Truškopjiem ir nepieciešamas valsts investīcijas

Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības "Šalkas ELVI" īpašnieci Ivetu Laicenu tāpat kā citus truškopjus satrauc nelabvēlīgā situācija barības sagādē un miksomatozes izplatība.

Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības "Šalkas ELVI" īpašnieci Ivetu Laicenu tāpat kā citus truškopjus satrauc nelabvēlīgā situācija barības sagādē un miksomatozes izplatība.
Alūksnes rajona trušu audzētāji ir sagatavojuši vēstuli Zemkopības ministrijai, kurā aicina finansiāli atbalstīt mazo mājdzīvnieku saimniecības.
"Pavasarī pēc Alūksnes uzņēmēju dienām, kur bija jūtama liela interese par truša gaļas produkciju, bijām kā spārnos. Izstādē "Riga Food 2003" pēc degustācijai sagatavoto truša gaļas izstrādājumu garšošanas daudzi vēlējās tos iegādāties.
Oktobrī būs izstāde "Rāmavā", kur esmu aicināta lasīt lekciju par truškopības attīstību. Tad degustācijai piedāvāšu truša gaļas izstrādājumus. Pagaidām viss aprobežojas tikai ar degustāciju, jo nav apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Prasības mājas apstākļos ražotas pārtikas ražošanai un izplatīšanai". Pati piedalījos projekta izstrādē, tāpēc zinu, ka tajā ir paredzēts tirgot tikai jēlu vai kūpinātu truša gaļu, nevis gatavot kulinārijas izstrādājumus," stāsta I.Laicena.
Ir bijis daudz solījumu atbalstīt netradicionālo lauksaimniecību. Tagad ir pienācis laiks to darīt. Zemniekiem ir nepieciešami četri lati par katru trušu māti un tēvu. Bet vēl nav saņemtas pat subsīdijas pilnā apjomā. Lai mājražošana atbilstu prasībām, "Šalkās ELVI" ir vajadzīgas jaunas telpas, kur būtu ievēroti sanitāri higiēniskie noteikumi un ir sertificētas iekārtas. "Tas nozīmē, ka būtu vajadzīgs apmēram 80 000 latu. Bet tādi ieguldījumi ir neatbilstoši lieli tam, kādu atdevi var iegūt. Būtu vajadzīgas valsts investīcijas," secina Iveta.
Vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi
I.Laicena necer, ka izdosies uzcelt kautuvi. Trušus ved uz Madonu, kur ir vienīgā Baltijā visām prasībām atbilstoša trušu kautuve. Lai gan "Šalkas" ir bioloģiskā saimniecība, gaļas pārdošanas cena nav augstāka. "Peļņa neiznāk. Tad pircējiem būtu jāmaksā 3,50 lati par gaļas kilogramu. Bet labākajā gadījumā saņemam 2,50 latus. Turklāt ir jāmaksā par kaušanu, par pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudi, par pārvadāšanas deklarāciju un veterināro apliecību pēc kaušanas, kā arī jāsedz ceļa izdevumi," rēķina saimniece.
Viņa uzsver, ka vasara bija smaga. Lietus periodā slapjo zāli garaušiem nevarēja dot. Baroja sienu. Bet 300 trušu mātes, kā arī tēvi un mazo saime patērē pusotru tonnu mēnesī. Kādi bija laika apstākļi siena sagatavošanai, visiem ir zināms. Arī viens burkānu lauks izslīka. Kartupeļu pietiks tikai līdz decembrim, jo tie pūst. "Tagad līdz vēlai naktij vācam salmus, lai ziemā netrūktu barības. Vienmēr palīdzību saņem liellopu, cūku vai aitu kopēji, bet mazos mājdzīvniekus uzskata par tādu sīkumu," ir sarūgtināta trušu audzētāja. Iveta ir pesimiste, ko dzīve padarījusi par optimisti. Nekad neesot tik slikti, lai nevarētu būt vēl ļaunāk. Ja beidzot sakārtos likumdošanu, tad viss būs kārtībā.
Kulinārija ir viņas vaļasprieks. "Kādreiz sapņoju atvērt savu restorānu, bet tagad saprotu, ka tas nav reāli. Ir jāatstāj kaut kas nepiepildīts. Tagad vēlos uzlikt jumtu trušu būriem. Tāpat ceru, ka vienu rītu pamodīšos un būs noticis brīnums - Zemkopības ministrija atbalstīs truškopjus," vēlas I.Laicena.
Trušu produktus pieprasa veikalos
Divos mēnešos viņai ir jāizšķiras - samazināt vai paplašināt trušu audzēšanu. Uz vietas palikt nevar. Ir vajadzīgi jauni būri, kas jau tagad ir trīs stāvos, jo nav lielas nožogotas platības. Turklāt tā ir vieglāk barot un apkopt. Eiropas valstu pieredze liecina, ka ir divi būtiski stimuli bioloģiskajām saimniecībām - valsts atbalsts un bioloģisko produktu parādīšanās veikalos. "Vācijā noskaidroju, ka arī tur veikalos nav truša gaļas. Viņi būtu ieinteresēti to tirgot, diemžēl nevaram nodrošināt tik lielu un regulāru piegādi," secina truškope. Viņai zvana no galvaspilsētas lielveikaliem, kur pircēji pieprasa Ivetas gatavotos truša gaļas izstrādājumus. Ja apstiprinās Ministru kabineta noteikumus, iespējams, radīsies arī iespējas tos pārdot. "Televīzijas pārraidē esmu redzējusi kādas Eiropas valsts pieredzi. Tur sestdienas rītos pilsētā sabrauc apkārtējie laucinieki, kas piedāvā savus mājražojumus. Līdz pusdienai tirgojas, pēc tam brauc mājās," klāsta Iveta. Viņa atzīst, ka produkti ir jāpārbauda Pārtikas un veterinārajam dienestam. Bet cilvēki zina, ka tie ir mājās gatavoti produkti, un var tos izvēlēties.
Čehijā un Vācijā ir attīstīta šķirnes trušu audzēšana, tāpēc no turienes Latvijā ieved šķirnes materiālu, maksājot 15 līdz 25 latus par katru garausi. "Man ir desmit šķirņu truši. Jaunzēlandes baltais ir ātraudzīgs. Tas ir tipisks broilers. Vēl labāks ir rezultāts, ja to krusto ar Kalifornijas trusi, jo tīršķirnes dzīvnieki aug lēnāk. Bet visgaršīgākā rulete un žāvējumi ir no šinšillas truša," secina I.Laicena.
Savukārt trušādas var realizēt Mārupē vai arī piedāvāt kādam šuvējam kažokiem. "Modē ir bikses no cirptām trušādām. Ir izveidojusies laba sadarbība ar šuvēju Rīgā," atklāj Iveta.
Viņai mīļākie ir Vīnes zilpelēkie truši. "Man patīk zilā krāsa. Kad izstādē šo trusi ieraudzīju, tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Latvijā ir tikai nedaudzi Vīnes zilpelēkie, bet Marburgas vāvertrusis man ir vienīgajai. Arī tam ir zilas nokrāsas kažoks," lepojas Iveta.
Tramīgajā trusī pukst lauvas sirds
Viņa stāsta, ka katram trusim tāpat kā cilvēkam ir savs raksturs. Skaisti esot arī Vīnes pelēkie, bet tiem raksturs ir diezgan nešpetns. Var iekost, ja kas nav pa prātam. "Ir jāpazīst katrs, jo citādi nevar zināt, kad meitene grib aiziet pie puiša ciemos. Viena trušu māte nēsā pakaišus. Cita skraida ar īpatnēji uzliektu ļipu un ir nemierīga. Trešā veļas pa būdu kā pelmenis," atklāj Iveta.
Tiesa, kamēr bija līdz 30 truši, katram bija savs vārds. Arī par 150 garaušiem viņa varēja, acis aizverot, pateikt visu. Tagad ir jāņem pieraksti, lai nekļūdītos. Un ir vairs tikai divi varianti, kā saukt - Dūdiņa vai Fūrija.
"Man ir skaista šinšilla. Bet tā neprot lasīt grāmatas, kur ir rakstīts, ka viņa nātres neēd. Un ik reizi, kad atver būra durvis, trusene pamanās noplūkt nātres, kas ir speciāli viņai atstātas," skaidro Iveta.
Visi truši ir tramīgi. Sveša smarža vai balss tos satrauc. Tomēr viņos pukst lauvas sirds. Mātes, aizstāvot savus bērnus, var kā buldogs iekosties rokā. Un Iveta zina, ka arī mīlīgo truseņu migai nevarēs pieskarties vismaz desmit dienas. Ik pēc pusotra mēneša trušu māti var aplecināt, tāpēc Iveta secinājusi, ka pavairojot no vienas var iegūt apmēram 100 kilogramus gaļas. Piecas sešas trušu mātes var nodrošināt ģimeni ar gaļu visu gadu.
Kādreiz ciemiņi sola, ka būs klusi un netraucēs tramīgos mājdzīvniekus. Ieraugot Ivetas skaistuļus, daudzi spiedzot aiz sajūsmas. Ar to pietiek, lai kāds izbītos un sāktu trakot pa būdu. Tādai rīcībai ir ķēdes reakcija, kad satraukums jūtams visos būros. Aplokos truši dzīvo četraarpus mēnešus, kamēr nav sasnieguši dzimumbriedumu. Tad strīdu ir maz.
"Šinšillas ir nesaticīgas. Ja kaut viena būs aplokā, tad kautiņi ir neizbēgami, tāpēc trušu meitenes ir vienā, puiši - otrā aplokā," norāda Iveta. Viņa smejas, ka bieži vien apmēram četri garauši ir tikuši laukā no iežogojuma. Tad nebēdņus notvert palīdz vācu aitu suns, kas ir arī lielisks trušu sargs.

Citu datumu laikraksti

  • Iesālītās cerības

    Es satrūkos tikai tad, kad bija kļuvis tumšs un māte kā melns rēgs iestājās apgaismotajās ārdurvīs.2. Es satrūkos tikai tad, kad bija kļuvis tumšs un...

  • Karavīri iepriecina ar uzvedumu

    Jaunais mācību gads arodapmācības un rehabilitācijas centrā "Alsviķi" sākās ar patīkamu atkalredzēšanos.Jaunais mācību gads arodapmācības un...

  • Par tautas balsojuma rezultātiem

    Tautas balsojums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ietekmēs arī Latvijas Bankas darbību.Tautas balsojums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā...

  • Neliksim šķēršļus attīstībai

    20. septembrī mūs visus gaida vēsturiska izšķiršanās, kuras sekas jau tuvākajā desmitgadē jutīsim katrs.20. septembrī mūs visus gaida vēsturiska...

  • Starp Rietumiem un Austrumiem

    Iespējams, nākamo gadsimtu vēstures grāmatās 20. septembris tiks minēts kā īpaša diena, kurā Latvijas tauta pieņēma izšķirīgo lēmumu, izvēloties...

  • Netic zaudējumiem, tic ieguvumiem

    Tā ir demagoģija, ka Latvija, iestājoties ES, zaudēs suverenitāti un pašnoteikšanos.Tā ir demagoģija, ka Latvija, iestājoties ES, zaudēs suverenitāti...