Uguns izdzēš divu bērnu dzīvības

Trapenes pagastā svētdien traģiska ugunsnelaime izdzēsa divu mazu bērnu dzīvības, bet tēvs, kurš saviem spēkiem centās novērst nelaimi, guvis smagus ķermeņa apdegumus. Trapenieši neatminas tik traģisku ugunsnelaimi, kas dzīvību atņēmusi maziem bērniem.

Māja dega pilnībā
Ilze Dāme-Birziņa no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas stāsta, ka traģiskais ugunsgrēks izcēlās svētdien, 18.martā ap pulksten četriem pēcpusdienā. “Ugunsdzēsējiem glābējiem, steidzoties uz izsaukumu, jau no tāluma bija redzams, ka vienstāvu dzīvojamā māja deg ar atklātu liesmu pilnā platībā un tai iebrukušas jumta konstrukcijas. Ugunsgrēkā gāja bojā trīs un četrus gadus veci bērni, kuri ugunsgrēka izcelšanās brīdī bija atstāti bez pieaugušo uzraudzības. Mēģinot nodzēst ugunsgrēku saviem spēkiem pirms VUGD ierašanās, cieta viens cilvēks, kurš tika nodots mediķiem,” skaidro I.Dāme-Birziņa. Paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks likvidēts pēc četrām stundām, pulksten 20.20. Cietusī ģimene nav bijusi policijas vai vietējā sociālā dienesta uzmanības lokā. Precīzus notikušā apstākļus skaidro Valsts policija, kas uzsākusi kriminālprocesu.

Vietējie notikušo pārdzīvo
Trapenes pagasta pārvaldes vadītāja Irisa Popoviča stāsta, ka noskaņojums pagastā ir drūms, iedzīvotāji nespēj pieņemt notikušo un pārdzīvo. Ja arī varbūt ne visi to izsaka skaļi vārdos, tad domās katrs notikušo analizē. “Domāju, iedzīvotāji vēl ilgi nespēs nedomāt par to, kas noticis. Trapenē tik traģisku ugunsnelaimi neatceros. Uguns atņēma dzīvību diviem maziem bērniem... Tas ir šoks. Ir grūti par to runāt,” neslēpjot emocijas, saka I.Popoviča. Viņa izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei un vēl izveseļoties tētim, kurš joprojām atrodas ārstniecības iestādē Rīgā.
Bērnu māmiņa šobrīd apmetusies pie kādas radinieces, bet vecākais ģimenes bērns, 12 gadus vecā meita, atgriezusies skolā Smiltenē. Skola apņēmusies sniegt meitenei visu nepieciešamo palīdzību smagajā brīdī. Pēc traģiskās nelaimes pašvaldība ģimenei piedāvājusi krīzes dzīvokli un psiholoģisko palīdzību. “Cik vien varēsim, palīdzēsim, bet vai tas palīdzēs vecākiem sadziedēt brūces un mierīgi dzīvot savu dzīvi tālāk... Šis zaudējums paliks. Viņiem sāpēs visu mūžu... Labi cilvēki jau sola sagādāt ģimenei noderīgas lietas, piemēram, ledusskapi, televizoru. Lūdz kontu, lai varētu ģimenei ziedot naudu. Līdzcilvēki ir gatavi palīdzēt,” saka I.Popoviča.


Turpinās no 1.lappuses

Ikviens par palīdzības sniegšanu ģimenei un ziedošanas iespējām var interesēties pagasta pārvaldē vai Apes novada sociālajā dienestā.

Laba un strādīga ģimene
Par ģimeni I.Popoviča teic vienīgi tos labākos vārdus. “Tētis ir darbīgs un strādīgs vīrietis. Par ģimeni nevaru teikt neko sliktu. Māmiņa tajā laikā atradās savā darbavietā, kas nav Apes novadā. Ko mēs varam pārmest šai ģimenei... Man nepatīk frāze - bērnus atstāja bez uzraudzības. Ko nozīmē - bērna atstāšana bez uzraudzības? Tētis nebija, piemēram, aizbraucis uz pagasta centru maizi nopirkt, bet gan atradās turpat,” stāsta I.Popoviča. Kāds ir ugunsnelaimes izcelšanās iemesls, šobrīd nav zināms, par to arī pagastā nerunājot, un arī I.Popoviča atsakās to komentēt. To noskaidrot lai paliekot policijas ziņā.

Mācībstunda visiem
Arī Apes novada sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa aicina nenosodīt ģimeni un atzīst, ka vārdu virknējums “bez uzraudzības atstāti bērni” esot pārāk skarbs. “Man pašai ir auguši bērni, un arī es savulaik esmu nolikusi bērnus gulēt un izgājusi ārā dārzā ravēt. Laukos cilvēkiem ir jāstrādā un vecāki nevar bērnu turēt visu laiku pie rokas, kā to varbūt var darīt, dzīvojot dzīvoklī lielpilsētā. Bet arī tad vecāki nevar būt ar bērnu kopā 24 stundas diennaktī. Vecāki var būt līdzās, turpat istabā vai blakusistabā, pagriezt uz mirkli muguru, un arī tad var notikt nelaime. Bērni ir kustīgi kā ūdenszāles. Diemžēl visas situācijas dzīvē nav paredzamas. Ir jābūt uzmanīgiem visiem. Domāju, ka no šīs nelaimes mēs visi mācāmies. Tas ir pārdomu mirklis ikvienam,” saka M.Kārkliņa. Viņa piekrīt medijos izskanējušam viedoklim, ka ikkatrā ģimenē vecākiem ar bērniem būtu jāpārrunā, kā rīkoties dažādās situācijās, kā rīkoties, ja kaut kas notiek. Taču tas būtu jādara ikdienā, nevis tikai tad, kad notikusi nelaime.

Kāda ir drošības cena?
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Marianna Dreja atzīst - nupat notikusī traģēdija Apes novadā ļoti skaidri un skaudri parāda, kāda cena var būt bērnu atstāšanai bez uzraudzības. “Ja runājam par likumu, tad tas pietiekami skaidri saka, ka bērnu līdz 7 gadu vecumam bez uzraudzības atstāt nedrīkst. Jā, darbi lauku sētā un saimniecībā nav atliekami arī tad, ja ģimenē ir mazs bērns – bet vienmēr var atrast kādu risinājumu, lai bērns būtu drošībā. Noteikti jāmeklē iespēja uzticēt bērnu citu ģimenes locekļu vai kaimiņu uzraudzībai. Papildus iesakām izmantot arī tehniskus palīglīdzekļus – bērnu rācijas, ugunsdrošības detektorus, kas palīdzēs samazināt riskus. Pieļauju, ka arī te sekos pretargumenti, ka to visi nevar atļauties, taču tad mums ir vēlreiz ļoti nopietni jāpadomā: vai tiešām bērna veselība un dzīvība nav tā vērta? Vai mēs patiešām esam gatavi tā riskēt? Nelaime diemžēl var notikt un notiek visnegaidītākajā laikā,” saka M.Dreja.
Tikai dažas dienas pirms traģēdijas Apes novadā inspekcija pabeidza informatīvo akciju, ar sociālās reklāmas klipiem televīzijā aicinot tuviniekus neatstāt bērnus bez uzraudzības. “Apes gadījumā tas nenostrādāja, bet mēs ļoti ceram, ka šis aicinājums ir palīdzējis izvairīties no nelaimes citiem bērniem un viņu vecākiem. Inspekcija vēlreiz aicina un atgādina – neatstājiet mazus bērnus bez uzraudzības! Atcerēsimies, ka visi, ar ko notikusi nelaime, pirms tam bija pārliecināti, ka ar viņiem nekas tāds nevar notikt,” atzīst M.Dreja.

Pēdējā laika lielākā traģēdija
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts neatminas tik traģisku nelaimes gadījumu ne Trapenē, ne Apes novadā. “Ir bijuši daudz un dažādi ugunsgrēki, arī ar bojā gājušajiem, bet, ka būtu miruši bērni, neatminos,” saka J.Liberts. Viņš kā Trapenes pagasta iedzīvotājs ģimeni pazina. “Strādīgi cilvēki, neko sliktu nevaru teikt. Normāla ģimene un pašvaldības redzeslokā kā slikta nebija nonākusi,” teic J.Liberts. Pašvaldība iespēju robežās ģimenei sniegs nepieciešamo palīdzību.
I.Popoviča teic, ka notikusī nelaime ir mācībstunda visiem - pievērst vairāk uzmanības bērniem. “Nedod, Dievs, ka nelaime atkārtotos citur valstī... No šī gadījuma jāmācās mums visiem. Jāsargā mazie bērni. Lai ģimenei izturība, pārdzīvojot šo sāpi. Mums Trapenē šīs notikums vēl ilgi sāpēs,” tā I.Popoviča.

Šogad bojā gājuši jau 28 cilvēki
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka Latvijā šogad ugunsgrēkos bojā gājuši jau 28 cilvēki, to skaitā divi bērni. “2017.gadā ugunsgrēkos Latvijā kopumā gāja bojā 79 cilvēki, to skaitā 3 bērni, savukārt 2016.gadā – 95 (to skaitā 4 bērni). Aizvadītajā gadā Vidzemē reģistrēti 1063 ugunsgrēki, kuros gāja bojā 12 cilvēki. No tiem 5 cilvēki gāja bojā Alūksne novadā. Apes un Alūksnes novados  2015.gadā ugunsgrēkos cilvēki nav gājuši bojā, savukārt 2016.gadā Alūksnes novadā bijis viens šāds traģisks notikums, kad gāja bojā cilvēks. Bērni pēdējo gadu laikā Alūksnes un Apes pusē ugunsgrēkos nav gājuši bojā,” skaidro VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa.

Dūmu detektori – pašu
drošībai
Vairums ugunsgrēku ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem. Daļu traģisko nelaimju varēja novērst, ja vien tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības. “Gribam atgādināt, ka no 2020. gada stājās spēkā likuma norma, kas nosaka, ka katrs mājoklis ir  jānodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Gribētu vērst iedzīvotāju uzmanību, ka nav jāgaida 2020.gads, bet pašu, ģimenes locekļu un līdzcilvēku drošībai šos autonomos ugunsgrēka atklāšanas detektorus iegādāties un uzstādīt jau tagad. VUGD ikdiena parāda - ja mājoklī ir bijis dūmu detektors, nelaime ir pamanīta savlaicīgāk, kā arī cilvēks paspēj izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus. Arī kaimiņvalstu pieredze apliecina, ja mājoklī ir dūmu detektors, iespējas izglābties palielinās par 75%,” norāda S.Vējiņa. Nesen veiktā pētījumā noskaidrojies, ka tikai 9% mājokļu ir dūmu detektori. Vienkāršākie dūmu dekoratori maksā no 6 līdz 8 eiro un, kā norāda S.Vējiņa – tas ir ieguldījums pašu drošībai.

— Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • Mūža skaistie zelta graudi 5

    Mūža skaistie zelta graudi

    (Turpinās no 1.lappuses)Lūcija Sāgameža-Nāgele ir viena no tām alūksnietēm, kuras tālajā 1945.gadā Alūksnes vidusskolā (šobrīd Ernsta Glika Alūksnes...

  • Aicina uz salidojumu Vidagā

    D.Ozoliņa Apes vidusskolas izglītības programmu realizēšanas vietā Vidagā 15.jūnijā notiks salidojums, kas būs veltīts Sikšņu skolas 170 gadu...

  • Plāno veidot Apes muzeju  apvienību

    Plāno veidot Apes muzeju apvienību

    Apes novadā ir iecere veidot Apes muzeju apvienību kā jaunu muzeju ar vienotu krājumu, bet dažādām eksponēšanas vietām pagastos. Jaunajā muzeju...

  • Sievišķība ir skaista! 7

    Sievišķība ir skaista!

    Atverot drēbju skapi, sievietes bieži vien saprot, ka nav ko uzģērbt. Tā jau ir sava veida klasika. Alūksniete Antra Reismane lieliski prot parādīt,...

  • Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā trešdien jaunajiem pavāriem norisinājās meistarklase, ko vadīja SIA “Pētersīlis” kafejnīcas...

  • Gaida pieteikumus vasaras nometnēm

    Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde ir izsludinājusi Alūksnes novada bērnu un jauniešu vasaras nometņu projektu konkursu.Lai pretendētu...