Upe

"Apsīšu" mājas grimst ziemas vakara krēslā, taču tās logos neatspīd ne mazākais gaismas stariņš, kas vēstītu par to, ka mājās būtu kaut viena dzīva dvēsele, kura ilgotos pēc gaismas un siltuma.

1.
"Apsīšu" mājas grimst ziemas vakara krēslā, taču tās logos neatspīd ne mazākais gaismas stariņš, kas vēstītu par to, ka mājās būtu kaut viena dzīva dvēsele, kura ilgotos pēc gaismas un siltuma. Cauri sniega kupenām, kuras sapūtis asais Austrenis, uzlecošā mēness gaismā kļūst redzama no sniega atrakta taciņa, kas ved uz kūti. Tajā nepacietīgi dīc govs un pa reizei ieblējas aitas. Taču šoreiz uz lopiņu aicinājumiem neviens neatsaucas. Viss liekas sastindzis sala spelgoņā, kas ar katru stundu kļūst arvien stiprāka.
Tai vietā, kur aizputināts mājas iebraucamais ceļš, top dzirdams, ka kāds brien,- sieviete un bērns, brizdami līdz ceļiem pa sniega kupenām, cenšas drīzāk tikt pie mērķa. Nācēji ir "Apsīšu" saimniece Dārta un viņas sešgadīgais puišelis Indriķis.
Govs, padzirdusi pazīstamas skaņas, tagad jau iemaujas pavēloši un uzstājīgi, un nu arī aitas laiž vaļā savu blējienu - cita skaļāk, cita klusāk, kāda nu kurai tā rīkle padevusies.
- Mamm, es dikti piekusu, - saka mazais Indriķis, noskatīdams, kā māte aizdedzina skalturī ielikto skalu, tad nepacietīgi vaicā: - Kāpēc tu nededzi sveci?!
- Tagad, dēls, mums nāksies ar daudz ko samierināties un paciesties…
- Kāpēc? - Indriķis atkal vaicā, neļaudams mātei pateikt domu līdz galam.
Dārta, uzmetusi steidzīgu mirkli dēlam, nevaļīgi attrauc:
- Tamdēļ, ka es nekāda lielā pelnītāja neesmu un ... - Dārtas balss ietrīcējusies aiztrūkst.
- Mamm, kāpēc tētis nomira? - Indriķis, nespējot samierināties un noticēt notikušajam, taujā.
- Kāpēc tad cilvēki mirst? - Dārta, valdot asaras, atbild, novilkdama dēlam mētelīti, - tā Dievs gribēja…
- Kāpēc?
- Kāpēc, kāpēc? Man tagad nav vaļas atbildēt uz visiem taviem - kāpēc?! Jākur uguns un jāsilda Brūnei un aitām dzēriens. Vai ko ēdīsi?
- Nē, es gribu gulēt, - atbild Indriķis un gari nožāvājas.
Nolikusi dēlu gulēt, Dārta steidz uz kūti.
Brūne, redzot saimnieci, nepacietīgi rausta valgu un purina ragaino galvu.
- Ak tu, brūnā blēde! Zini gan, ka nokavējos! Tūlīt, tūlīt, gotiņ, tevi pabarošu un padzirdīšu, labi, ka nesadomāji vēl teļu atsaukt, kamēr es… - Dārtas acīs sariešas asaras, ar bažām viņa noskata govi, kurai drīz gaidāms teļš, bet liekas, ka šonakt tas vēl nenotiks.
Apkopusi lopus, saimniece gurdiem soļiem iet uz māju, sniegs zem viņas kājām gurkst un mēness gaismā vizuļo kā maldugunis.
Piekūrusi krāsnī uguni, Dārta kā bez spēka atslīgst uz sola pie saimes galda. Tā viņa sēž nejaušot ne sevi, ne laiku, vajadzētu kaut stundiņu pagulēt, taču miegs nenāk ne lūdzams. Smagas domas kā melni kraukļi - platiem un lieliem spārniem, apņem saimnieces prātu un domu: "Ko tagad iesākt? Jēkabs miris, zirgs pagalam, Jēkaba radi tērgās un sauks par skopu, jo mājās nevīkšīju bēru mielastu... Lai tērgā! Kam man tādi tēriņi?! Kapos brandvīnu un smalku vīnu dzēra, smalku plāceni ēda, - lai runā, ko grib! Nevaru taču lustēt puspasaules un tad pati ar dēlu ņemt nabaga kuli plecos un klimst pa pasauli. Ne man to teļu, ne aitu kā vīra brālim, ko bēru mielastam kaut. Viņi var valodot, "Roķu" mājas kā vecākais mantojis, Jēkabu par kalpu turējis, un vēl pie kapa neprata godu un brāli par slinku teica! Un tādu pār "Apsīšu" slieksni laist?! Dievs, lūdzu piedod! Vai Jēkabs maz no brāļa un brālenes cietis? Kad dzīvs bija, radi ne reizes neapciemoja... Lai nu paliek Dieva rokā, lai runā ko grib! Jāprāto, kā līdz pavasarim pie zirga tikt."
Dārta strauji pieceļas un iet uz guļamo kambari. Logā spīd mēness, gaiši apspīdot katru kambara kaktu. Lēnām noģērbusies viņa, drebinoties no aukstuma, ielien gultā. Spilvenos vēl palicis Jēkaba matu smārds, Dārta, nespējot sevi valdīt, sāk vaimanāt un raudāt, - nav vairs vīra raupjo un sastrādāto roku, kuras, neskatoties uz lielo spēku, kas tajās mita,spēja tik mīlīgi skaut un glaust...
Kamdēļ viņam vajadzēja braukt malkas vezumu pār aizsalušo upi?!
Jēkabs vienmēr taupīja un žēloja "Apsīšu" vienīgo zirgu, bet šo reizi žēlojot Bēri, viņš sevi un auzaini bija iedzinis postā.
Dārta, nomocījusies ar atmiņām un izmisību, beidzot pret rītu iekrīt nemaņai līdzīgā snaudā no kura viņu atmodina Indriķis.

Citu datumu laikraksti

  • Svaigu puravu salāti

    Puravu salātu pagatavošanai nepieciešams: puravs, vidēja lieluma gurķis, ābols, puscitrons un nedaudz sīpolloku.Puravu salātu pagatavošanai...

  • Puravus dēvē par vitamīnu banku

    Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var dēvēt par vitamīnu banku.Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var...

  • Ko mēs esam uzzinājuši no kinofilmām?

    Ja uz vientuļa ceļa mašīnai saplīst riepa vai gadās kāda cita ķeza, arī mobilajam nosēdīsies akumulators vai nebūs zonas.Ja uz vientuļa ceļa mašīnai...

  • Latvijas ierēdņi kalpos Latvijai

    – Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem?– Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem? - Pēc...

  • Medniecības noteikumi daudz nemainīsies

    – Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši?– Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši? Kur ar tiem var...

  • Eiropas Savienības valstīs glābj purvus

    Pārsteidzoša ir Eiropas kultūras daudzveidība ar trokšņainajām ielām Romā, modernajiem muzejiem Berlīnē un slavenajiem Lisabonas tramvajiem.Pārsteidzo...

  • Annijas bode

    Viņa vienkārši bija sev iestāstījusi, ka tā ir viņas svētā misija - viņai tas ir uzlikts no augšas. Jo - kāpēc tad viņi meklē tieši ceļu pie Annijas?...

  • Alkohola un cigarešu pārdošana tirgū nav problēma

    Pašvaldību ministrs Ivars Gaters pievienojas iekšlietu ministra Māra Gulbja iniciatīvai aizliegt tirgos pārdot cigaretes un alkoholu.Pašvaldību...

  • Vai kečups ir labs?

    Žurnālā "Veselība" maijā lasiet: numura intervija: LTV ziņu raidījuma vadītāja Ilva Liepiņa cenšas kļūt par optimisti.Žurnālā "Veselība" maijā...