Turpinās iesāktos darbus

Esam pārkāpuši vēl viena gada slieksnim. Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe, atskatoties uz pagājušajā gadā padarītajiem darbiem, analizē veiksmes un neveiksmes.

Esam pārkāpuši vēl viena gada slieksnim. Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe, atskatoties uz pagājušajā gadā padarītajiem darbiem, analizē veiksmes un neveiksmes.
Kāds Alūksnes rajonam bija 2003.gads?
2003.gads, tāpat kā visi iepriekšējie, ir bijis veiksmīgs - ar katram gadam raksturīgām problēmām un dažādiem interesantiem jauninājumiem. Alūksnes rajonā starp pašvaldībām valda ne tikai mierīga līdzāspastāvēšana, bet veiksmīga sadarbība. Rajona padomi veido pašvaldību vadītāji, tāpēc grūti nošķirt, kā panākumi tie ir, bet galvenais, ka ir rezultāti. Mēs izjutām, ka esam nepieciešami gan rajona iedzīvotājiem, gan vietējām pašvaldībām. Tas ir ieguvums. Arī individuāli katram cilvēkam ir gandarījums, ka viņš jūtas vajadzīgs, ja var palīdzēt, dot ieguldījumu problēmu risināšanā. Kaut gan šķiet, ka darbu ir tik daudz un tos nekad līdz galam nevarēs padarīt, ir gandarījums par to, ka vismaz daļu problēmu esam atrisinājuši paši un arī palīdzējuši cilvēkiem.
Kuras pašvaldības darbu gribētos uzslavēt?
Pēc likuma visas pašvaldības ir pilnīgi patstāvīgas. Rajona padome to darbību nevar ietekmēt. Arī funkcijas ir atšķirīgas. Pašvaldība pati lemj, pati dara un pati atbild par padarīto. Es varētu atzīmēt visas pašvaldības, jo šajā gadā katra ir izdarījusi kaut ko tādu, kas konkrētajai pašvaldībai ir bijis ļoti nozīmīgs, piemēram, Apei - pilsētas jubilejas pasākumi, Gaujienai - Vītola dienas, Trapenei - Ojāra Vācieša atceres pasākumi, Pededzei - veiksmīgie projekti sabiedrības integrācijā, Zeltiņiem - Eiropas balsojums, Alūksnei - Bānīša svētki... Mēs visi esam bijuši kopā.
Ar kādiem priecīgiem notikumiem Alūksnes rajonā asociēsies pagājušais gads?
Pagājušais gads ir nozīmīgs ar daudziem notikumiem. Garu, nozīmīgu un samērā dārgu ceļu veicām, aizvadot līdz dziesmu svētku estrādei lielu skaitu rajona pašdarbības kolektīvu. Tā bija 2003.gada galvenā rūpe. Prieku sagādāja visi kolektīvi, īpaši tie, kuri no svētkiem atgriezās kā laureāti.
Kā veiksmīgs notikums atzīmējams Ojāra Vācieša jubilejai veltīto pasākumu cikls, kuru izjuta ikviens rajona iedzīvotājs no vismazākā līdz sirmākajam, kā arī 15. Jāzepa Vītola dienas Gaujienā "Anniņās".
Šogad tapa daudzi projekti, ko atbalstīja Kultūrkapitāla fonds. Priecē tas, ka tie tapa ne tikai rajona padomē, bet finansējuma piesaistes iespējas izmantoja arī pašvaldību kultūras darbinieki.
Būtiski, ka izdevies saglabāt rajona lielos kultūras un sporta pasākumus - mazos dziesmu svētkus "Anniņās", skrējienu apkārt Alūksnes ezeram, pavasara slēpojumu, orientēšanās seriālu. Cerams, ka tradicionālas kļūs arī šogad pirmo reizi rīkotās sacensības kalnu velosipēdiem. Prieks, ka mūsu sportisti veiksmīgi startē gan Eiropā, gan pasaulē. Visiem šiem pasākumiem bijis rajona padomes morāls un finansiāls atbalsts.
Pie veiksmēm gribētu minēt rajona padomes sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un NVO atbalsta centru. Mēs varam būt gandarīti, ka ir atjaunojusies un aktivizējusies darbība Invalīdu biedrībā. Prieks, ka jaunā Invalīdu biedrības vadītāja ir radusi iedvesmu un spēku interesantu darbības formu meklējumiem. Lielu atbalstu rajona iedzīvotājiem ar darbību sniegusi sabiedriskā organizācija "Saulstariņi", viņu veikums ir nenovērtējams. Prieks arī par projektiem, kuros mūs aicināja līdzdarboties un atbalstīt, piemēram, "Piparkūku balle", ko organizēja "Alūksnes Ziņas". Reizēm pietiek tikai ar jaunu ideju un nelieliem līdzekļiem, lai izdotos jauki pasākumi.
Vai pagājušajā gadā ir aizsāktas arī jaunas tradīcijas?
Domāju, ka visiem rajona iedzīvotājiem daudz informācijas deva Uzņēmēju dienas, kuras rajonā notika pirmo reizi. Pateicības vārdi liecināja, ka pasākums savu mērķi ir sasniedzis.
Nebijis notikums pagājušajā gadā bija arī nevalstiskajām organizācijām rīkotais "apaļais galds". Atsauksmes par šo notikumu bija pozitīvas. Centīsimies šāda veida tikšanos saglabāt kā tradīciju. Informācijas apmaiņa starp pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām ir ļoti vajadzīga.
2003.gadā pirmo reizi kopā ar Latvijas Bērnu fondu organizējām nometni bērniem invalīdiem. Esam priecīgi, ka radām labu sadarbības partneri - zviedru sabiedrisko organizāciju "Tiltu cēlāji", kas finansiāli atbalstīja gan bērnu nometni, gan sniedza individuālu palīdzību daudzām ģimenēm rajonā.
Ir daudz labu darbu, kas sākušies pagājušajā gadā. Saņemot Sporta pārvaldes līdzfinansējumu, ieguldījām līdzekļus sporta bāzes "Mežinieki" asfalta seguma sakārtošanā. Darbs ir jāturpina. Līdzdarbosimies arī Cēsu rajona padomes projektā par Vidzemes sociālās integrācijas programmu. Jāturpina uzsāktais darbs tūrisma nozares attīstīšanā. Tas varētu būt ieguvums ne tikai rajona padomei, bet arī visiem Alūksnes rajonā dzīvojošajiem cilvēkiem un uzņēmējiem. Pagājušajā gadā piešķīrām 2000 latus Vidzemes attīstības aģentūras kopprojektam par tūrisma norādes zīmju izgatavošanu Alūksnes rajonā. Šā projekta turpinājumam jau rezervēta nauda 2004.gada budžetā. Ar to, ka beidzas gads, nekas neapstājas. Neiespējami skatīties atpakaļ, nedomājot par rītdienu.
Kāda ir rajona padomes darbinieku ikdiena?
Redzamākais pašvaldības darbā ir dažādi pasākumi, bet patiesībā ikdiena nav tikai pasākumi. Tas ir ļoti birokrātisks darbs. Cilvēkiem no malas šķiet, ka viss notiek bez aizķeršanās, nepiespiesti un pats no sevis. Patiesībā tas ir ārkārtīgi pedantisks plānošanas darbs un pienākumu sadale. Tas ir grupu darbs, kolektīvs darbs. Rajona padome ilgus gadus varējusi lepoties ar labu, saliedētu komandu, kurā visi ir gatavi darīt visu. 13 sēdes, kas ir notikušas, un 136 izskatītie jautājumi, salīdzinot ar pilsētas domes sēdēs izskatīto jautājumu skaitu, var likties niecīgs daudzums, bet, ņemot vērā pašvaldību likumā ierakstīto funkciju skaitu, kur vietējām pašvaldībām ir 18 funkcijas, bet rajona padomei tikai četras, domāju, ka esam godam centušies veikt savus pienākumus. Mēs esam lēmuši visam rajonam svarīgas lietas un jācer, ka veiksmīgi.
Kādas problēmas nomāc rajona padomes darbiniekus?
Mūsu rajonā ir otrais mazākais budžets aiz Ventspils rajona, jo, kā zināms, budžetu rajona padomei piešķir valsts kā dotāciju. Budžeta lielums ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita rajonā, tātad ne uz kādiem lieliem papildu ienākumiem nevaram cerēt. Mums atliek strādāt tā, lai ar valsts piešķirto naudu veiksmīgi piesaistītu līdzfinansējumu ar projektiem.
Pagājušajā gadā ir tapuši daudzi veiksmīgi projekti. 2002.gadā kopīgi ar Sabiedrības integrācijas fondu mēs iesākām projektu par sabiedrības integrācijas programmas izstrādi Alūksnes rajonā. 2003.gadā šis projekts noslēdzās, finansējumu izlietojām atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Projektā strādājām pie vēl vienas rajona attīstības apakšprogrammas. Darbojoties kopā ar Balvu un Gulbenes rajonu pašvaldībām, tika izstrādātas sabiedrības veselības programmas visiem trim rajoniem. Rezultātā mums izdevās piesaistīt 25 000 latu līdzfinansējumu. Katrs projekts ir arī iespēja gūt jaunas zināšanas un prasmes. Tas ir ieguvums ne tikai rajona pašvaldībai, bet arī cilvēkiem.
Lai arī labāk patīk atcerēties veiksmes un padarītos darbus, protams, ir daudz problēmu. Liela daļa rajona iedzīvotāju noteikti cietīs no izmaiņām veselības rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas procesā. Līdz šim ar rajona padomes starpniecību reizi divos gados pensionāriem, invalīdiem un Černobiļas avārijas seku likvidatoriem bija iespēja izmantot bezmaksas ceļazīmi uz sanatoriju. Nu šāda iespēja būs tikai černobiliešiem.
Pastāstiet par iecerēm nākamajā gadā!
Ir pienācis brīdis pārstrādāt rajona attīstības programmu. Skatoties perspektīvā uz iespējamo novadu izveidi, gribētos šogad šo programmu pārskatīt, koriģēt, jo dzīve ienes būtiskas izmaiņas, sakārtot tā, lai novadi šo programmu varētu izveidot kā pamatīgu dokumentu tālākās attīstības veicināšanai.
2003.gadā prioritāte bija infrastruktūras sakārtošana. Mēs centāmies sakārtot īpašumtiesību jautājumus. Ne viss veicās, kā bija plānots, tas paliek kā mērķis un uzdevums arī 2004.gadam. Pagājušajā gadā centāmies, cik varējām, atrisināt jautājumu par Gaujienas internātskolas katlumājas rekonstrukciju. Sākām risināt Alūksnes rajona vakara (maiņu) neklātienes skolas ēkas problēmu. Šobrīd skola atrodas nepiemērotās telpās. Esam priecīgi, ka izvērtās veiksmīga sadarbība ar Aizsardzības ministriju, kurai savulaik nodevām ēku Jāņkalna ielā 38, bet šobrīd esam atguvuši to savā īpašumā. 2004.gadā kā prioritāti izvirzīsim šīs ēkas sakārtošanu vakarskolas vajadzībām.
Gribētos izdarīt ļoti daudz, bet jārēķinās ar budžeta līdzekļiem, kas ir. Mums jāpilda visas funkcijas, kas ir noteiktas ar likumu. Lai arī to nav daudz, tās prasa daudz līdzekļu, piemēram, pedagogu darba algas. 54 procentus no 2,6 miljonus lielā rajona padomes budžeta veido mērķdotācijas pedagogu darba algas samaksai, un tās mēs pārskaitām pilsētām un pagastiem. Cik tad atliek? Vajadzību ir daudz, to ir daudz vairāk nekā iespēju.
Kādām nozarēm ir paredzēts piešķirt vairāk līdzekļu?
Budžets vēl nav apstiprināts, tomēr izstrādes process ir sākts. Katra prioritāte prasa līdzekļus. Prioritāte būs pašvaldības īpašumtiesību jautājumu sakārtošana. Daudz līdzekļu prasīs vakarskolas ēkas sakārtošana.
Lemjot par 2004.gada budžetu, jāatceras, ka ar 1.janvāri ir paaugstināta minimālā darba alga. Jārēķinās ar darba algas fonda palielinājumu arī rajona padomes iestādēs.
Arī sporta bāzes sakārtošanai plānots piešķirt līdzekļus. Šo prioritāti ir devusi pati daba. Pie mums ir sniegs atšķirībā no citām vietām Latvijā. Vajag to izmantot un pilnveidot sporta bāzi un trasi, lai arī turpmāk visiem ziemas sporta mīļotājiem, un valsts institūcijām, kas šeit rīko valsts mēroga pasākumus, varētu radīt labākus apstākļus un saglabātu viņu interesi par Alūksni.
Vai Alūksnes rajona vārds 2003.gadā pietiekami izskanējis Latvijas mērogā?
Pagājušais gads, manuprāt, bija pirmais gads, kad bija jūtams, ka Alūksnes vārds izskan pa visu Latviju. Iepriecina, ka 2003.gadā Alūksnes vārds skanēja ar pozitīvu noskaņu. Pirmsākums tam bija jau 2002. gada noslēgumā organizētais pasākums Latviešu biedrības namā - Alūksnes novada dienas. Vairākus gadus atpakaļ meklēja sensācijas un negatīvos notikumus, bet pagājušajā gadā gan presē, gan radio, gan televīzijā Alūksnes vārdu varēja dzirdēt pietiekami bieži. Man prieks, ka pagājušajā gadā Alūksnes rajona padomei izdevās izveidot rajona mājas lapu internetā (www.aluksne.lv). Arī tas ir solis pretī atpazīstamībai.
Ko novēlat rajona iedzīvotājiem 2004.gadā?
Lai visiem ir daudz jaunu ideju, lai pietiek spēka un veselības šīs idejas realizēt un lai visos darbos pavada veiksme!

Citu datumu laikraksti

  • Veic izmaiņas pilsētas domes budžetā

    Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti veica izmaiņas domes 2003.gada pamatbudžetā un speciālajā budžetā.Alūksnes pilsētas domes decembra...

  • Bērniem dāvina cimdus un zeķes

    Alūksnes rajona padomes Ziemassvētku akcijā bērniem ar īpašām vajadzībām 21 rokdarbniece nodeva 76 adījumus. Tos nogādāja bērnunamā - patversmē...

  • Par uguņošanu būs jāmaksā nodeva

    Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti izskatīja jautājumu par pašvaldības nodevu, ja publiskās vietās Alūksnes pilsētā rīko izklaidējoša...

  • Pirms svētkiem augstskolā paplašina telpas

    Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes studiju centram ir paplašinātas telpas, izveidojot lielāku biblitēku.Rīgas Pedagoģijas...

  • Aicina apvienoties bronhiālās astmas slimniekus

    Latvijas Astmas un alerģijas biedrība izteikusi priekšlikumu tās nodaļu veidot arī Alūksnē. Latvijā biedrība darbojas jau trīspadsmit gadus un tai ir...

  • Vanadzēni svinēs svētkus

    “Daugavas Vanagi Latvijā” Alūksnes nodaļa Alūksnes tautas namā 28.decembrī pulksten 10.00 vanadzēniem rīko svētku pasākumu."Daugavas Vanagi Latvijā"...