Upe

- Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams teic.

2.
- Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams teic.
Dārta, paņēmusi dēlu blakus gultā, glauž viņa matus un mutē saraudātos vaigus: - Neraudi, dēliņ, tas bija tikai slikts sapnis, tas piemirsīsies.
- Es redzēju tēti, - Indriķis elsodams izvaid, - viņš klaudzināja pie mājas logiem, bet tu nelaidi viņu iekšā. Tētis lūdzās, lai tu ļauj man braukt viņam līdzi uz mežu, bet tu mani turēji stipri, stipri... Es tik ļoti gribēju pie tēta, tu mani nelaidi, tad es ar mokām no tevis atsvabinājos un skrēju pie tēta!...
Indriķis beidzamos vārdus izteic kā pārmetumu, un Dārtai no tiem iesmeldzas sirds.
- Dēliņ, tētis nevar atnākt, viņš vairs nekad nepārnāks.
Nomierinājusi un iemidzinājusi Indriķi Dārta pieceļas, lai ietu savu ikdienas soli, tikai tagad darba ir daudz vairāk. Visur jūtams, ka nav vairs Jēkaba izpalīdzīgo un darbīgo roku.
* * *
Ziema iet uz beigām, daba šķiet sarosāmies. Bieži dzirdamas zīlītes, kas iemetušās koku zaros līksmi "trin arklus". Gaiss virmo jaunu dzīvību gaidās.
Arī Dārtu ir pārņēmis nemiers, drīz būs jāsāk pavasara lauku darbi un jāsteidz pirkt zirgs. Pēc divām nedēļām N mazpilsētā būs lauku tirgus. Nauda no pārdotajiem liniem jau ir iekrāta, tagad tikai jānoskata labs un spēcīgs auzainis.
Brūnei "atskrējusi" skaista un sprauna telīte ar baltu zīmi pierē, arī aitu pulks ir tapis kuplāks - jēriņi raibi kā pupas ziediņi, sprigani lēkā starp lielajām aitām.
Dārta nežēlo spēkus, lai saimniecība būtu tādā pašā kārtībā, kāda tā bija, kad to pārvaldīja Jēkabs. Domājot par laiku kad būs jāsāk art un ecēt, sēt..., saimniecei kļūst smagi ap sirdi, bet ņemt "Apsītēs" puisi neatļauj viņas rocība.
Indriķis nevar vien sagaidīt, kad pienāks tirgus diena.
- Mamm, vai tu nopirksi man kliņģeri?
- Jā jau, jā! Bet tikai tad, ja tu būsi rātns.
- Būšu! Bet vai es varēšu sēdēt zirgam mugurā?
- Varēsi, varēsi! - māte jau nevaļīgi attrauc, paņēmusi slauktuvi, lai ietu izslaukt Brūni. - Padzīvo nu viens, kamēr izslaukšu govi.
- Es iešu tev līdzi, gribu redzēt, ko dara jēriņi! - Indriķis iesauca, steidzīgi uzraudams mugurā plikādas kažociņu.
Dārta, slaucot govi, pa brīdim paskatās uz dēlu, kurš pārkāpis aitu aploka kārtis ķersta jērus. Noķēris kādu no raibajiem nebēdņiem, viņš to mīlīgi piespiež sev klāt un mutē aitēna miklo deguntiņu, kaut ko tam stāstīdams. Izdraiskojies ar jēriem Indriķis grasās skriet ārā no kūts.
- Uz kurieni tad nu?! - Dārta iesaucas redzot, ka dēls jau ver kūts durvis.
- Noskriešu līdz upei, gribu laist kuģīšus! - puika atmet un kā kazlēns pārlec kūts slieksnim.
Māte grib ko vēl nopakaļ saukt, bet nav jau note - tikpat Indriķis nedzirdēs. "Tas straujums puikam laikam no manis. Jēkabs bija lēnas dabas un visu darīja ar apdomu." Dārta domā un atceras, cik bieži viņa nespēja savaldīt savas straujās dabas un vīram nācās no viņas arī bargus vārdus klausīt.
Asaras apmiglo redzokļus, bet saimniece sparīgi ar ģērba piedurkni tās izslauka, tad ceļas no govs, lai ietu nākamos darbus darīt.
Dārtai nekad nav paticis, ka Indriķis dzīvojas pie upes, un nezin kādēļ pēkšņi pārņem nelāga jausma. No mājas līdz upei ir krietns gājiens - Dārta to noskrien žigliem teciņiem.
Kūstošā sniega ūdens tērcītes urdzēdamas un čurkstēdamas, pa nolaideno krasta nogāzi steidz satikties ar lielāku un varenāku spēku - upi. Vietumis nokusušā sniega vietās, kur vairāk uzkavējas visas radības dzīvinošā saule, redzami zilo vizbuļu ziedu pumpuri, kuri drīz izplauks un kā zila seģene noklās visu upes krastu.
Dārta redz, ka dēls pārliecies kādam palu izgāztam alksnim, ūdenī laiž koka mizu gabaliņus, tie viņa kuģi. Kāds priedes mizas gabals ieķeras izgāztā koka zaros, un Indriķis pūlas to atsvabināt no gūstniecības, puikas augums kā kādas neredzamas varas spiests pārsveras un ar skaļu blunkšķi iekrīt pārplūdušajā upē, kura negaidot sagrābj Indriķa vieglo augumiņu, lai to grozītu, svaidītu un beidzot nogremdētu savās tumšajās un aukstajās atvaru dzīlēs.

Citu datumu laikraksti

  • Vai līki gurķi būs jāizmet?

    Runājot par ES uzliktajiem ierobežojumiem dārzeņu audzētājiem, visvairāk piemin standartu gurķim, kas Eiropas Savienībā nedrīkstēšot būt līks.Runājot...

  • Ar ko ES atšķiras no PSRS?

    Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republikas, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstis.Abām savienībām ir zināma līdzība:...

  • Upe

    "Apsīšu" mājas grimst ziemas vakara krēslā, taču tās logos neatspīd ne mazākais gaismas stariņš, kas vēstītu par to, ka mājās būtu kaut viena dzīva...

  • Svaigu puravu salāti

    Puravu salātu pagatavošanai nepieciešams: puravs, vidēja lieluma gurķis, ābols, puscitrons un nedaudz sīpolloku.Puravu salātu pagatavošanai...

  • Puravus dēvē par vitamīnu banku

    Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var dēvēt par vitamīnu banku.Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var...

  • Ko mēs esam uzzinājuši no kinofilmām?

    Ja uz vientuļa ceļa mašīnai saplīst riepa vai gadās kāda cita ķeza, arī mobilajam nosēdīsies akumulators vai nebūs zonas.Ja uz vientuļa ceļa mašīnai...

  • Latvijas ierēdņi kalpos Latvijai

    – Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem?– Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem? - Pēc...

  • Medniecības noteikumi daudz nemainīsies

    – Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši?– Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši? Kur ar tiem var...

  • Eiropas Savienības valstīs glābj purvus

    Pārsteidzoša ir Eiropas kultūras daudzveidība ar trokšņainajām ielām Romā, modernajiem muzejiem Berlīnē un slavenajiem Lisabonas tramvajiem.Pārsteidzo...