Ūdenslīdējam vienmēr jābūt kaujas gatavībā

Alūksnietis Arnis Morozs nebija domājis, ka kādreiz viņa darbs varētu būt saistīts ar cilvēku glābšanu uz ūdens. Šis darbs liek viņam vienmēr būt kaujas gatavībā.

Alūksnietis Arnis Morozs nebija domājis, ka kādreiz viņa darbs varētu būt saistīts ar cilvēku glābšanu uz ūdens. Šis darbs liek viņam vienmēr būt kaujas gatavībā.
Kopš 1996.gada Arnis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādē, bet 2002.gadā ieguva ūdenslīdēja kvalifikāciju. Viņa amats ir brigādes komandiera palīgs, bet papildus strādā arī par ūdenslīdēju.
"Pirms tam ar to nodarbojos kā amatieris. Tad radās iespēja apmeklēt divu mēnešu ilgus ūdenslīdēju kursus, jo brigādē izveidoja šādu štata vienību," stāsta Arnis Morozs.
Kopā ar kolēģi Ilmāru Paegli viņi pirmie brigādē ieguva attiecīgu - trešo - ūdenslīdēja kvalifikāciju. "Tas nozīmē, ka varu nirt 20 metru dziļumā, taču plānoju iegūt augstāku kvalifikāciju, kas dod iespēju ienirt 40 metru dziļumā," uzsver A.Morozs.
Arnim bijusi iespēja nolaisties 13 metru dziļumā. Viņš atceras, kā pirmo reizi niris. Tad sajūtas bijušas dīvainas - "spieda uz deniņiem un ausīm", jo trūka nepieciešamo zināšanu. "Cik ātri ielīdu ūdenī, tik ātri biju no tā laukā. Nemācēju "izpūsties", bet baiļu gan nebija," atceras Arnis.
Ir kā kafija ar pienu
Profesionālais ūdenslīdējs stāsta, ka tagad nepatīkamas sajūtas māc, ja ir jānirst tā saucamā meža ezerā, kur ūdens ir tumšs, brūns, neko nevar redzēt. Tomēr sirdi vairs nekņudina, kā tas bija pirmajās reizēs. "Jo dziļāk nirsti šādā ezerā, jo mazāk dzelmē var redzēt," saka viņš. Arnis apstiprina, ka ūdenslīdēja darbs ir riskants, prasa labu fizisko rūdījumu un uzmanību. Vienkāršāk sakot, jāprot pareizi rīkoties atbilstošā dziļumā. Ūdenslīdējs nedrīkst būt uztraukts, jo tad ir lielāks gaisa patēriņš. Cilvēkam nedrīkst būt, piemēram, hroniskās iesnas, jo tad šādu darbu nevar veikt. Īpaši grūti strādāt ir pavasarī, palu laikā, kad ūdens upē sajaucies kā kafija ar pienu. Tad situāciju ūdenī ir grūti prognozēt, nav zināms, kurā brīdī ūdenī var saskrieties ar kādu balķi un pretī saņemt sitienu. Toties atvari upēs ūdenslīdēju darbu neietekmē.
Tuvinieki uzbrūk ūdenslīdējiem
Arnis atklāj, ka viņa ūdenslīdēja praksē nav bijušas riskantas situācijas. Viņam šis darbs patīk un sniedz gandarījumu.
"Ja ūdenslīdēja pienākumus veicu treniņos, kad ezera dziļumā ir laba redzamība un varu ar interesi vērot apkārtni, tas sagādā baudu. Ja jāmeklē cilvēks, tad tas ir smags darbs. No sākuma bija grūti, tagad esmu pieradis," saka A.Morozs.
Ir bijuši gadījumi, kad meklētā cilvēka radinieki histēriski kliedz, gaidot krastā, izmisumā apvaino ūdenslīdējus, ka viņi neprot profesionāli veikt savu darbu.
Lai ūdenslīdējs uzvilktu nepieciešamo apģērbu un sagatavotos niršanai, vajadzīgas desmit līdz piecpadsmit minūtes. Aprīkojumā ietilpst sausais hidrokostīms (tas ir vienāds ziemā un vasarā!), jāuzliek josta ar sviniem, vajadzīgs arī nazis, kompass, maska un pleznas. Pilns aprīkojums maksā divus līdz trīs tūkstošus latu. Dodoties un tā saucamo melno ezeru, ūdenslīdējs ņem līdzi arī bateriju. Ir speciālas ūdenslīdēju botas ar svina zoli, ko izmanto, pārvietojoties pa stingru grunti vai upēs, kurām ir straujš tecējums. "Kad bija treniņi Daugavā, kur ir šāda grunts, tās bija vajadzīgas, lai būtu ērti," stāsta Arnis.
Bez sarunu ierīces nevar
"Ar balonu pietiek, lai ūdenstilpes dziļumā varētu uzturēties vienu stundu. Fiziski ilgāk to nav iespējams izdarīt," atklāj Arnis. Ūdenslīdēja darbu veicot, vajadzīga arī zemūdens sarunu ierīce. "Ūdenslīdējs ar tās palīdzību var sazināties ar krastu. Sliktas redzamības apstākļos kolēģis no krasta regulē ūdenslīdēja pārvietošanās virzienu, lai viņš nenovirzās no mērķa," skaidro A.Morozs.
Darba drošība paredz, ka ūdenslīdējam obligāti nirstot līdzi jābūt sarunu ierīcei. "Agrāk, peldot bīstamā vietā, apkārt viduklim bija apsieta aukla - signāls. Ja kaut kas notiek, tad ar tās palīdzību ūdenslīdēju var izvilkt no ūdens," saka Arnis.
Izvelk pilnu konteineru
Ziemā Arnis piedalījās bojāgājušā pusaudža meklēšanā Gaujā, taču ūdenslīdēju darbs bijis neveiksmīgs. Nogalinātā puiša meklēšana turpinās. Pirms ūdens motosporta sacensībām Arnis kopā ar kolēģiem tīrīja Alūksnes ezera krasta gultni.
"Vairākas reizes nirām ūdenī un vilkām no ezera dažādus atkritumus. Izvilkām pudeles un dzelžus, pilnu konteineru. Cilvēki brīnījās, taču pašam bija prieks, ka esmu izdarījis kaut ko labu," bilst A.Morozs.
Vasarā Arnim iznāk trenēties apmēram trīs reizes nedēļā. "Sadarbojamies ar pašvaldības aģentūru "ALJA", nesen palīdzējām izvilkt enkuru, kas bija aizķēries aiz diviem lieliem akmeņiem. Bez mūsu palīdzības nevarēja iztikt," stāsta viņš. Arnis atceras, ka pirms diviem gadiem vārdadienā saņēmis izsaukumu - jāmeklē slīkonis. Patiesībā kāds vīrs alkohola reibumā bija saderējis, ka peldēs pāri ezeram. Kad bija izmeklējušies, izrādījās, ka viņš ir dzīvs, bet drēbes - pazudušas.
Grib ienirt pie koraļļiem
Ir iespēja, ja ezerā no laivas iekrīt kāda manta, ko nevar atrast, izmantot ūdenslīdēju pakalpojumus. "Tas nav jāuztver kā pelņas ieguve. Cilvēks priecāsies, ja varēsim viņam palīdzēt, bet mēs pilnveidosim savas prasmes," saka Arnis.
Atrasto mantu skaitā bijis murds, trepes, makšķerēšanas urbis, spinings un citas lietas. "Ne vienmēr tās izdodas atrast. Bieži nav zināma pareizā meklēšanas vieta," atzīst A.Morozs.
Alūksnes ezers citviet ir dūņains, tas apgrūtina mantu meklēšanu.
Arnis saka, ka ūdenstilpju dzelmē ir skaisti. Ir patīkami, ja var ieraudzīt vēzi. Zivis var reti sastapt, jo tās baidās no ūdenslīdējiem. "Zivis labi visu jūt. Tās redz mūs, pirms mēs tās ieraugām, lielās zivis uzreiz aizbēg," atklāj A.Morozs.
Viņš secina, ka ūdenstilpju gultne ir piesārņota. Tajā var atrast laivas, pudeles, komunikāciju kabeļus, dzelžus.
Šovasar iecerēts ienirt arī Alūksnes ezera dziļākajā vietā apmēram 18 metru dziļumā, taču tai esot grūti piekļūt. Arnis sapņo, ka kādreiz labprāt ienirtu un peldētu tur, kur ar roku var pieskarties koraļļiem.

Citu datumu laikraksti

  • Latvijas zelta pagātne un nākotne

    “Zelts” ir jēdziens, ko cilvēki kopš senlaikiem apvij ar dažādiem mītiem. Dzīvē un pasakās nereti tiek likta vienlīdzības zīme starp “laime” un...

  • Bārenis - tā nav diagnoze visam mūžam

    Ik gadu vairāki desmiti bāreņu un bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, beidz internātskolu un sāk patstāvīgu dzīvu. Kāda tā ir?Ik gadu vairāki...

  • Prezentē projektu

    Šodien Jūrmalā notiek konference, kurā Alūksnes, Talsu un Jēkabpils cilvēki ar invaliditāti prezentē projektu “Zaļā gaisma iespējām”.Šodien Jūrmalā...

  • Arī turpmāk būs iespēja pensionēties priekšlaicīgi

    Saeima 9.jūnijā pieņēma grozījumus likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 29.punktā, pagarinot termiņu tiesībām uz priekšlaicīgu vecuma...

  • Atveries, cerību puķe, vēlreiz brīnumam...

    Pa saulē sasilušo ielu nāk sieviete. Nogurusi, bet apņēmības pilna viņa turpina iesākto ceļu. Ieraudzījusi mani, apstājas un kaut ko sevī pārdomā,...

  • Mācās darbinieki

    Trešdien Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvalde rīkoja semināru sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbiniekiem.Trešdien Pārtikas un...

  • Kontrolē pastiprināti

    Pārtikas un veterinārais dienests vasaras karstajā periodā pastiprināti kontrolē, kā tirdzniecības vietās, veikalos, sabiedriskās ēdināšanas...

  • Skatītājus priecē ar pirmizrādi

    Vakar Kolberģa bērnu teātra studija skatītājiem vērtējumam nodeva pirmizrādi - H.Paukša lugu “Raganas trīs noslēpumi”.Vakar Kolberģa bērnu teātra...

  • Karstajā laikā veikalu plaukti kļūst tukšāki

    Gaisa temperatūra dienvidū sasniedz pat 30 grādus, un kāda alūksniete stāsta, ka vakarpusē veikalā vairs nav bijis gāzētā minerālūdens.Gaisa...