Trešā izstāde liecina par medību saimniecības attīstību

Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā divās telpās kopš 7.decembra atvērta medību trofeju izstāde.

Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā divās telpās kopš 7.decembra atvērta medību trofeju izstāde. Tajā skatāmas pēdējo 20 gadu izcilāko medījumu liecības: aļņu, briežu un stirnu ragi, lūšu un vilku ādas, šo dzīvnieku, kā arī meža cūku un bebru galvaskausi.
80 trofejas ir ieguvušas medaļas: 26 - zelta, 19 - sudraba un 35 - bronzas. Gandrīz tikpat trofejām nav medaļu.
"Šī ir trešā izstāde, ko rīko virsmežniecība. Redzam, ka trofeju kvalitāte kļūst arvien labāka un palielinās skatītāju interese. Pirmo izstādi apmeklēja apmēram 500, bet otro - vairāk nekā 1200 interesentu. Iespējams, ka klusajā laikā pirms Ziemassvētkiem dabas draugi spēs novērtēt medību saimniecības attīstību, jo trofejas to raksturo," stāsta Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Apbrīno varenus aļņu ragus
Trofeju vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ziņģis secina, ka daudzas trofejas mednieki nav atveduši. Daudzi uzskata, ka izstādē rādāmas tikai tādas, kas pelnījušas medaļu. "Varenie aļņu ragi ir iegūti no dzīvniekiem, kas nošauti pirms 20 gadiem. Gribējām, lai nākamā mednieku paaudze redz, kādi izskatās "zelta" aļņi. Šo trofeju īpašnieki ir Jānis Vērsis, Jānis Tarass un Maigonis Karitāns. Divi nošauti Bejas, viens alnis - Mālupes mežos," atklāj V.Ziņģis.
Viņš uzsver, ka arī tagad šajās mežniecībās iegūst vērtīgākās trofejas. Tās ieguvušas bronzas medaļas. Eksperts pieļauj, ka aļņi nav paguvuši izaugt lielāki, pirms gadījušies mednieku ceļā. Tiesa, iespējams, ka "zelta" dzīvnieki turpat kaut kur staigā.
Atklāj stirnu medību noslēpumu
Protams, vietējie mednieki labāk pazīst mežus un zvēru takas. Lielākos staltbrieža ragus laimējies iegūt galvaspilsētas medniekam. Stirnāžu ragiem nosaka tilpumu, līdz "rozešu" vietai tos iegremdējot ūdenī. Papildu punktus iegūst par "pērlītēm" uz ragiem, kā arī par to krāsu un resnumu. "Stirnāžu ragu vērtējumā ir daudz subjektīvu faktoru. Tikai divi ieguvuši zelta medaļu," atzīst V.Ziņģis.
Annas mežniecības mežsargs Igors Ronis atklājis, kā vislabāk nomedīt bukus. Tramīgajiem dzīvniekiem nav iespējams piezagties bez trokšņa, tāpēc labāk iet droši, nebaidoties brīkšķināt krūmus. "Buks domā, ka nāk alnis, un pielaiž mednieku klāt šāviena attālumā. Sevišķi sezonas sākumā 90 procentos medījums ir garantēts. Stirna jau nezina, ka tas ir cilvēks. Ja no katra trokšņa bēgtu, tad nevarētu paēst. Pirms riesta dzīvnieki nāk skatīties, kas kustina kārklus," akcentē I.Ronis.
Atrasts izcils lāča galvaskauss
Visi izstādē redzamie lūšu un vilku galvaskausi ir medaļnieki, jo Alūksnes rajona mežos mītošie plēsoņas ir lieli. Ja kādu nomedī un sagatavo trofeju, tad medaļa ir gandrīz garantēta. Galvaskausa lielumu nosaka, mērot tā garumu un platumu. To summa veido punktus.
"Unikāls ir Ginta Zariņa atrastais lāča galvaskauss, kas vērtēts ar gandrīz 70 punktiem. Parasti atrastām trofejām nedod medaļu, bet šis ir milzīgs. Tik lielus dzīvniekus medīja Kamčatkā, bet izrādās, ka tepat blakus liels brūnais lācis gājis bojā nezināmos apstākļos," norāda V.Ziņģis. Pirmo reizi izstādē skatāmi bebru galvaskausi. Lielākais bebrs nomedīts Gaujienā.
Brīvdienās nomedīti pieci lūši
Pagājušajās brīvdienās Alūksnes rajonā nomedīja piecus lūšus. Meža kaķu skaits visos rajonos nav vienāds. Te to ir vairāk (kāda sezonā nomedīti 24), tāpēc medniekiem būs darbs, kamēr nošauto lūšu skaits tuvosies limitam - 50. Latvijas Mednieku asociācijas valdes pārstāve Linda Dombrovska apgalvo, ka vēlas pārstāvēt mednieku intereses. Tā ir Latvijā vienīgā starptautiski atzītā organizācija, kas ar laiku spēs mainīt noteikto limitu, ja tas būs nepieciešams. Pašlaik tiek apkopota informācija par lielo plēsēju stāvokli valstī, lai ar to iepazīstinātu Eiropas mednieku asociāciju federācijas apvienību. Lūšu ādu trofejas vērtē, nosakot to izmērus, ķepu izplētumu, kā arī pieskaita punktus par spalvas biezumu, tumšo plankumu daudzumu, ausu otiņām un ūsām. Savukārt vilku ādām papildus nosaka spalvas biezumu, kā arī krēpju izmēru.
Medību trofeju izstāde būs apskatāma līdz 1.janvārim. Ja būs liela apmeklētāju interese un atsaucība, iespējams, ka apskates laiku pagarinās. Pirmo reizi izstādes organizēšanu finansiāli atbalsta Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds.

Citu datumu laikraksti

  • Garā mūža smalkie raksti

    Šīs dzimtas stāsts ir līdzīgs tūkstošiem latviešu un igauņu bezzemnieku, kas cara laikos - 19. gadsimta beigās - pēc Krišjāņa Valdemāra aicinājuma...

  • “Jaunajam laikam” gandarījuma balva

    Jaunā valdība ir izveidota, bet vai tā varēs veiksmīgi funkcionēt? Vai ar budžeta veidošanu pietiks, lai piepildītos jaunā ministru prezidenta Aigara...

  • Izdod grāmatu par sabiedriskajām organizācijām

    Alūksnes Nevalstisko organizāciju centrā ikvienam interesentam ir pieejama grāmata, kurā apkopota informācija par Latvijas sabiedriskajām...

  • Bērnības atmiņas

    “Putenis bija tik pamatīgs, ka ceļu uz skolu nevarēja redzēt, ar varenu spēku sniegs sitās acīs. Ar kājām sataustot iepriekš iemīto taciņu, kas veda...

  • Vecumdienas vēlas piepildīt ar mīlestību

    Trapeniete Mirdza Arkliņa nākamgad janvārī atzīmēs 78 gadu jubileju. Ilgajos mūža gados piedzīvots ne mazums skaistu un grūtu brīžu, iepazīti dažādi...

  • Eglīti var cirst bez speciālas atļaujas

    Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts mežos, jo Ziemassvētki nav iedomājami bez zaļā un smaržīgā skuju koka.Ikviens var nocirst vienu eglīti valsts...