Upe

Dārtai jauc prātu vīrieša atbilde, un viņa atkal atmin veco ubagu pie baznīcas savā kāzu dienā.

5.
Dārtai jauc prātu vīrieša atbilde, un viņa atkal atmin veco ubagu pie baznīcas savā kāzu dienā.
- Bet ko ta’ pilsētā?…
- Lūkošu salīgt kādu darbu.
- Bet vai nevajadzētu no cara prasīt tās dažas desetīnas (laukuma mērvienība Krievijā - 1,0925 ha, kā mērvienība beidza pastāvēt 1927.gadā. Kurzemē vairāk nekā tūkstotis izdienējušo cara zaldātu saņēma dažas desetīnas zemes sīksaimniecību ierīkošanai.) zemes Kurzemē? - Dārta jautā un uzmet skatu pie krāsns žāvēties pakārtajam zaldāta ģērbam.
- Es jau, labo saimniec, neesmu pilnu sroku (dienesta laiks) nokalpojis, kur tad man zemi prasīt. Un vai es kāds lielais zemes strādnieks?! - kā apstiprinot savus vārdus, Ansis ar gaudenās rokas plaukstu uzsit pa savu zara kūju, tad teic tālāk: - Zaldāts ir vērtē tikai tad, kad viņš var karot, kad vairs ne... Kroplis nevienam nav vajadzīgs.
Dārta, vērdamās grīdā, smagi nopūšas, viņa nezina, ko lai atbild, un viņas sirds top vēl divtik smaga kā pirmiņ.
- Bet ja darbu nesalīgsi?... - viņa klusu, vairāk kā sev prasa.
- Gan būs labi! Cara zaldāti nav raduši gaust. Ja mēs būtu vaimanājuši un smagi pūtuši, tad turki, Šipkas pārejā (Balkānu kalnu pāreja, kuru vasarā ieņēma krievu armija. Ziemā, spītējot salam, sniegputenim un pārtikas trūkumam, krievu armija noturēja pāreju. Šajā laikā krievu karaspēkā nosala 9500 cilvēku. (Krievu - turku karš 1877. - 1878.g.)) mūs būtu samaluši miltos.
Dārta tūlīt mana, ka Anša seja ir pārvērtusies, viņai kļūst baigi, redzot dīvainās uguntiņas, kas iedegušās vīrieša redzokļos. Redzot, ka saimniece viņu bailīgi nolūko, Ansis cenšas sevi valdīt, bet tas nenākas viegli, kad atmin kaujas Balkānu kalnu pārejā, kritušos un nosalušos biedrus.
Gurdi piecēlusies Dārta pāriet kambari, lai noliktu uz sola salmu maišeli, uz kura ciemiņam pārlaist nakti. Viņa jauš, ka vīrietis viņu vērīgi noskata, pacēlusi acis, viņas skatiens sastopas ar vērīgo Anša acu mirkli.
- Es esmu tikai par slogu, - viņš paklusām saka.
- Jāiet pie miera, lai rītu var moži iet pie darba, - saimniece kā tāpat vien teic, pārklādama salmu maisam raibos rakstos austu vilnas segu. Seģene tūlīt saista ciemiņa skatu.
- Vai tu tik pavei’, kas par sedzeni! Tādu pat turku vēveri (audēji) nejaudātu noaust! Tā pašas saimnieces austa, vai?
Dārta pasmaida, tad atbild:
- Aitu audzēta, saimnieces cirpta, mazgāta, sukāta un vērpta, tad krāsota un seģenes rakstos audināta, - teicot beidzamos vārdus, saimnieces balss kā aiztrūkst, jo viņa iedomā, ka nu vairs nebūs tik daudz vaļas, lai sēstos stellēs un austu segās sapņiem līdzīgos rakstus.
- Laiks iet pie miera, - viņa vēl sausā balsī pateic un, nokopusi galdu, iet uz gala kambari, kur slima bērna miegā aizmidzis viņas Indriķis.
No rīta, ejot uz namu, lai zem vadžos kārtajiem katliem kurtu uguni un sildītu lopiem dzērienu, Dārta tos uziet jau pielietus ar ūdeni un apakšā pakurtu uguni.
- Man jāatlīdzina par naktsmājām un brango cienastu, - viņa pēkšņi dzird aiz savas muguras vakardienas ciemiņa balsi.
- "Apsīšu" mājas jau nav krogs, kur par visu jāmaksā! - Dārta skarbi attrauc, tad paņēmusi līdzpaņemto vilnas zeķi, noliekusies pie pavarda, parušina pelnus, kas gana silti un noderīgi bēršanai zeķē. Piebērusi to pelniem, sieviete iet uz gala kambari, lai silto nešļavu uzliktu dēla krūtīm, kuras elpojot gārdz un čīkst kā kalēja plēšas.
- Mamm, man grūti elpot, - Indriķis izmoka.
- Pag, pag, gan būs vieglāk, - māte, sakārtodama segu, atbild,
- turi tikai pelnus, lai tie silda krūtis.
- Es tos turēšu, es nekad vairs neiešu pie upes, - dēls vārgi un rātni atbild.
Dārta, neko neteikusi, noglauž Indriķa galvu un nomutē viņa miklo pieri.
Atgriezusies saimes kambarī, saimniece ņem no vadža silto vesti un sien galvā lakatu, lai ietu uz kūti. Ansis viņu uzlūko un grib ko teikt, bet Dārtai nav tagad vaļas ielaisties sarunās.
Pārnākusi no kūts, saimniece steidz gatavot brokastu, viņa ir nevaļīga un liekas neko neredzam ap sevi. Namā, maisot katlā miežu biezputru, Dārta dzird, ka priekšnamā Ansis ar kādu sarunājas. Vērīgi ieklausījusies viņa atpazīst turīgās kaimenes - Buķienes - balsi, tā kā parasti skan saldi un glaimīgi. Nocēlusi katlu no uguns, saimniece iziet priekšnamā un satiekas aci pret aci ar runātāju.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet nost no durvīm, liekot nojaust, ka viņa ciemiņu prom neraida.4. Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet...

  • Gruzīni strādā pārsvarā bērnu dēļ

    Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar 19.gadsimta beigām, kad mūsu zemē dzīvojuši 12 gruzīni.Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar...

  • Izcīna tikai astoto vietu

    Pagājušās nedēļas nogalē Alūksnes Pilssalas stadionā risinājās Ziemeļaustrumu futbola līgas minifutbola čempionāta 2.kārta. Šoreiz tajā neveiksmīgi...

  • Uzzini par sevi internetā

    Informāciju tehnoloģiju uzņēmums "Lursoft IT" ir papildinājis elektroniski pieejamo informāciju pakalpojumā "Tavi dati".Informāciju tehnoloģiju...

  • Vai ir nepieciešams nodrošināt valūtu ar zeltu?

    20.gadsimta sākumā centrālajās bankās bija lieli zelta krājumi, jo tolaik gandrīz visas pasaules valūtas bija piesaistītas zeltam un nodrošinātas ar...

  • Kā iemācīties teikt komplimentus?

    Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams remonts.Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams...