Upe

- Man jau nav kam zemi art un ecēt. - Vai kāds saimnieks padzina? - Dārta jau vēstkārīgi taujā.

19.
- Man jau nav kam zemi art un ecēt.
- Vai kāds saimnieks padzina? - Dārta jau vēstkārīgi taujā.
- Saimnieku ielika cietumā par laupīšanu…
- Pag, vai tik tu neesi kāds no bagātā Silabrieža puišiem? - Dārta pārtrauc runātāju.
- Esmu gan, - atteic vīrietis un, smagi nopūties kā krasta vītols, noliec galvu.
- Bet kas tad tagad "Rotiņās" valda?
- Silabrieža brāļa dēls.
- Un vai viņam strādnieku nevajaga? - Dārta izbrīnīta taujā.
- Vajagot gan, bet tādu, kam saime, lai būtu kas zemi ar un laidarā iet, un ganiņš, kas ganos dzen.
- Un vai tad tev nav sievas un bērnu?
- Bija, kā nu ne, tikai… - vīrietis atkal apklust.
- Bija - tu saki? - Dārta domīgi novelk, rūpīgāk noskatot svešo vīrieti.
- Nu ka bija, bet nu vai’ nav, sieva ziemu nomira radībās. Lielāko meitu bijām atdevuši pie tālumnieka par gani, saimnieks Viršu mēnesī atveda ziņu, ka viņa mirusi.
- Žēlīgā debess, kā tad tā?!
- Vilks viņu zin, tālumnieks teica, ka esot aušodamās ar kaimiņu ganu uzkritusi zemē nomestai izkaptij… - vīrieša balss aizlūst.
- Tad tevi no "Rotiņām" padzina? - Dārta griež sarunu uz citu pusi.
- Padzina, klimtu pa ceļiem, nedēļu, šur tur meklēdams, prašņādams, bet visi teic, lai gaidu Jurģus, tad…
- Vai traks! Līdz Jurģiem vēl div’ nedēļas!
- Jā, un algu ar’, jaunais saimnieks nokrāpa, nezinu kā līdz Jurģiem iztikšu. Saimnieks govi un aitu arī ilgāk par šo nedēļu negrib savā laidarā turēt, ja gribot ilgāk govi paturēt, tad lai šim par kūts renti atdodu aitu… Bet klau’, saimniec, tu te viena ar arklu staipies, vai neņemsi manis par strādnieku?!
- Kālab ne? Vai mantu daudz, ko tev no "Rotiņām"vest?
- Kas tad gājējam par mantu - drēbju lāde, gulta un šādas tādas panckas. Govs un aita ar div’jērītēm.
- Ūja! Un tu vēl gaudies! Tu jau savu pūru vari likt pret manējo! - Dārta smejot saka, tad bilst: - rīt jāpabeidz šo lauku art, tad ar iejūgšu ķēvi ratos un atvedīšu tavu iedzīvi.
- Tu gan esi naska saimniece!
- Bet ko tad gaidīt? Tev vajag darba , man strādnieka.
vīrietis sniedz saimniecei roku - Indriķis. Dzirdot vīrieša godājamo vārdu, Dārta pietvīkst, viņa tūdaļ atmin dēlu.
- Dārta Stukmanis - saimniece atbild un sniedz Indriķim roku.
- Oho, saimniec, tev gan lācenes tvēriens! - Indriķis izbrīnīts iesaucas, samanot Dārtas rokasspiedienu. Saimniece nepaspēj atbildēt, jo pār lauku trallinādama nāk Anda , nesdama viņai pusdienu.
- Vai, saimniec, es šodien tik divas aitas paspēju nocirpt! - viņa teic, noskatot svešo vīrišķi. Arī Indriķis atklātu skatu noskata meitieti.
- Cik padarīts, tik labi - Dārta atteic, - tev jau mājās darbu gana, gan jau…
- Kad vīrieša roka būs mājās, tad arī sievām savus darbus darīt būs vaļas, - saimnieci pārtrauc Indriķis un jau smaidot noskata abas sievietes.
Pēc divām dienām "Apsītēs" dzīve mainās, visur jūtams, ka mājās valda ierastā kārtība, tāda kāda tā bija Jēkaba valdīšanas laikā. Indriķis uz darbu nav skubināms, visu redz pats padarīt. Dārta mana, ka ienākušais strādnieks met paslepus acu mirkļus uz Andu, un liekas - arī meita nav gluži ar akmens sirdi azotē. Ir pienācis Jurģu laiks un uz ceļiem redzami gājēji, kas maina savas dzīvesvietas un saimniekus. Kādu vakaru Dārta noiet līdz upei. Atsēdusies tās krastā, viņa lūkojas tās rāmajā plūdumā, savāds nemiers un ilgas pārņem sievietes sirdi un prātu. "Apsītēs "saimniecība zeļ, viss, ko saimniece un viņas saime dara, ir Dieva svētīts, tik viena Dārtai pietrūkst…
Bet viņa par to pat bīstas domāt, kur nu vēl runāt. Jau krēslo, kad saimniece pārnāk mājās, pie mājas stūra viņa strauji apstājas un uzmanīgi ieklausās; nē, viņa nealojas, tur runā Indriķis un vēl kāds…
apsēsta sieviete pielec no savas gultas. Uz klēti! Viņa ies uz klēti, lai runā, lai domā par viņu ko grib! Vairāk Dārta Anša projām nelaidīs! Cauri saimes kambarim saimniece neiet, bet kā zebiekste izšmauc pa sava guļamkambara logu. Uz sola, kas nolikts tālāk no gala kambara loga, Dārta samana cilvēka stāvu, viņa grib iekliegties, taču apvaldās, cilvēks lēnām no tā pieceļas .
- Es zināju, ka tu nāksi.
- Ansi! - Dārta iesaucas un krišus iekrīt viņa rokās - Ansi, lūdzu neej vai’ prom… - viņa paspēj vēl izdvest pirms vīrieša lūpas slēdz viņas muti skūpstā.
- Es palikšu, ja tu to gribi, - Ansis teic Dārtai glāstot viņas satraukumā trīcošo augumu.
Rudenī Salnu mēnesī, Darta un Ansis salaulājas, un ziemā zem "Apsīšu" mājas griestiem atskan viņu pirmā dēla Matīsa spalgais brēciens. Mainās gada laiki, mijas prieki un rūpes, taču mīlestība un saticība, starp Dārtu un Ansi nav apdzisusi, un viss, ko viņi dara nes labus augļus, tāpat kā agrāk no "Apsītēm" netiek raidīts prom neviens lūdzējs un grūtdienis, tāpat kā agrāk Dārta auž savas rakstotās seģenes. Arī Anda un Indriķis kopdzīvē ir raduši laimi. Tāpat plūst upe. Arī pēc desmit gadiem kad tās krastā stāv Dārta un Ansis Roziņi un noskatās tās rāmajā plūdumā, vēl nejaušot, ka pēc divdesmit sešiem gadiem, tās krastā stāvēs viņu vecākais dēls , "Apsīšu" saimnieks - Latviešu strēlnieks Matīss Roziņš, un vēl pēc viņa, pēc divdesmit septiņiem gadiem, upes mūžīgajā plūdumā nolūkosies jaunākais Matīsa dēls - vācu - latviešu leģionārs Bruno Roziņš. Ies laiks, mainīsies valdības un varas, bet upes plūdums paliks tikpat rāms un neapturams kā pati dzīve tās krastos.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    - Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur skatienu, - nudie’ negribēju!17. - Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur...

  • Akmens var pasargāt no ļaunas acs

    Akmeņi (dārgakmeņi, minerāli, pusdārgakmeņi, kristāli) pilda ne tikai talismanu funkciju, bet iedarbojas arī uz cilvēka veselību (piemēram, mazina...

  • Ja pēc svētkiem pāri palicis siers

    Laikā starp Jāņiem un Pēteriem, kad vēl no līksmās un lustīgās svinēšanas ir pāri palicis kāds siera ritulis, sevi un draugus var pacienāt ar...

  • Svētkos ēdīsim, bet nepārēdīsimies!

    Vasaras saulgriežu svinēšana izsenis ir saistījusies ar šiem svētkiem raksturīgu ēdienu un dzērienu baudīšanu. Gribu uzsvērt - baudīšanu.Vasaras...

  • Visi Jāņi ir labi cilvēki

    Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons.Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons....

  • Aplīgošanas dziesmas

    Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss.Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss. Balvas -...