Upura loma nav nolemtība

“Viņš mani nesit, tikai iepļaukā!” vienu no daudziem un biežākajiem reālās vardarbības piemēriem nosauc psihoterapeite Aiga Abožina, kura strādā ar cietušajām sievietēm. “Viņam bija grūta bērnība, tāpēc viņš ir tāds rupjš,” skan upura aizstāvība jebkāda veida varmākam. Visā Latvijā Valsts policija ik diennakti saņem 24 izsaukumus par vardarbību pret sievietēm, savukārt pērn 602, bet 2015. gadā 682 gadījumos bijusi nepieciešama palīdzība, lai upuri iegūtu pagaidu drošības iestāžu aizsardzību no vardarbības izraisītāja. Lai mazinātu vardarbību, par to ir jārunā un jāmeklē palīdzība, uzsver speciālisti darbā ar vardarbībā cietušajiem.

Invaliditāte un pat nāve
Vardarbību pret sievietēm galvenokārt uztur joprojām sabiedrībā pastāvošie mīti un stereotipi, kā arī novecojušie uzskati par pareizāko ģimenes modeli un lomu sadalījumu. Galvenokārt sievietes cieš no tā, ka vīrieši jeb kopdzīves partneri cenšas viņas pakļaut ar faktu, ka stiprais dzimums ir ģimenes galva un sievai, bērniem bez ierunām ir jāklausa, norāda A. Abožina. 
“Vardarbības izraisītājam – vīrietim – nav saprotams, kā otrs vispār var kaut ko gribēt vai var vēlēties kaut ko atšķirīgu, nekā viņš ir iedomājies,” skaidro psihoterapeite un teic, ka tādā brīdī vardarbība strādā kā ierocis, lai to ierobežotu. “Es viņu drusku pārmācīšu,” ir varmākas pamatojums vardarbības pielietošanai. Tā nav tikai fiziskā vardarbība, kas var būt cieši saistīta ar seksuālo, bet ilgstošākā laika posmā noliegtā emocionālā jeb psiholoģiskā vardarbība.
Psihoterapeite uzsver, ka vardarbībai vispaliekošākās sekas var būt invaliditāte uz mūžu, kas nozīmē arī darba nespēju. Otrkārt, vardarbība sievietēm liek dzīvot bailēs, kas veicina baiļu hormonu pastiprinātu izdalīšanos, ietekmējot organisma sistēmas. Sieviete ir padarīta tik atkarīga no bīstamajām attiecībām, ka vairs nespēj normāli dzīvot, spriest, lemt un rīkoties. Treškārt, vardarbības dēļ upures ir pakļautas onkoloģisko slimību iegūšanai. “Krūts vēzis var rasties, savainojot tās. Tas var notikt tikai pagrūžot,” norāda speciāliste.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 70 procentos sieviešu slepkavību gadījumos vainojami viņu partneri – draugi, civilvīri, laulātie. Vardarbības dēļ invaliditāte un nāve Eiropā ir biežākais to cēlonis sievietēm vecumā no 16 līdz 44 gadiem.

Bīstamās trīs fāzes
Vardarbību attiecībās speciālisti salīdzina ar aisbergu, kur redzama ir tikai trešdaļa, bet lielākā daļa slēpjas. Attiecībās rodas spriedze, kas kļūst neciešama. Uz katru attiecībās notiekošo soli vai sasprindzinājumu pāridarītājs arvien biežāk reaģē negatīvi, sākot izturēties brutāli un egoistiski. Cietušais saprot, ka viņš nedrīkst izrādīt dusmas.
Pāridarītāju var pārņemt bailes, ka upuris viņu pametīs, tās pastiprina upura cenšanās izvairīties. Spriedzi neatrisinot, tā uzkrājas un pieaug, līdz notiek izlādēšanās, brīdina psihoterapeite un norāda, ka bieži vien pāridarītājs pēc vardarbības nesaprot, kas ir noticis un vai tiešām viņš ir to izdarījis, bet upuris piedzīvo šoku. Upurim ir emocionālais sabrukums, kura pazīmes ir depresivitāte, bezpalīdzības sajūta, apātija. Vardarbībai par iemeslu reti kad ir upura uzvedība, bet gan kāds ārējais faktors vai pāridarītāja iekšējais stāvoklis.
Trešā vardarbības fāze ir “medusmēnesis”. Varmāka ir sapratis, ka aizgājis par tālu un cenšas upurim pielabināties. “Viņa uzvedība liecina par vainas apzināšanos – pāridarītājs ir ārkārtīgi labs, sola, ka nekas līdzīgs neatkārtosies, lūdz piedošanu. Šajā kampaņā tiek iesaistīti citi tuvi cilvēki, lai tikai pārliecinātu cietušo, ka attiecību izbeigšana nav labākā izeja. Arī citi notic, ka viņš mainīsies, meklē attaisnojumus, kādēļ tā noticis, savukārt cietušais sāk uzņemties atbildību par jebkuru sodu, ko var saņemt pāridarītājs. Viņš pat attaisno varmākas rīcību. “Ja šo fāzi pieņem abas puses, tad tieši tajā cietušais pilnībā kļūst par upuri un pēc laika vardarbība atkal uzliesmo,” zina A. Abožina.

Tuvinieki dzen atpakaļ
Satraucošākais fakts ir tas, ka vardarbība ilgst gadiem un kļūst par abpusēju pieradumu gan varmā-kam, gan upurim, bet abu pušu tuvinieki – par vardarbības atbalstītājiem. “Kad attiecībās ir miers, neviens palīdzību nemeklēs. Bieži šoka stāvoklī upurēm rodas spontāna atklātība. Tieši tuvinieku reakcija šādā brīdī ir vissvarīgākā. Visbiežāk sievietes māte ir tā, kura savu meitu iestumj atpakaļ vardarbīgu attiecību modelī,” uz skumjo tendenci norāda psihoterapeite. “Tu pati neesi labāka, tev jau arī tāds raksturs, nu pacieties taču,” šādus padomus dod māte. Meita saprot, ka pie viņas atbalstu vairs var nemeklēt. Upures draudzenes biežāk ir tās, kuras iedrošina beigt attiecības. Ieilgstot vardarbīgām attiecībām vairāku gadu garumā, upures kļūst aizvien vientuļākas, viņām vairs nav neviena uzticama cilvēka, uz iespējamām reālām sekām norāda A. Abožina.

Rīcība jānosauc vārdā
“Sabiedrībā šādās situācijās pastāv uzskats – sieviete pati vainīga, tādu vīru izvēlējusies, Upurēm rodas kauns, trūkst spēka vai atbalsta,” papildina psihoterapeite un iesaka: “Lai pārtrauktu vardarbību, tā ir jāatzīst.” Proti, lai kaut ko mainītu sev par labu, ir vajadzīga drosme. Nākamais etaps ir distancēšanās no varmākas gan fiziski, gan psiholoģiski, izvairīšanās no manipulācijām un vardarbības situāciju faktu neslēpšana no apkārtējiem, kā arī padomu un informācijas meklēšana. Pēc tam jātiek galā ar neaizsargātības un baiļu sajūtu, kā arī jāgūst neatkarība un spēja uzņemties atbildību. Pēc tam ir atgūšanās periods, var sākt veidot jaunas attiecības, iemācīties dzīvot citādi, mierīgu dzīvi.
Kad upuris ir atzinis vardarbību, viņš kārtējā vardarbības akta laikā izsauc palīdzību, piemēram, policiju. Tā var pieņemt tūlītēju lēmumu par varmākas nošķiršanu no upura un bērniem uz laiku līdz astoņām dienām. Tā ir pagaidu aizsardzība, kas nozīmē, ka varmāka atstāj savu dzīvokli, stājoties spēkā aizliegumam atgriezties un uzturēties tajā, tikties un sazināties. Cietusī persona ar policijas starpniecību šo laiku var pagarināt līdz tiesas lēmumam. Par tā nepildīšanu vai pārkāpšanu stājas spēkā kriminālatbildība. “Varmākas parasti pēc rakstura ir bailīgi un bezspēcīgi, kad pret viņiem reāli kaut ko pasāk un par savu rīcību tiešām jāatbild,” iedrošina resursu centra “Marta” pārstāvis, jurists Juris Dilba.

◆ Pasaulē no vardarbības cietušo sieviešu īpatsvars svārstās no 30 līdz 60 procentiem.
◆ Viena no četrām sievietēm savā mūžā ir cietusi no vardarbības, turklāt savā ģimenē.
◆ No sešiem līdz desmit procentiem sieviešu cieš no regulāras vardarbības savu tuvāko radinieku vai partneru attiecībās. 
◆ Fizisku un/vai seksuālo vardarbību savas dzīves laikā piedzīvojušas vidēji 22 procenti sieviešu ES.
◆ Latvijā vardarbību no bijušajiem vai esošajiem partneriem piedzīvojušas 32 procenti sieviešu.
◆ Latvijā katru dienu no partnera fiziskās (tai skaitā seksuālās) vardarbības cieš vidēji 115 sievietes.
◆ Latvijā no partnera psiholoģiskās vardarbības savas dzīves laikā cietušas 60 procenti sieviešu, kas ir augstākais rādītājs ES.
◆ Vidēji ES no psiholoģiskās jeb emocionālās vardarbības cieš 32 procenti sieviešu, no ekonomiskās vardarbības – pieci procenti.
EIROPAS PADOMES DATI

KAD NEPIECIEŠAMA
PALĪDZĪBA
◆ Ja upurim ir nepieciešama tūlītēja aizsardzība, var zvanīt policijai pa tālruni 110 vai glābšanas dienestam – 112.
Policijas darbinieka pienākums ir novērst vardarbību, kā arī pieņemt lēmumu par nošķiršanu.
◆ Bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem – 116006.
◆ Plašāka un papildu
informācija par vardarbības
jautājumu risināšanu –
www.pretvardarbibu.lv

◆ Varmākas īpašības: ierobežotas komunikācijas prasmes, vairāku paaudžu vardarbības vēsture, tic tradicionālajai izpratnei par vīrieša un sievietes lomu ģimenē, vardarbīga uzvedība ir iemācīta kā galā tikšanas stratēģija, nestabilas emocijas, zems pašvērtējums, impulsīvas uzvedības modelis, narcistiskas īpašības, alkohola vai narkotiku lietošana, tiekšanās pēc kontroles un varas, attīstītas manipulācijas prasmes, traucētas spriešanas spējas.
◆ Upura īpašības: izolācija no citiem, kauns, ka kāds uzzinās, bezspēcības izjūta, neizlēmība un nenoteiktība, varmākas attaisnošana, zems pašvērtējums, bailes, trauksme, depresija, traucēta spēja novērtēt citu cilvēku uzticamību, pielāgošanās upura lomai.

— Liene Andersone-Kolosova

Citu datumu laikraksti

  • Lieto enerģiju gudri

    Lieto enerģiju gudri

    Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā vakar...

  • Dzintars Čīča aicina  uz koncertu

    Dzintars Čīča aicina uz koncertu

    Janvārī čigānu izcelsmes latviešu dziedātājam Dzintaram Čīčam apritēja 25 gadi, un savu jubileju dziedātājs atzīmēs ar koncertprogrammu “Bučas...

  • Rīt - “Ilgāja zivtiņa”

    Veclaicenes pagastā, Latvijas – Igaunijas pierobežā, 3.februārī ikviens aicināts uz zemledus makšķerēšanas sacensībām „Ilgāja zivtiņa”. Sacensības...

  • Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnes Kultūras centrā 14.februārī pulksten 19.00 notiks atkalredzēšanās ar komponistu Jāni Lūsēnu. Alūksniešiem būs iespēja klausīties pilnasinīgu...

  • Ates muzejs aicina ciemos

    Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs līdz 9.februārim aicina pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus piedalīties izglītojošā programmā...

  • Alūksnē viesojas  Kanādas vēstnieks 3

    Alūksnē viesojas Kanādas vēstnieks

    Alūksni trešdien apmeklēja Kanādas vēstnieks Alēns Osērs, lai iepazītu novadu un tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem. Vēstnieks apmeklēja Alūksnes...