Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tuvojas dziesmu devītais vilnis

Latvieši gaida atnākam svētkus, tos svin un pavada. Tas apliecina, ka svētkiem ir savas mājas. Tur tie dzimst, aug un attīstās, līdz mājvieta kļuvusi par šauru. Šobrīd arvien tuvāk nāk dziesmu svētki, kas mūsu tautai ir nozīmīgākie.

Latvieši gaida atnākam svētkus, tos svin un pavada. Tas apliecina, ka svētkiem ir savas mājas. Tur tie dzimst, aug un attīstās, līdz mājvieta kļuvusi par šauru. Šobrīd arvien tuvāk nāk dziesmu svētki, kas mūsu tautai ir nozīmīgākie. Par koru gatavošanos dziedāt tā, lai balsis pārskan visu Latviju, stāsta diriģents Jānis Baltiņš.
- Ar Alūksnes kora "Atzele" dziedātājiem šī mums ir ceturtā dziesmu sezona. Biju priecīgs, kad man piedāvāja vadīt kori dzimtajā pilsētā, jo tā ir iespēja biežāk atgriezties tikpat kā mājās. Tagad dzīvoju Siguldā, kur ir mana ģimene. Tur strādāju ar ģimnāzijas jauniešu kori "Atvars".
Mana pamatdarbavieta ir Rīgas mūzikas vidusskola, kur esmu kordiriģēšanas nodaļas vadītājs. Latvijas mūzikas akadēmijā esmu lektors, kā arī vadu diriģēšanas praksi studentiem mūzikas vidusskolā.
Pērn vēl uzņēmos Alūksnes rajona skolu virsdiriģenta pienākumus, tāpēc var teikt, ka atrodos nepārtrauktā kustībā šajā trīsstūrī: Alūksne, Sigulda un Rīga."
Ar dziedāšanu esmu bijis saistīts vienmēr. Kad mācījos Alūksnes bērnu mūzikas skolā, arī pašam patika dziedāt, lai gan mācījos klavieru klasē. Droši vien iedvesmoja toreizējais mūzikas skolas direktors Rihards Ādamsons, kas mudināja turpināt muzikālo izglītību mūzikas vidusskolā. Tālākais ceļš bija skaidrs - konservatorija. Pabeidzu arī maģistratūras studijas kordiriģēšanā pie profesora Imanta Kokara, kas man daudz deva profesionālajā izaugsmē. Esmu apmierināts ar savu izvēli.
- Latviešu kora dziesmu repertuārs ir tik stabils, ka svētki varētu būt bez jaunām dziesmām. Daudzas no tām kļuvušas nemirstīgas. Baumaņu Kārlis nesapņoja, ka tik vienkārši vārdi un arī melodija kļūs par tautas lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!". Tāpat Lūcijas Garūtas "Dievs, tava zeme deg!" vai Mārtiņa Brauna "Daugava".
- Klasika ir sevi pierādījusi un turpina dzīvot. Lielākas ir problēmas ar mūsdienu latviešu komponistu kora dziesmām pašdarbības koriem. Viņi ir par kūtriem, lai komponētu tiem dziesmas.
Profesionāliem kolektīviem, kas popularizē latviešu kora mūziku šeit un ārzemēs, ir atbilstošs repertuārs. Bet ne visi šie skaņdarbi ir piemēroti dziesmu svētkiem. Tiesa, šoreiz būs jauni darbi, ko komponējis Juris Karlsons, Mārtiņš Brauns, Uģis Prauliņš un Pēteris Plakidis. Sākumā tie šķiet grūti, bet vēlāk dziedātāji tos iemīl. Jaunas dziesmas varētu parādīties arī svētku starpposmā, jo kolektīvam vienmēr ir vajadzīgs jauns mērķis.
- Vai ir kāda dziesma, bez kuras nevarat iedomāties šos svētkus?
- Jā, tās ir "Gaismas pils" un "Pūt, vējiņi!", arī "Jāņu vakars". Mums pietiek ar dažām "pērlēm", kas ir paaudžu saikne.
- "Atzeles" dziedātāji ir pierādījuši, ka spēj izpildīt sarežģītu repertuāru, bet mazāku lauku kolektīvu dziedātājiem tas var nebūt pa spēkam.
- Katrs koris apzinās savas iespējas, tāpēc ir A un B grupas. Ir dota iespēja izvēlēties atvieglotu programmas variantu, kur grūtāko repertuāra dziesmu izpilda visi rajona kori kopā. Līdz ar to nav bažu, ka kāds koris varētu netikt uz svētkiem. Lai kori saglabātu labā līmenī, ir jādzied bez pavadījuma -
a capella.
Šajos dziesmu svētkos visas dziesmas ir jādzied bez pavadījuma, kas diriģentiem palīdz kori skaņot kā instrumentu. Tas būs sava veida fenomens lielajā estrādē.
- Kā notiek svētku attīstība? Ja to attēlotu grafiski, vai tā būtu spirāle, līkne vai taisne, kas tiecas augšup?
- Dziesmu svētki ir kā atskaites punkts korim, kad var salīdzināt sniegumu. Domāju, ka ar svētkiem ir tāpat kā ar olimpiskajām spēlēm - tie vienmēr ir visu laiku labākie. Mēs nekad negribētu, lai šie svētki būtu sliktāki par iepriekšējiem. Nenoliedzami, tie attīstās līdzi laikam. Tas visvairāk parādās tehniskās iespējās. Tiesa, ir jāapzinās, ka šie ir pēdējie svētki, kad Latvija vēl nav iestājusies Eiropas Savienībā. Kādi tie izskatīsies pēc tam, ir grūti pateikt.
- Padomju varas gados latviskās vērtības bija jāizcīna. Tagad neviens tās neapdraud tieši, bet ir jūtama arvien lielāka citu kultūru ietekme.
- Domāju, ka mēs saglabāsim fenomenu, kāds ir latviešu kora mūzika. Protams, tam visu laiku jābūt uzmanības centrā, lai to nezaudētu un nepārietu uz kādu vienkāršāku dziedāšanas vai muzicēšanas veidu. Ārzemēs ir festivāli, kur sanāk kopā un dzied. Bet mēs ar savu dziedāšanas kultūru ieiesim Eiropas Savienībā, un tas ir pozitīvi.
Mums ir iespēja piedalīties konkursos un festivālos, redzēt un salīdzināt, kas notiek citās valstīs, kur arī kora mūzika ir ļoti augstā līmenī. Diriģentam vienmēr ir jābūt vienu domu vai ideju priekšā korim, kas jāvada. Man ir jāzina, ko es gribu no dziedātājiem. Diriģents ir radošais iedvesmotājs.
- Aptauja liecina, ka Latvijā ir 37 procenti iedzīvotāju, kas nav ne reizi piedalījušies, ne arī apmeklējuši dziesmu svētkus. Apmēram 30 procenti ir svētku dalībnieki.
- Mežaparka estrāde dziesmu svētku koncertos vienmēr ir pārpildīta. Protams, ne visi var un arī vēlas braukt uz Rīgu. Visus Latvijas iedzīvotājus sapulcēt tur nav iespējams, tāpēc vairums koncertus skatās televīzijas pārraidēs. Domāju, ka Mežaparka estrādē cilvēku būtu vairāk, ja viņiem vairāk būtu vietas.
Katram ir sava sūtība. Es pieļauju, ka ir cilvēki, kas gribētu būt svētku dalībnieki. Tomēr dažādu iemeslu dēļ tas nav bijis iespējams. Lai darbotos pašdarbības kolektīvā, ir no daudz kā jāatsakās. Ne tikai no ģimenes rūpēm un brīvā laika. Tāpat iespējams, ka ekonomiskie apstākļi liek izvēlēties - darbu vai dziesmu svētkus.
- Daudzi diriģenti atzīst, ka uz Dziesmu svētku estrādes, vadot daudzus tūkstošus koristu, sajūtas ir neaprakstāmas. Tās droši vien vēlaties izjust?
- Esmu diriģējis Alūksnes rajona kopkori, kā arī Mazo dziesmu svētku korus Gaujienas "Anniņās". Protams, slikts ir tas karavīrs, kas nevēlas kļūt ģenerālis. Domāju, ka katra diriģenta sapnis ir tikt uz Mežaparka lielās estrādes.
Kas zina? Varbūt kādreiz tas piepildīsies. Tomēr domāju, ka diriģenta darbā nav augstākā punkta. Ir jāmācās visu mūžu, lai sasniegtu arvien kaut ko jaunu.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Jānis Baltiņš.
Dzimis: 1960.gadā Alūksnē.
Izglītība: augstākā, beidzis Latvijas Valsts konservatoriju.
Darbavieta: J. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Citu datumu laikraksti

  • Salāti “Rīts” un bumbieri alus mīklā

    Ir pavasaris, dabas atmodas laiks, kad visi gribam izskatīties skaisti un slaidi. Lai ēdienkartē samazinātu kaloriju daudzumu, piedāvāju gatavot...

  • Bumbieris karameles mērcē

    Bumbieris.Bumbieris 1 bumbieris 200 g ūdens 100 g cukura 2 anīsi Karamele 200 g cukura 50 g glukozes 75 g ūdens Cepums "Kokosriekstu...

  • Katrai puķei savs niķis

    Dīfenbahija. Dīfenbahiju dzimtene ir Vidusamerikas un Dienvidamerikas tropi. Dīfenbahijas ir izplatīts košumaugs, taču nozīmīgas ir tikai dažas no 30...

  • Annijas bode

    Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī.Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī. Vienu pēc otra viņa noliktavas kaktā iemeta trīs...

  • Krāsim savai nākotnei

    No 2001.gada 1.jūlija Latvijā ieviesa pensiju sistēmas otro līmeni. Piedalīšanās tajā ir obligāta tiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem.No 2001.gada...

  • Augu aizsardzības līdzekļu lietotāju zināšanai

    Visus kultūraugus to augšanas laikā apdraud kaitēkļi, slimības un nezāles. Tādēļ, lai pasargātu kultūraugus, ir jāveic augu smidzināšana.Visus...

  • Aunam jādodas ārpus mājas

    AUNS. Būsiet garīgi un fiziski iztukšots. Nevēlēsieties pat dzirdēt par darba jautājumiem. Ieteicams šo dienu pavadīt ārpus mājas un iesaistīt...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Lieldienu pasākumi. 19.aprīlī pulksten 22.30 Alūksnē, atpūtas klubā "Jolanta" – Lieldienu dejas un konkursi "Ar un par olām" kopā ar DJ Uruli un...

  • Līķauts ir liecība par augšāmcelšanos

    Daudzi cilvēki vēl joprojām ar neticību vēro līķautu, kas glabājas Turīnā. Ja pasaule spēj pieņemt cilvēka mokas - šaustīšanu un krustā sišanu, tad...