Uguns priekšā visi esam vienādi

Nesen notikušais ugunsgrēks Rīgas pilī sacēlis pamatīgu vētru, kurā nerimst jautājumi par glābšanas dienestu tehnisko stāvokli, cilvēku sagatavotību un to, kas ir lielākie ugunsnelaimju rašanās faktori. “Alūksnes Ziņas” vēlējās noskaidrot, vai Alūksnes un Apes novada ļaudis var būt gana droši un kā tad īsti rīkoties tad, kad ir sācies ugunsgrēks.


Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati liecina, ka no šī gada janvāra līdz maijam (ieskaitot) Alūksnes novadā bijuši 46 ugunsgrēki, no kuriem vienā gadījumā cietis arī cilvēks. Apes novadā bijis 21 ugunsgrēks bez cietušajiem. Gulbenes novadā šajā laika posmā notikuši 64 ugunsgrēki ar 2 cietušajiem, bet Balvu novadā – 23 ugunsgrēki ar 1 cietušo.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļas vadītājs Igors Dovgans uzsver, ka neviens nav pasargāts no ugunsnelaimes rašanās. “Uguns priekšā mēs visi esam vienādi. Tā var skart gan šķūnīti, gan Rīgas pili. Bieži vien ugunsdrošībai cilvēki nepievērš uzmanību. Daudzi domā, ka viņus jau nekas tāds neskars, tāda jau ir cilvēku daba,” viņš saka.
Ugunsdrošības uzraudzība tiek veikta publiskos objektos, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, taču liela daļa ugunsgrēku tomēr notiek dzīvojamajā sektorā. “Liela nozīme ir profilaksei, mācībām, preventīviem pasākumiem. Ar katru gadu situācija ir labāka, arī informācija cilvēkiem ir pieejamāka, taču bieži vien viss saistās ar finansēm. Liela daļa ugunsgrēku sākas elektrības instalāciju kļūmēs vai arī krāsns kurināšanas rezultātā. Bieži vien aizdegas pārkurinātas pirtiņas. Ir arī bijuši vairāki gadījumi, kad ugunsgrēks sācies izmesta izsmēķa dēļ. Daudzas ugunsnelaimes varētu novērst, laikus novēršot kādus bojājumus. Reti ir tie gadījumi, kad ugunsgrēku izraisa kāda nepārvarama vara, kurā nav cilvēciskā faktora,” teic I.Dovgans. Piemēram, 2010.gada 7.jūlijā lodveida zibens spēriens izraisīja ugunsgrēku Alūksnes pareizticīgo baznīcā. Tur bija aizdegusies elektroinstalācija 20 kvadrātmetru platībā. Toreiz ugunsgrēku izdevās apdzēst pirms ugunsdzēsēju ierašanās. I.Dovgans norāda, ka iedzīvotāji ir aktīvi un vienmēr iesaistās palīdzības sniegšanā. Ir arī pagasti, kuros darbojas brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Ugunsgrēka gadījumā cilvēki mobilizējas un tiek sniegta palīdzība, taču informēšanas procesam ir jāturpinās un cilvēkiem nav jāzina tikai tas, kā ugunsgrēku dzēst, bet arī tas, kā no tā izvairīties.

Cisterna nav tukša
I.Dovgans uzsver, ka ugunsgrēku skaits gadu no gada īpaši nemainās. Mainās vienīgi ugunsgrēku veids. Personiskajā mājoklī ugunsaizsardzības ierīces ir tikai rekomendējamas, toties komerciāliem mērķiem izmantotā dzīvoklī tās jau būtu obligātas. I.Dovgans norāda, ka ir arī vairākas privātpersonas, kuras interesējas par ugunsaizsardzības ierīcēm un tās arī iegādājas. “Cilvēki ir vērsušies arī pie manis ar jautājumiem par ugunsaizsardzības ierīcēm. Tās var droši atrast arī dažos veikalos vai ar interneta palīdzību. Bieži vien cilvēki domā, ka kaut kas ir pārāk dārgi, un vēlas ietaupīt uz tā, taču ugunsgrēks vienmēr rada lielākus zaudējumus, salīdzinot ar to, kādi bijuši izdevumi ugunsdrošas vides radīšanai. Tas tā ir bijis vienmēr,” viņš teic.
I.Dovgans atzīst, ka Latvijā tehniskais nodrošinājums glābšanas dienestiem ir jāatjauno, taču Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļas aprīkojums ir apmierinošs un nav pievīlis. Viņš arī uzsver, ka sabiedrībā valda stereotips, ka ugunsdzēsēji ierodas notikuma vietā ar tukšām cisternām. “Nezinu, no kurienes radies šāds uzskats, bet tā nekad nav bijis. Vienīgais moments, kad cisternas ir tukšas, ir tad, kad notikuma vietā pirmā ūdens cisterna tikusi iztukšota un ir jādodas uz tuvāko ūdenskrātuvi tā piepildīt. Nevienā citā brīdī cisterna nav tukša. Arī pēc ugunsgrēka dzēšanas cisternas tiek piepildītas un tehnika daļā atgriežas ar pilnām cisternām. Nav iedomājams tāds gadījums, ka uz notikuma vietu ugunsdzēsēji varētu doties ar tukšām cisternām,” viņš teic.

Sev apkārt redzēju tikai baltus dūmus
Arī es esmu piedzīvojusi ugunsgrēku savos studiju gados. 2007.gadā kopmītnēs Rīgā, Tālivalža ielā 1b, kāds bija izmetis izsmēķi tam neparedzētā vietā. 4.stāvā aizdegās gaitenis un pilnībā izdega divas istabas. Mēs mierīgi gulējām 5.stāvā, pat nenojauzdamas, kas notiek tieši zem mums. Pamodāmies no trokšņa, kad mums pa durvīm kāds dauzīja. “Ugunsgrēks! Ugunsgrēks!” kāds sauca gaitenī. Kopmītnēs visādi miega traucētāji piedzīvoti, un es pavisam mierīgi piegāju pie durvīm, lai ieslēgtu istabā gaismu. Liels bija mans izbrīns, kad es sev apkārt ieraudzīju tikai baltus dūmus. Ugunsgrēks bija izcēlies tieši zem mūsu istabiņas, un pa ventilācijas lūkām visi dūmi ieplūda mūsu istabā. Ja mūs laikus nepamodinātu, mēs būtu vienkārši nosmakušas. Pats baisākais bija tas, ka es itin neko nejutu. Man nebija ne grūtāk elpot, ne arī mans kakls niezēja.
Visi studenti noskrēja uz 1.stāvu, lai sagaidītu ugunsdzēsējus, bet es vēl pamanījos uzskriet atpakaļ, lai no istabas paņemtu vējjaku. Galu galā nākamajā dienā bija jādodas brīvdienās uz mājām. Ieskrēju istabā un ievilku pilnu krūti dūmu. Kaklā iedūrās asas sāpes, un tajā mirklī es nodomāju, ka tas nu gan bija viens muļķīgs gājiens.
Uz 1.stāvu paspēju nonest mājās braukšanai paredzētās lietas. Tās bija pāris drēbes un ģitāra. Tikai vēlāk, kad redzēju skraidošus ugunsdzēsējus, sāku domāt, ka manā istabā ir palikusi ne tikai pase, bet arī sentimentālākas vērtības. Tieši par tām es domāju visvairāk.
Kamēr ugunsdzēsēji darīja savu darbu, mēs, kādi 160 studenti, sēdējām 1.stāva gaitenī un... spēlējām ģitāru! Tieši tā! Dega mūsu iedzīve, bet mēs spēlējām ģitāru. Laikam jau aiz uztraukuma, bet mūsu sarunas pagāja jokos. Līdz atnāca ugunsdzēsēji. Viens no viņiem vērsās pie manis un teica: “Jūsu istabiņa ir izdegusi.” Tajā mirklī es īsti nezināju, vai man raudāt vai smieties. Nezinu, kāpēc, bet nevarēju izskaidrot, kā jūtos. Nekā ļoti vērtīga tajā istabā nebija, izņemot tādas sentimentālas vērtības un pāris dokumentu. Stāvēju pidžamas biksēs un domāju – kaut kā jau būs jāaizbrauc no Rīgas uz Alūksni.
Paņēmu pie rokas savu kursabiedru un teicu viņam, lai nāk līdzi apskatīties manu istabu. Man bija bail ieraudzīt melnas sienas un melnu visu manu pierasto dzīvi. Gaitenī pirmās ieraudzīju mūsu istabiņas durvis. Tās bija izlauztas. Lēnām gāju tuvāk istabai un biju ļoti izbrīnīta, ieraugot, ka itin nekas nav izdedzis! Ugunsdzēsēji bija ko sajaukuši. Izdegušas bija divas istabas zem mums, tā ka vienīgā problēma mūsu istabā bija nestabilā grīda, kuru es patiesībā itin nemaz nejutu.
Mūs pārlika dzīvot citās istabiņās, līdz tika uztaisīts remonts, bet es vienmēr atcerēšos to, cik mānīga var būt miera sajūta. Vakarā pirms ugunsgrēka man viss šķita gluži jauks un mierīgs.
Braucot uz mājām, autobusā cilvēki uz mani skatījās, jo es odu pēc dūmiem. Universitātes bibliotēkā bibliotekāres klusi sačukstējās: “Kas te tā ož?” Es atteicu, ka tā esmu es, un paskaidroju, kas īsti ir atgadījies.
Kopš ugunsgrēka dienas es vienmēr biju dusmīga uz tiem studentiem, kuri smēķēja kopmītņu gaiteņos. Mani saprast varēja tikai tie, kuri arī bija piedzīvojuši ugunsgrēku. Tie, kuri to nav piedzīvojuši, nevar to izprast. Viņiem vēl aizvien šķiet, ka ar viņiem šajā dzīvē nekas tamlīdzīgs nenotiks.
Pāris gadus vēlāk es saindējos arī ar tvana gāzi. Abas šīs pieredzes manī uz kādu laiku radīja paniskas bailes. Visbaisākais abās šajās situācijās bija apziņa, ka iznākums varētu būt letāls, ja vien es nepamostos, kā arī tas, ka tvana gāzi nevar saost. Tev šķiet, ka tu vienkārši saldi guli, jo nelaimes gadījumi nez kāpēc vienmēr saistās ar kādu milzīgu troksni, kurš tev dotu signālu, ka ir jāglābjas.

Citu datumu laikraksti

  • 28.jūnijs – 4.jūlijs

    Auns Domas par atpūtu vai tālāku ceļojumu virmos gaisā ik mirkli. Vairāk enerģijas tiks patērēts, veicot mājas darbus. Neīstā brīdī parādītais...

  • Afiša

    28.jūnijā 20.30 Zeltiņu sporta un atpūtas parkā - pagasta pašdarbības kolektīvu koncerts „Tā smaržo vasara”. 28.jūnijā 17.30 Strautiņos pie...

  • Pirmo reizi pacels Dziesmu un Deju svētku karogus

    Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, 30.jūnijā visā Latvijā, tostarp Alūksnes un Apes novados, mastā uzvīsies īpašais ...

  • 21. – 27.jūnijs

    Auns Nedēļas nogalē tālāka brauciena laikā saņemsiet atbildes uz jums tik ļoti būtiskiem jautājumiem. Nepārdzīvojiet, ja kaut ko zaudēsiet, jo...

  • Afiša

    21.jūnijā 20.00 Zeltiņu estrādē - Lejasciema amatierteātra „Paradokss” izrāde - J. Jaunsudrabiņš “Jo pliks, jo traks”. 21.jūnijā Malienas...

  • Alsviķos būs pagasta svētki

    No  27. līdz 29. jūnijam norisināsies 4. Alsviķu pagasta svētki “Gadsimtu mantojums”. Šādi svētki notiek ik pēc trīs gadiem kopš 2004.gada.   Šogad...

  • Afiša

    14.jūnijā 11.00 Ilzenē represēto piemiņas vietā - piemiņas brīdis. 14.jūnijā 10.00 Alūksnē pie Mātes tēla - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas...

  • Noķer prāvu līdaku

    Alūksnietis Juris Ločs  Alūksnes ezerā Kuziku sēklī šonedēļ noķēra 1,22 metrus garu un 11,660 kilogramus smagu līdaku. Tas pieredzējušajam...

  • Pirmo reizi svinēs Zušu svētkus

    Alūksnes ezerā mīt vienas no gardākajām un savdabīgākajām zivīm – zuši. Tādēļ 22.jūnijā pirmo reizi tiks rīkoti svētki “Bute zuti precēt brauc”....