Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Upe

- Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur skatienu, - nudie’ negribēju!

17.
- Piedod, Dārt’, es tā negribēju! - Jānis teic un nodur skatienu, - nudie’ negribēju! Bet tevis es ņemtu, par ko ne? Pavei’, kā viena saimniecību valdi, ir lūdzējus prom neraidi…
- Lai nu paliek, met šīm runām mieru! - Dārta pārtrauc Jāni.
- Žēl gan! - Leismanis vēl noteic, tad gausi ceļas no sola, lai ietu un jūgtu Salni ragavās un brauktu atpakaļ uz "Ķēniņiem", teikt mātei, ka grezno segu vēverīša viņa bildinājumu noraidījusi un cerētā peļņa no segām, ko austu jau Jāņa Leismaņa sieva, nu ir vējā.
Kad Dārta pavadījusi ciemiņu, viņu pie mājas durvīm uzrunā Anda:
- Saimniec, kam tu tā ?! Vai pie pārtikuša un jauna saimnieka būtu slikta dzīve?
- Vai viņam pēc saimnieces vajadzība, vai pēc naudas gabaliem, ko dotu viņas austās segas?
- Tu domā, viņš tevi segu dēļ uzrunāja?!
- Kā tad citādi, vai jaunam puisim vajadzīga veca grabaža?…
- Saimniec! - Anda pikti iesaucas - kālab tu sevis tā nievā?!
- Teikta taisnība nav nievas. Katrai cibiņai savs vāciņš, - saimniece mierīgi atteic un ver durvis, lai ietu mājā. Anda izmisusi, nogrozījusi galvu, iet viņai līdz.
Pēc nedēļas, kā norunāts, Jānis iebrauc pajūgu "Apsīšu" pagalmā. Dārtai jau viss līdzi dodamais sapaunots.
- Vai brauksi viens? - viņa, likdama kuražās beidzamo paunu, jautā Jānim.
- Nē, mēs brauksim vairāki. Dārta mana, ka Jānis par braucienu runā negribīgi, un viņa arī vairs neko netaujā. Tik novēlējusi, laimīgu ceļu un dievpalīgu, vēl kādu mirkli ar skatienu pavada tālumā gaistošo pajūgu.
Kādu rītu pie Dārtas aizelsusies pēc bridiena pa dziļo sniegu ieveļas Buķiene.
- Labs rīts, šomāt! - viņa kā vienmēr steidz aizgūtnēm runāt, - vai zini jaunās ziņas?!
- Ko tad atkal ļaudis mēļo? - Dārta smaidot jautā.
- Ne mēļo, ni! Vakarnakt esot nošauti seši burlakas, un starp viņiem arī tavs Pēteris!
- Mans Pēteris?!…
- Nu vai tad nē?! Padzini no mājas, tagad, redz, cilvēks galu ņēma! - Buķiene slauka viltus asaras, - mans Kārlis esot Pēteri atpazinis - nošautu - sašautām krūtīm, lode izskrējusi tieši te!… - kaimiņiene rāda sev ar plaukstu krūtīs, kur sirds. - Šito kreņķi! Vai tev, Dārt’, akmens sirds, ka sava vīrišķa nemaz nav žēl?!
- Mans vīrs guļ zem kapu velēnas! - Dārta jau bargi teic, un Buķiene mana, ka viņmātes redzokļos pazib dzīva guns. - Vai tev nav vēl gana man neslavu celt? Vai gribi cita nelaimi man uzvelt? Vai tu turēji kreņķi, kad Andu no "Lēpēm" kā kuci patrieci , lai iet pasaulē, lai meklē sev galu ar bērnu zem sirds?!
- Un tu tā bērna nobeidzi! - Buķiene pietvīkusi izmet.
- Tu, viņmāt, teici, ka dzīvo pēc kristiešu paražas? Vai kristiešiem ir mode zaimot to, kam viņi tic?! Ej vien mājās un turi kreņķi par savu dabu, tā tev šķelta kā čūskas mēle! Buķiene, neko vairs neteikusi, izmetas pa saimes kambara durvīm, priekšnamā gandrīz nogāzdama no kājām Andu.
- Kas ta dižsaimniecei lēcies?- Anda, ienākdama kambarī, izbrīnīta taujā.
- Pēteris nošauts. - Dārta klusām atteic.
- Vai dieviņ, vai dieviņ! Kā tā?! - meita meklē, kur atsēsties.
- Vakarnakt esot nošauti burlakas, starp viņiem arī Pēteris.
- Pasarg, Dievs! Es viņam nekad ļauna netiku vēlējusi! Pat tad, kad viņš mani atraidīja! - Anda izmisusi vaimanā. Dārta un Anda ir tik aizņemtas ar domu par Pēteri, ka nav matījušas ienākam Leismaņu Jāni, kurš pārbraucis no Rīgas.
- Kas tad te par vaimanāšanu?! - viņš skaļi vaicā, iztraucējot abas sievietes kā no miega.
- Mans puisis nošauts, - Dārta domīgi atteic.
- Vai viens no burlakām bija?…
- Jā.
- Negaud nu,- Jānis teic - vai zini, ka tie, kurus nošāva, bija nogalējuši manu tēvu? Kā tad man bija vaimanāt? Laupītāji gribēja mūs aplaupīt, bet viņi nejauta, ka pa gabalu no mums jāja kazaki, kad mežā burlakas mums uzbruka, tad arī kazaki viņus… Arī laupītājiem bija plintes, divus kazakus tie pirms sava gala vēl noguldīja pie zemes, un arī "Rotiņu" Silabriedi savainoja.
- Vai Silabriedis bija ar jums? - Dārta vaicā, domīgi noskatot Jāni.
- Eka nekā , saimniec! Izrādās , ka "Rotiņu" saimnieks ir burlakām palīdzējis un uzpircis no viņiem zagtos zirgus un labākās mantas.
- Jūda! - izsaucas Anda.
- Tad viņa manta asinīm apslacīta, - pie sevis noteic Dārta.

Citu datumu laikraksti

  • Svētkos ēdīsim, bet nepārēdīsimies!

    Vasaras saulgriežu svinēšana izsenis ir saistījusies ar šiem svētkiem raksturīgu ēdienu un dzērienu baudīšanu. Gribu uzsvērt - baudīšanu.Vasaras...

  • Visi Jāņi ir labi cilvēki

    Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons.Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons....

  • Aplīgošanas dziesmas

    Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss.Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss. Balvas -...

  • Upe

    - Saimniec, ka tik mēs neiedzīvojamies nelaimē! - Anda sabiedēta teic, ienākusi kambarī. - Par ko tā?15. - Saimniec, ka tik mēs neiedzīvojamies...

  • Bez vīzas uz Serbiju un Melnkalni

    31.maijā ir stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Serbiju un Melnkalni.31.maijā ir stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Serbiju un...

  • Izmaiņas tehniskās apskates kārtībā kravas automobiļiem un autobusiem

    No 1.jūlija mainīs kārtību, kādā jāveic periodisko valsts tehnisko apskati kravas automobiļiem ar pilno masu virs 16 000 kilogramiem, piekabēm un...