēģināt aizbēgt, piesaistot apkārtējo cilvēku uzmanību. Ja tuvumā neviena nav, labāk atdot pieprasīto mantu un uzreiz ziņot policijai, zvanot 112 vai 110;
◆ ja kāds svešs pieaudzis cilvēks kaut ko piedāvā (piemēram, aiznest vēstuli, parādīt ceļu, piedāvā saldumus vai pieskaras), jāsaka “nē”, jādodas prom un jāizstāsta par to vecākiem vai citiem pieaugušajiem, kuriem bērns uzticas;
◆ jāuzmanās, arī izvēloties draugus, ar kuriem kopā pavadīt laiku. Ja tie aicina darīt neatļautas lietas, neiesaistīties un informēt par to pieaugušos;
◆ jābūt uzmanīgiem, arī lietojot internetu. Neuzsākt saraksti, komunikāciju ar nepazīstamām personām interneta vidē, pat vienaudžiem, jo nav iespējams pārbaudīt, kāda persona ir izveidojusi profilu sociālajos tīklos. Ja raksta kāds vienaudzis un aicina draudzēties, tikties, par to jāizstāsta vecākiem vai uzticamiem pieaugušajiem;
◆ jāuzmanās no suņiem, laukos arī no meža dzīvniekiem;
nedrīkst doties peldēties bez pieaugušo klātbūtnes un tuvoties piemājas ūdenstilpēm, ja tuvumā nav pieaugušo;
◆ nepazīstamās vietās nedrīkst lēkt uzreiz ūdenī; atrodoties uz peldlīdzekļiem, nepeldēt tālu no krasta (tas var saplīst vai vējš iepūst dziļumā); peldot ar laivu, jāuzvelk glābšanas veste;
negaisa laikā jācenšas meklēt patvērumu ēkā vai mašīnā, aizvērt logus un durvis, atvienot elektroierīces no elektrotīkla, neizmantot tālruni;
negaisa laikā nedrīkst iet peldēties, ja atrašanās vieta ir klajš lauks, nedrīkst stāvēt zem atsevišķi augošiem kokiem, nedrīkst skriet, ir jāmeklē patvērums zemā vietā (piemēram, ielejā) vai biezoknī ar zemiem kokiem;
neizmantot transportlīdzekļu stopēšanu kā pārvietošanās veidu, bet, ja to tomēr dara, tad jāpaziņo vecākiem, ar ko kopā un kādu mašīnu brauc;
◆ jāuzmanās, arī kurinot ugunskuru, to drīkst darīt tikai tam paredzētās vietās;
par situācijām, kurās nejūties droši, izstāsti un lūdz padomu vecākiem vai citiem pieaugušajiem, kuriem atļauj vecāki vai kuriem uzticies;
◆ ja tomēr atgadījusies nelaime, jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112. Ja ir skaidri zināms, kāda operatīvā dienesta apalīdzība nepieciešama, tad policiju var izsaukt pa tālruni 110, mediķus - 113, gāzes avārijas dienestu - 114 un ugunsdzēsējus glābējus – 112. Zvanot operatīvajiem dienestiem: jānosauc notikuma vietas adrese vai jāapraksta notikuma vieta (aptuvenā atrašanās vieta, apkārtējie objekti); jāizklāsta, kas tieši ir noticis; jāatbild uz dispečera uzdotajiem jautājumiem; jānosauc savs vārds,uzvārds un tālruņa numurs; nedrīkst pārtraukt sarunu pirmais; ja tas ir iespējams, jābūt sazvanāmam, jo, iespējams, operatīvajiem dienestiem būs nepieciešamība sazināties.


Traumu tops

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša uzsver, ka ir četri izplatītākie vasara traumu veidi - traumu tops:

1. Visvairāk vasarā bērni un jaunieši gūst dažādus lūzumus, kuri notiek dažādu kritienu un sadzīves situāciju rezultātā. Pirmajā vietā pēc biežuma ir arī traumas, kuras gūtas ceļu satiksmes negadījumos. Bērni mēdz gūt traumas, braucot ar velosipēdu, kā rezultātā gūst arī dažādus kaulu lūzumus.
2. Otrais izplatītākais traumu veids ir saistīts ar saindēšanos alkohola un citu apreibinošu vielu rezultātā.
3. Tikai pēc tam seko izsaukumi, kas saistīti ar dzīvnieku kodumiem. Nereti šādi gadījumi notiek, jauniešiem braucot ar velosipēdu un kādam sunim izskrienot ārā no mājas pagalma.
4. Ceturtais izplatītāko traumu veids ir saistīts ar dažādiem apdegumiem - gan termiskiem, gan ķīmiskiem.

Citu datumu laikraksti

  • Sadzirdēt  sirdsbalss teikto

    Sadzirdēt sirdsbalss teikto

    Pagājušajā nedēļā Alūksnes pilsētas skolu jauniešiem pirmajiem Latvijā bija iespēja dzirdēt iedvesmojošu un slavenu cilvēku stāstus Iedvesmas stundā....

  • Varēs mainīt tautības ierakstu

    Saeimā atbalstīts priekšlikums, ka Latvijas pilsoņi bez latviskas izcelsmes, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi...

  • Kāda pavasara stāsts

    Pavasaris noskūpstīja zemi, atslēgdams vārtus ilgām. Kaut kas no šī skūpsta tika arī Fanijai, jo zaļā gaisma acīs iemirdzējās no jauna, pakrūtē...