Tukšā ligzda

Tas ir samērā skumjš stāsts, kurā runāsim par šķiršanos. Tā cilvēka dzīvē notiek ik uz soļa. Sols Bellovs raksta: ,, Cilvēks piedzimst, lai kļūtu par bāreni un lai aiz sevis atstātu bāreņus”.

Tas ir samērā skumjš stāsts, kurā runāsim par šķiršanos. Tā cilvēka dzīvē notiek ik uz soļa. Sols Bellovs raksta: ,, Cilvēks piedzimst, lai kļūtu par bāreni un lai aiz sevis atstātu bāreņus".
Pienāk laiks, kad bērnam jānostājas uz savām kājām. Agrāk vai vēlāk mēs visi kā putnēni izlidojam no vecāku vītās ligzdas. Rudenī daudzi šī gada absolventi mācīsies kādā citā skolā un mājās ieradīsies tikai ciemos. Tā ir paredzama un dabīga lieta. Tāpat kā jaunas ģimenes veidošana. Aizbraukšana no mājām peļņā. Tagad daudzi dodas uz Īriju. Dzīve nestāv uz vietas, un, lai cik tas nebūtu sāpīgi vecākiem, sevišķi mātēm, jāsaprot, ka bērni nav savas mātes, arī māte nav bērna organisma sastāvdaļa.
Bija gadījums, ka māte neļāva dēlam dibināt ģimeni. Vienmēr potenciālajā vedeklā atrada kādu vainu. Kad dēls, beidzot, tuvojoties četrdesmit gadiem, atvedis mājās piemērotu sievieti, māte uzkāpusi uz kūtsaugšas un nolēkusi no tās zemē. Bija lauztas ribas un kāja. Sanāca, ka arī es tolaik gulēju Rīgā slimnīcā un mūsu gultas atradās līdzās. Bija smieklīgi un reizē traģiski vērot mātes un dēla satikšanos.
Māte vienmēr raudāja un pārmeta: "Tu to palaistuvi ved no mājas projām! Tu laikam gaidi manu nāvi, vai es tevi mazu nebaroju, neskoloju? Vai tev pie manis kā trūka? Kā baronēnu tevi loloju."
Šī izrāde ilga apmēram pusstundu. Nākamajā pusstundā dēls, nometies ceļos pie mātes, skumīgi taisnojās, ka esot jau pieaudzis un gribētos savu ģimeni. Kā viss beidzās - nezinu, jo mani izrakstīja no slimnīcas.
Daudzas ģimenes izšķiras tikai tāpēc, ka mātes vai citas radinieces nemitīgi cenšas dot dažādus padomus.
Slavenais dzejnieks Halils Hibrants "Pravietī" raksta:
"Jūsu bērni nav jūsu bērni. Viņi ir dzīves meitas un dēli.
Viņi piedzimst, pateicoties jums, bet ne no jums.
Dzīvojot kopā ar jums, viņi nepieder jums, jūs varat viņiem piemēroties, taču necentieties, lai viņi piemērotos jums..."
Šķiršanās ir dažādas. Traģiskākās - ja bērns aiziet mūžībā. Grūti pieņemt arī vecāku aiziešanu spēku pilnbriedā. Pavisam bēdīgi ir, ja kāds no vecākiem sadomājis "vīt ligzdu" citā ģimenē. Tad viņus kāds nomaina vai arī aiz viņiem paliek tukšas "ligzdas".
Tās ir bēdīgas un reizē neatgriezeniskas parādības. Labi, ja tās saglabājas atmiņā bez naida un rūgtuma. Un pasaka sākas no jauna, cerībā, ka šoreiz tā būs ar laimīgām beigām. Taču pat tad, ja viss ir kārtībā, nekas nebeidzas.
Tikai tiem, kuri "aizlidojuši" uz ilgāku laiku, būtu jāsajūt, ka viņiem ir vieta, kur var atgriezties. Savējo vidū sasildīties, atpūsties, uzkrāt spēkus, dalīties priekos un bēdās. To var izdarīt arī tad, ja neviena vairs nav, arī māju, bet paliek taču dzimtā puse un atmiņas, kas savieno ar pagātni un piepilda tukšo ligzdu.

Citu datumu laikraksti

  • Jābūt iedvesmai, lai kaut ko paveiktu

    Katrs cilvēks ir kā milzīga dārgumu lāde, kurā katru gadu tiek iebērta jauna riekšava dzīves gudrības, kurā dalīties, ar ko lepoties.Katrs cilvēks ir...

  • Autobuss kursēs arī trešdienās

    Laikrakstam “Alūksnes Ziņas” satraukti pasažieri stāstīja, ka trešdien, 30.jūnijā, veltīgi pieturās gaidīja autobusu Alūksne - Mārkalne -...

  • Aicina pieteikties bērnu žūrijā

    Alūksnes pilsētas bibliotēka trešo reizi saņēmusi Kultūrkapitāla fonda atbalstu lasīšanas veicināšanas mērķprogrammā “Bērnu žūrija”.Alūksnes pilsētas...

  • Skolēni sakopj pagasta teritoriju

    Ziemeru pamatskolas rīkotajā vasaras darba un atpūtas nometnē “Vasara, cik jauki tas!” 40 bērni ne tikai sakopa Ziemeru pašvaldības teritoriju, bet...

  • Bērni ar īpašām vajadzībām rīko popielu

    Bērni ar īpašām vajadzībām no Alūksnes rajona desmit dienas pavadīja interesantā un atraktīvā nometnē “Saulessvece 2004”, ko organizēja Latvijas...

  • Brīvdienas un vēlme strādāt

    Šis gads ar brīvdienām neskopojas, teju visu pagājušo nedēļu liela daļa sabiedrības varēja nodoties vasarīgām baudām.Šis gads ar brīvdienām...