Treneris turpina sportista ceļu uz olimpiādi

Katra sportista sapnis ir būt Olimpisko spēļu dalībniekam vai pat iegūt tajās medaļu.

Katra sportista sapnis ir būt Olimpisko spēļu dalībniekam vai pat iegūt tajās medaļu. Alūksnietim Intaram Berkulim tas palika nepiepildīts. Bet vēl ir iespēja īstenot trenera sapni - redzēt savu audzēkņu startu Olimpiskajās spēlēs. Latvijas jauniešu un junioru izlases komandas treneris biatlonā tic, ka viņa puiši to spēs.
Intars Berkulis savulaik startēja pirmajās pasaules jauniešu olimpiskajās spēlēs Itālijā, trijos junioru pasaules čempionātos un bija vairākkārtējs Latvijas čempions biatlonā. Viņš bija arī viens no pieaugušo komandas kandidātiem dalībai Olimpiskajās spēlēs Nagano. Šķiet, pietrūka pavisam nedaudz, tāpēc sirdī palika sāpe. Vairākus gadus I.Berkulis strādāja, veidojot savu biznesu. Tomēr pēc pirmā aicinājuma bija gatavs pievērsties trenera darbam Alūksnes sporta skolā. Kad pirms trim gadiem viņš kļuva valsts jauniešu izlases komandas treneris, pavērās jaunas iespējas. Pamazām pazuda rūgtums, kas bija krājies pēc aktīvo sporta gaitu pārtraukšanas. Tagad vīrietis atzīst, ka tas acīmredzot ir liktenis - viņam nebija lemts kļūt par sportistu.
Reizēm liekas, ka pašam izdarīt ir vieglāk, nekā iemācīt citiem. Kā tas ir jums?
Kad es pats trenējos, tad sevi no malas neredzēju. Toties tagad saskatu, kādas kļūdas pieļāvu pirms daudziem gadiem. Saprotu, ko varēju izdarīt un neizdarīju. Toreiz par to nedomāju un viss likās normāli. Jāatzīst, ka pietrūka uzcītības. Jebkurā sporta veidā tā ir nepieciešama, lai sasniegtu augstus rezultātus. Biatlons ir sevišķi grūts, pat nežēlīgs sports, tāpēc nedrīkst sevi žēlot. Būt trenerim nav ne vieglāk, ne arī grūtāk kā pašam censties sasniegt labus rezultātus. Noteicošā ir interese, vēlēšanās, pat fanātisms. Ja visu dara ar sirdi un dvēseli, tad panākumiem ir jābūt.
Vai ir jau bijuši brīži, kuru dēļ ir vērts strādāt un pūlēties?
Jā, ir bijuši. Ar Kristapu Lībieti, Jāni Pleikšni, Normundu Putnu un Gintu Rozenbergu esam piedalījušies vairākos pasaules un Eiropas junioru čempionātos, Eiropas kausa izcīņas sacensībās. Kad viņi cīnās par augstu vietu šādās sacensībās, ir vārdos neizsakāma sajūta. Tad zinu, ka darbs nav bijis veltīgs. Mums nav liela gadu starpība - seši septiņi gadi, tāpēc lieliski saprotamies. Viņi ir ļoti mērķtiecīgi. Tomēr trenerim ir jāprot ne tikai sagatavot audzēkņus startiem, bet arī aprunāties dažādās situācijās, iejusties jauno sportistu problēmās.
Jūs daudz laika pavadāt kopā. Varbūt pat vairāk nekā ar tuviniekiem, jo treniņnometnēs esat tālu no mājām un savām ģimenēm?
Tas ir sportistu un treneru dzīves mīnuss. Man aug dēls Marks. Viņam ar sievu Irēnu ir jāgaida, kad atgriezīšos. Tas ir grūtāk, jo treniņos man dienas aizskrien ātri. Turklāt esmu citā vidē. 2002.gada sezonā prom no mājām bijām vairāk nekā pusgadu. Pērn iznāca nedaudz mazāk - pieci mēneši. No oktobra līdz martam mūs Latvijā gandrīz neredz. Vasarā, sagatavošanās posmā, varam trenēties tepat Latvijā. Jāatzīst, ka ne visi spēj izturēt ilgu prombūtni. Iespējams, ka daudzi mūs apskauž - esam Itālijā, Austrijā... Bet mēs nebraucam atpūsties. Galvenais ir treniņi, tāpēc ikdiena ir tāda pati kā Latvijā. Tiesa, apmeklējam tuvākās pilsētas, bet tālas ekskursijas nav paredzētas.
Vai Latvijā ir vairāk brīva laika, ko var atlicināt ģimenei?
Pamazām esmu atteicies no sava biznesa. Gandrīz visu laiku un spēku atdodu trenera darbam, lai gan atalgojums ir mazāks. Tiesa, "Šūpalās" Alūksnes ezera krastā man ir tūrisma mājiņa, kurā var uzņemt viesus. To cēlām kopā ar kolēģi Daini Sakalauski un biatlonistu Jēkabu Nākumu, lai sportistiem būtu atpūtas vieta. Tur cenšos sakopt apkārtni. Var teikt, ka vasara paiet Alūksnē. Protams, kopā ar ģimeni aizbraucam uz galvaspilsētu vai kādu citu vietu, bet tālu nekur neesam bijuši.
Tātad arī atvaļinājuma jums nav...
Aprīlis ir atslodzes mēnesis, kad treneris netraucē sportistus un otrādi. Tomēr arī tad iespējama piedalīšanās sacensībās citās valstīs, ja tām ir piešķirts finansējums. Biatlonistiem ir svarīgi pēc iespējas ātrāk tikt uz sniega un pēc iespējas ilgāk to izmantot. Tomēr biatlons ir vispusīgs sporta veids. Lai tam sagatavotos, ir skriešanas un vieglatlētikas nodarbības. Spēlējam basketbolu, futbolu, peldam un braucam ar velosipēdiem. Ir nodarbības trenažieru zālē. Un, protams, īpaši svarīga ir šaušana, kas kopā ar slēpošanu veido biatlonu. Norvēģijā ir senas slēpošanas tradīcijas, tāpēc mūsu sportistiem ir vajadzīga maksimāla slodze, lai panāktu līdzvērtīgu rezultātu. Sešas dienas nedēļā pa septiņām stundām ir treniņi.
Ko treniņu laikā dara treneris? Viņam taču arī ir jāsaglabā sportiskā forma!
Šaušanas treniņus skatos tālskatī, lai redzētu lodes mērķī, un fiksēju laiku. Slēpošanas laikā skatos tehniku, pārbaudu pulsu un sekoju, vai sportisti izpilda norādījumus. Kad ir pirmā sniega nometne, tad vienā no diviem treniņiem piedalos arī pats. Cik ir iespējams, tik daru. Tiesa, ir grūti visur būt klāt. Vienam trenerim būtu jāfilmē sportisti trasē. Otram jābūt šautuvē. No trenera ir daudz atkarīgs. Ir jāprot saskatīt, uz ko sportists ir spējīgs. Pagājušajā gadā abi ar Kristapu pārvērtējām viņa spējas. Sezonu sākām ar patīkamiem mirkļiem - Kristaps uzvarēja Latvijas čempionātā pieaugušajiem un Eiropas kausa izcīņā. Bet pēc tam viņš saslima, un otru reizi tādu formu sasniegt vairs neizdevās. Tas bija sāpīgi, jo Pasaules čempionātā labu rezultātu vairs nevarēja gūt. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs ārsts, kas regulāri pārbauda biatlonistu veselības stāvokli. Raksturīgi, ka sportists ātrāk saslimst, kad ir novārdzis vai arī sasniedzis labu formu.
Vai ir kāds treneris, kam gribētu līdzināties?
Kaut ko esmu mācījies no visiem saviem bijušajiem treneriem. Tomēr pārsvarā daru tā, kā pats uzskatu par pareizu. Varbūt tas nav labi, bet mācos no savām kļūdām. Manuprāt, tā var tikt tālāk. Negribu skatīties, kā strādā citi - tas ir viņu darbs un viņu sistēma. Latvijas sportisti ir spējuši konkurēt ar labākajiem pasaules biatlonistiem un gan jau varēs to atkal. Kādu dienu varēsim vērot, kā mūsu jaunie biatlonisti gūst uzvaras.
Kāds ir jūsu mērķis un iespējas to sasniegt?
Biatlons ir sporta veids, kurā labus rezultātus ātrāk par 25 gadiem ir grūti sasniegt. Ja tiek starp 60 pasaules labākajiem biatlonistiem, tad var priecāties. 2006.gadā Itālijas pilsētā Turīnā būs Olimpiskās spēles. Kristaps, Jānis jau ir, arī Gints būs pieaugušo kārtā. Jauni, bet ceru, ka kāds no viņiem tiks Latvijas izlases komandas sastāvā. Pieredzējušo biatlonistu Ilmāra Briča, Oļega Maļuhina un Jēkaba Nākuma rezultāti pirms 13 gadiem, kad viņi iegāja pasaules biatlona apritē, nebija labāki kā mūsu puišiem. Bet Nagano viņi sasniedza labākos rezultātus! Tiesa, pievīla šaušana, bet slēpošana bija augstā līmenī. Jaunie biatlonisti ir spēcīgi, bet viņiem trūkst pieredzes.
Vai dēls Marks arī būs sportists?
Negribu teikt, ka dēlam ir jābūt biatlonistam. Ar mani kopā viņš slēpo, bet tas nenotiek bieži.
Sieva ir spēlējusi vijoli, tāpēc liekas, ka pašlaik Marku vairāk interesē mūzika. Viņš sapņo par bungām un ģitāru. Mājās viņam ir maza vijole, ko reizēm spēlē. Protams, piecu gadu vecumā vēl ir grūti runāt par noturīgām interesēm. Pērn iegādājāmies ģimenes māju. Gribētos to sakārtot tā, lai sievai ar dēlu ir patīkami dzīvot un man atkal atgriezties.
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: Intars Berkulis.
- Dzimis: 1976. - Pūķa - gadā.
- Nodarbošanās: Latvijas junioru izlases biatlonā treneris.
- Vaļasprieks: biatlons.

Citu datumu laikraksti

  • Veic izmaiņas pilsētas domes budžetā

    Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti veica izmaiņas domes 2003.gada pamatbudžetā un speciālajā budžetā.Alūksnes pilsētas domes decembra...

  • Bērniem dāvina cimdus un zeķes

    Alūksnes rajona padomes Ziemassvētku akcijā bērniem ar īpašām vajadzībām 21 rokdarbniece nodeva 76 adījumus. Tos nogādāja bērnunamā - patversmē...

  • Par uguņošanu būs jāmaksā nodeva

    Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti izskatīja jautājumu par pašvaldības nodevu, ja publiskās vietās Alūksnes pilsētā rīko izklaidējoša...

  • Pirms svētkiem augstskolā paplašina telpas

    Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes studiju centram ir paplašinātas telpas, izveidojot lielāku biblitēku.Rīgas Pedagoģijas...

  • Aicina apvienoties bronhiālās astmas slimniekus

    Latvijas Astmas un alerģijas biedrība izteikusi priekšlikumu tās nodaļu veidot arī Alūksnē. Latvijā biedrība darbojas jau trīspadsmit gadus un tai ir...

  • Vanadzēni svinēs svētkus

    “Daugavas Vanagi Latvijā” Alūksnes nodaļa Alūksnes tautas namā 28.decembrī pulksten 10.00 vanadzēniem rīko svētku pasākumu."Daugavas Vanagi Latvijā"...