Upe

Tirgus diena ataust saulaina, tās gaisma pamazām izdzenā Dārtas bēdas. Viņa gurdiem soļiem iet uz pilsētu, lai nolūkotu un pirktu zirgu.

9.
Tirgus diena ataust saulaina, tās gaisma pamazām izdzenā Dārtas bēdas. Viņa gurdiem soļiem iet uz pilsētu, lai nolūkotu un pirktu zirgu. Tirgus laukums pilns tirdzenieku un pārdodamo lopiņu. Visās malās blēj, mauj, rukšķ un zviedz. Pa starpām dzirdamas cilvēku balsis, smiekli un reizēm kāds skaļāks vārds. Dārta, iedama garām maiznieka tirgotavai, atmin dēla prasīto kliņģeri, un viņas sirds top tik smaga kā rudenī piemirkusi aramzemes velēna. Placī, kur savestas pārdodamās govis, sieviete redz Buķi, kurš atvedis savu Pieneni un tagad pūlas to "iesmērēt" kādam zemniekam.
Dārta ziņkārības dzīta paiet tuvāk abiem vīriešiem. Aizslēpusies aiz kādiem ratiem viņa dzird, kā "Lēpju" saimnieks apvārdo zemnieku: - Tici , nekad nebūtu šito govi pārdevis! Bet nauda diktan’ vajadzīga! Sieva slima, dakteri plēš bargu naudu!
- Bet kamdēļ tu to lopu tik lēti tirgo? - zemnieks neticīgi taujā.
- Vai tu vari maksāt vairāk? Es gribu, lai Pienenīte tiek labu ļaužu kūtī!
Dārta redz, ka kaimiņam tūlīt izveiksies apmuļķot pircēju. Pēkšņi viņa jūt nāsīs iesitamies asu brandvīna smaku. Sievietei līdzās nostājies plecīgs puiša cilvēks , tumšiem matiem un švīti uzskrullētām ūsām.
- Vai saimniece pirks govi? - viņš jautā Dārtai.
- Nē, es skatos kā to dara citi! - viņa atbild un atkal noskata Buķi un zemnieku.
- Tie "citi" ir mans tēvs! - bravūrīgi attrauc puisis.
- Tad jūsu tēvs smagi iepirksies, govs, ko viņš pirks, ir slima.
- Va’ vella’! Kā ta’ saimniece to zin?! - puisis taujā, bet atbildi nesagaidījis iet pie tēva, lai tam atteiktu tikko dzirdēto.
Dārta redzot, ka puisis ielaižas strīdā ar savu tēvu un Buķi, iet projām. Viņa iet uz to tirgus plača pusi, kur zvaigā zirgi un skan čigānu balsis slavinot savus rumakus. Saimniece tūlīt ieskata melnu, neliela auguma ķēvi.
- Pērc, saimniec, nenožēlosi!
Dārta aiz muguras dzird tā paša puiša balsi, ar kuru viņa bija runājusi pie ratiem. Sieviete jūt, ka tiek saņemta pie elkoņa un vedināta tālāk no ķēves saimnieka.
- Ko jūs man pielipāt kā dadzis?! - Dārta dusmīgi vaicā, uzlūkodama puisi, kas blūzgas nekaunībā smīnot viņu noskata.
- Labs pret labu, saimniece teica, lai nepērkam slimu govi, bet es ieteikšu pirkt šo melno ķēvi.
- Kālab? - Dārta tincina un mana, ka puiša ģīmis top nopietns.
- Ķēve rudenī atnesīs dancotāju kumeliņu. Pats saimnieks to nezina, bet es zinu! Kumeļa tēvs ir barona skaistākais un labākais ērzelis.
- Es jau nejāšu uz jakti (tracis, dažkārt apzīmēja arī medības)!
- Dārta ērcīgi atteic, taču puiša vārdus ņem vērā un melno auzaini nopērk. Izejot uz lielceļa, Dārta satiek pirmīt redzēto zemnieku, kurš ved saitē govi, bet tā nav Buķu Pienene.
Drīz vien viņus panāk arī zemnieka dēls, pienācis blakus tēvam viņš uzņem valodu: - Tēvs, šī ir tā saimniece, kas teica, lai slimo lopu nepērkam.
- Tencinu! - atbild vīrs un vērīgi noskata Dārtu, - Vai tāls ceļš ejams?
- Tāls gan, - atteic sieviete uzmetot steidzīgu mirkli runātājam.
- Skatos, dūšīga saimniece, pati zirgu pirkt nākusi, - tā atkal zemnieks, - Vai tad saimnieks nevīžoja kājas dubļos sabrist? - viņš vēl puspajokam izmet un redz, ka sieviete dīvu skatu viņu noskata.
- Saimniekam kājas stingas, acis Veļu valstību skata, kur viņam pēc auzaiņa nākt, - Dārta, valdot asaras, atbild.
- Vai labo siev’, piedod! Nudie’ negribēju tev pāri darīt! Bet vai vienai nav par smagu visu saimi uzskatīt?
- Kas nu par saimi, tikai lopiņi un pati.
- Un kur tad gans?
- Govju, aitu dārzs, - tas ar’ mans lopu gans.
- Drīz jāsāk graudi sēt, ko tad darīsi bez vīra rokas? - ieprasās zemnieka dēls, kurš visu laiku bija sarunu klausījies.
- Būs vien pašai jāar, pašai jāecē un jāsēj, - atteic Dārta.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto biezputru, iespiezdama tajā kārtīgu sviesta pikuci.7. Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto...

  • Par ebreju var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt

    Ebreju pastāvīgā apmešanās Latvijā sākās 16.gadsimtā Kurzemes hercogistē. Tie bija izglītoti cilvēki - tirgotāji, finansisti, ārsti, advokāti.Ebreju...

  • Nākamgad kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus

    No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru īpašnieki varēs svinēt vārdadienas.No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru...

  • Upe

    - Labs rīts, šomāt, es nācu nedienas spiesta. Tev, Dārtiņ, tā zināšana par lopiem lielāka. Manai Pienenei kāda liga gadījusies!6. - Labs rīts, šomāt,...

  • Rīcības komiteja pārrunā norisi

    Šonedēļ Alūksnes pilsētas domē bija Uzņēmēju dienu rīcības komitejas tikšanās, kurā pārrunāja Alūksnes Uzņēmēju dienu norisi.Šonedēļ Alūksnes...

  • Ir gandarīti par piedalīšanos Alūksnes Uzņēmēju dienās

    Nodarbinātības valsts dienesta filiāles Alūksnes centra vadītāja Zinaīda Jegorova atzīst, ka centra darbinieki bija priecīgi par uzaicinājumu...