Ukrainiete savas mājas ir atradusi Latvijā

Tatjana Janena ir jauna un uzņēmīga sieviete, kas pratusi iedzīvoties un atrast savu vietu Latvijā.

Tatjana Janena ir jauna un uzņēmīga sieviete, kas pratusi iedzīvoties un atrast savu vietu Latvijā. Viņa ir ukrainiete, kas Rīgā dzīvo jau 13 gadus. Tatjana ir izveidojusi speciālu mācību centru pirmsskolas vecuma bērniem - cittautiešiem, kurā ar Zaiceva metodes palīdzību mazie ātri apgūst lasīšanas un rakstīšanas iemaņas.
T.Janena bija arī Alūksnes Pilsonības dienu pasākumā un stāstīja par to, kā viņa nokļuva un iedzīvojās Latvijā. Viņas vīrs Vitālijs ir latvietis, bet latviski nerunā. Lai iemācītos latviešu valodu, Tatjana nolēma iestāties augstskolā un mācīties latviešu valodas plūsmā.
"Sākumā bija ļoti grūti. Bija pat laiks, kad divas nedēļas dzīvoju mājās un nezināju, ko darīt. Nolēmu - kā būs, tā būs. Pirmo kursu pabeidzu, pēc tam jau bija vieglāk," atceras T.Janena.
Interesants piedzīvojums viņai bija iestāšanās dienā, kad augstskolā bija jākārto latviešu valodas eksāmens. "Man bija jāpastāsta par sevi. Komisiju interesēja, cik manam vīram ir gadu. Pārliecinoši teicu, ka 99, domājot 29. Tolaik latviešu valodu pratu slikti, man šķita, ka tas ir pareizi. Komisijas locekļi smējās kā kutināti. Viņi teica, lai dodos mājās un pastāstu vīram, kāds viņš ir malacis - viņam 99 gadu vecumā ir 1,5 gadus veca meita un jauna sieva! Eksāmenu tomēr biju nokārtojusi. Tagad jau esmu absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, iegūstot mūzikas skolotājas un diriģentes specialitāti. Pašlaik augstskolā "Turība" studēju maģistratūrā uzņēmējdarbību," stāsta T.Janena.
Viņa atzīst, ka studijas augstskolā ļoti palīdzēja latviešu valodas apguvē, kā arī atrast savu vietu Latvijā. "Bija kāda pasniedzēja, kas man pirmajā kursā aizliedza runāt krieviski lekcijās un rakstīt darbus krievu valodā. Visam bija jānotiek latviešu valodā. Tieši pateicoties viņai man izdevās izturēt. Varbūt, ja nebūtu tik liela spiediena, es nebūtu izturējusi līdz galam," vērtē T.Janena.
Bērni runā abās valodās
Ukrainietei ļoti patīk dzīvot Latvijā. "Mani fascinē Vecrīga, vecpilsētas mājas un ielas, kas ir ļoti skaistas. Ukrainā kopā ar vecākiem dzīvoju Harkovā, kas ir liela pilsēta ar plašām ielām. Manuprāt, latvieši ir mierīgāki nekā ukraiņi. Latvieši ir atsaucīgi un aktīvi kultūras dzīves atbalstītāji, bet viņi tik ļoti neizpauž savas emocijas kā ukraiņi. Kad mamma bija atbraukusi pie manis ciemos uz Rīgu, viņa jautāja: "Vai pie jums mājās vienmēr ir tik kluss?" Sākumā arī man tas šķita neierasti, bet nu jau esmu pieradusi," uzsver T.Janena.
Janenu ģimenē aug trīs bērni - Anastasija (11 gadu), Vineta (būs 6 gadi) un Māris (1,5 gadi).
"Ļoti vēlējāmies dēlu, tādēļ adoptējām sešus mēnešus vecu zēnu. Viņš mūsu ģimenē jūtas ļoti labi. Latvijā ir ļoti sarežģīts adopcijas process. Lai gan Māris pie mums dzīvo jau kopš pagājušā gada decembra, viņa dzimšanas apliecību saņēmām tikai šogad oktobrī. Mūsu bērni brīvi pārvalda gan latviešu, gan krievu valodu. Sākumā nevarējām izšķirties, kādu valodu viņiem mācīt. Vineta apmeklē latviešu valodas plūsmas pirmsskolas izglītības iestādi, bet Anastasija - latviešu plūsmas sākumskolu. Bērniem nerada saskarsmes problēmas. Pašlaik viņi pat labāk prot latviešu, nevis krievu valodu. Vineta labi runā latviski, bet krieviski - ar akcentu, tādēļ nolēmām ģimenē runāt krieviski, lai viņa apgūst arī šo valodu," klāsta T.Janena.
T.Janena atzīst, ka ģimenē par visām varītēm necenšas ievērot ukraiņu tradīcijas. "Harkova nav izteikta ukraiņu pilsēta. Tolaik, kad es tur dzīvoju, pilsētā bija daudz krievu valodā runājošo, tādēļ ukraiņu tradīcijas netika plaši ievērotas. Pašlaik Harkovā ir citādāka situācija, jo tur ir vairāk ukraiņu nekā agrāk. Tradicionālie svētki, piemēram, Ziemassvētki tika svinēti arī tur. Latvijā ir vairāk specifisku svētku - Mārtiņdiena, Miķeļi. Ukrainā tādu nav.
Man Latvijā bija grūti pierast pie dažiem ēdieniem, piemēram, vārītiem zirņiem ar speķi. Vīra draugi un radi man bieži prasa gatavot vareņikus," atzīst T.Janena.
Izveido bērnu apmācību centru
Rīgā T.Janena pirms četriem gadiem izveidoja sabiedrisko organizāciju "Cilvēka potenciālās attīstības un pilnveidošanas centrs" un bērnu skoliņu "21.gadsimta mazulis". Tas ir apmācību centrs pirmsskolas vecuma bērniem no divu līdz septiņu gadu vecumam, kurā viņi papildus bērnudārzu nodarbībām var mācīties rēķināt, lasīt un rakstīt krievu un latviešu valodā, bet interesantā veidā - ar Nikolaja Zaiceva metodes palīdzību.
"Nodarbības mazajiem ir divas reizes nedēļā. Esmu atradusi interesantu apmācību metodi. Bērnus māca, izmantojot dažādas attīstošās spēles. Nikolajs Zaicevs dzīvo Sanktpēterburgā, divas reizes ir viesojies Rīgā, lai stāstītu par savu metodi. Metodes pamatbūtība - bērni mācās lasīt un rēķināt rotaļu laikā, tādējādi iemaņas viņi apgūst ātri. Piemēram, ir kluči, uz kuriem attēloti burti, bet nevis pa vienam, bet pa zilbēm. Ar to palīdzību var apgūt patskaņus, līdzskaņus un divskaņus. Mācību procesā ir savi likumi, kas iemaņas palīdz apgūt ļoti ātri. Galvenokārt centru apmeklē krievu valodā runājošie bērni, bet ir arī latviešu bērni," stāsta T.Janena.
"Reizēm vecāki ir neizpratnē - ko mēs viņu bērniem mācot? Tikai dziedāt: "Bu, bu, ba, ba, bu, bu! Fu, fu, fa, fa, fu, fu!" Dziedot viņi iemācās burtus un zilbes, pēc tam viņiem ir vieglāk veidot vārdus un teikumus. Ir bērni, kas pie mums mācījušies visu laiku, kopš centrs pastāv. Šie bērni ir drošāki un atraisītāki, nebaidās uzdot jautājumus," atzīst T.Janena.
Centra telpās pie sienām ir dažādas tabulas, ir daudzveidīgi kluči un attīstošas spēles. Centram ir vairākas filiāles, arī Jūrmalā, Ogrē, Liepājā un Daugavpilī. "Ir iespēja filiāles atvērt arī citviet, ja ir pieprasījums un pedagogi, kas tajā strādā, pirms tam apmeklējot speciālu apmācību kursu," saka T.Janena.
Viņa uzsver, ka centrs nerada konkurenci pirmsskolas izglītības iestādēm, jo ir kā palīgs to darbiniecēm. "Uz bērnudārzu mazie dodas katru dienu, bet centrā viņiem ir tikai divas nodarbības nedēļā pēcpusdienās. Manuprāt, centrs ir lieliska alternatīva tiem vecākiem, kas nevar sūtīt mazuli uz bērnudārzu," uzskata T.Janena.
Uztrauc vēlēšanas Ukrainā
Viņa vērtē, ka bērniem cittautiešiem, kuriem ir gudri un saprotoši vecāki, nav grūti iedzīvoties Latvijā.
"Ir vecāki, kas saprot, ka, dzīvojot Latvijā, ir jāprot latviešu valodu, bet es zinu arī ģimenes, kur vecāku attieksme pret Latviju ir negatīva. Ažiotāža par cittautiešu it kā sliktajiem dzīves apstākļiem Latvijā ir ļoti politizēta. Sākumskolā nevienam krievu valodā runājošajam nespiež mācīties latviski. Noteikts daudzums mācību priekšmetu latviski ir jāapgūst tikai vidusskolēniem. Man ir grūti saprast, kā cilvēki, nezinot, par ko, iet un piketē, īpaši vecāka gadagājuma. Lielākā daļa jauniešu saprot, ka viņiem ir jāprot latviešu valoda, lai sekmīgi iegūtu augstāko izglītību," apgalvo T.Janena.
T.Janena uztraucas par politisko situāciju Ukrainā, kas saistīta ar prezidenta vēlēšanām.
"Šīs vēlēšanas ir ļoti negodīgas. Es nevaru saprast, kā prezidenta vēlēšanās drīkst kandidēt cilvēks, kam ir divas sodāmības! Kā viņam nav kauna izvirzīt savu kandidatūru! Cilvēkiem Ukrainā nav viegla dzīve. Es cenšos bieži braukt pie saviem vecākiem, palīdzu viņiem finansiāli. Tiem, kam nav, kas palīdz, klājas grūti. Es zinu gadījumus, kad cilvēki nomira no bada. Neviens pat nezināja, ka viņi ir miruši, jo neviens par šiem cilvēkiem nerūpējās. To atklāja tikai tad, kad kaimiņi sāka just nepatīkamu smaku. Pensionāri saņem ļoti mazu pensiju, ar to nevar izdzīvot. Pamazām situācija valstī uzlabojas, bet tas notiek ļoti lēni," saka T.Janena.
Grib kļūt par pilsoni
Viņa lepojas ar saviem vecākiem, kas ir jauki cilvēki ar labu humora izjūtu. "Viņiem klājas labi, tādēļ es varu mierīgi dzīvot Latvijā. Tagad manas mājas ir te, kur ir mana ģimene - vīrs, bērni - un darbs," saka T.Janena. Pašlaik viņa vēl ir Ukrainas pilsone, bet ir nolēmusi kļūt par pilntiesīgu Latvijas pilsoni.
"Latvijā jau 13 gadus esmu pastāvīgi dzīvojoša ārzemniece! Jau pirms pieciem gadiem gribēju mainīt pilsonību, bet, kad aizgāju uz Ukrainas vēstniecību, šo lēmumu uz kādu laiku atliku. Kāds vēstniecības darbinieks mani nosodīja - kā es tā varot, es esot nodevēja, ja gribot mainīt pilsonību! Šāda attieksme radīja bailes, bet es tāpat esmu nolēmusi iegūt Latvijas pilsonību, jo mans vīrs un bērni ir latvieši. Es gribu, lai manā Latvijas pilsoņa pasē būtu ierakstīti mani bērni," apgalvo T.Janena.

Citu datumu laikraksti

  • Desmit jaunieši saņem Latvijas pilsonību

    Alūksnieši: lepojas ar ievērojamiem cilvēkiem tuvās un tālās mājās.Alūksnieši: lepojas ar ievērojamiem cilvēkiem tuvās un tālās mājās Alūksnes rajona...

  • Vidusskolā būs integrētā nedēļa

    Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā projektā “Comenius” 1. līdz 4.klasei risināsies integrētā nedēļa “Pasaka par Zaļo karaļvalsti”.Ojāra Vācieša...

  • Pirmo reizi tiksies rajona dāmu klubiņi

    Pirmo reizi Alūksnes rajona dāmu klubiņiem būs kopīgs pasākums, ko rīkos Kolberģa dāmu klubiņš “Ciemos pie Benitas”.Pirmo reizi Alūksnes rajona dāmu...

  • Laimi saskata lietu kārtībā

    Apeniete Diāna Liepiņa spriež, ka nevar būt neapmierināta ar savu dzīvi. Pasaule ir nedaudz iepazīta, arī cilvēki gan šajā pusē, gan citos...

  • 18.novembris kļūst arvien populārāks

    Pagājušajā ceturtdienā Latvijas valsts atzīmēja proklamēšanas 86. gadadienu. Kā apgalvo masu saziņas līdzekļi, 18.novembra svētki arvien vairāk...

  • Būs rajona olimpiāde angļu valodā

    Trešdien, 24. novembrī, notiks Alūksnes rajona angļu valodas olimpiāde 8., 11. un 12.klašu audzēkņiem.Trešdien, 24. novembrī, notiks Alūksnes rajona...

  • Mani liktenis ir ļoti sargājis

    Apē bieži var sastapt sirmu, staltu vīru, kas uz velosipēda vai kājām mēro patālo ceļu no savām mājām Vaidavas malā, “Maziņos”. Citreiz rosīgais vīrs...

  • Palielinās maksu

    SIA “Alūksnes nami” paredz nākamā gada pavasarī palielināt maksu par dzīvokļu apsaimniekošanu.SIA "Alūksnes nami" paredz nākamā gada pavasarī...

  • Mārkalnē sumina Gada ģimeni

    Mārkalnē pirmo reizi par godu Latvijas valsts svētkiem sumināja “Gada ģimeni Mārkalnē 2004”. Šai nominācijai iedzīvotāji izvirzīja Līču...