Uz jūru pēc butēm!

Makšķerniekiem izveidojušies tādi stabili noteiktas zivs sugas copes laiki. Pavasarī tās ir raudas un vimbas. Tad nāk līņi un seko rudens butes.

Būtībā šīs zivis ķeras visu gadu, tikai rudenī butes ir tuvāk krastam un to izmēri sasniedz pat kilogramu. Pārsvarā copē jūrā, jo tur ir lielākā šo zivju koncentrācija un izmēri. Butes makšķerē ar grunts­makšķerēm un uz āķa liek balto zivju gabaliņus un krevetes. Turklāt nav nepieciešams smalks inventārs.

Makšķerkāti
Standarta garums copei jūrā ir no 3,60 līdz 4,5 m. Ieteicamākie ir saspraužamie jeb štekera kāti. Vēl nav gadījies redzēt nevienu copmani jūras krastā, kurš vestu līdzi tīru akas ūdeni un pēc copes, piemēram, teleskopisko kātu rūpīgi nomazgātu un noslaucītu no sīkajām jūrmalas smiltiņām, kas neapšaubāmi, sastumjot šādu makšķeri kopā, skrāpē pārklājumu un pašas makšķeres saturošo materiālu. Savukārt štekerim, kas maksā tikai divreiz dārgāk, mūžs ir krietni ilgāks.

Laika apstākļi nosaka izvēli
Copei jūrā visbiežāk izmanto makšķerkātus ar testiem 100 - 250 g (karpu kāti). Lielie testi nepieciešami, ja izmanto smagos svinus ar “ūsiņām”, kad jūra ir nemierīga, un, lai ēsmu noturētu uz vietas, nepieciešami vismaz 125 g. Tad arī auklas resnumam jābūt vismaz 0,35 - 0,4 mm. Šāda makšķere tiek lietota, ja jūrā ir spēcīgs pretvējš. Savukārt  normālos apstākļos pilnībā pietiek ar 4,20 m garu kātu un 60 – 80 g smagu visparastāko svina grimuli, vēlams - ar tukšu vidu. Formas ļoti dažādas, un eksperimenta kārtā var noteikt, kas tajā vai citā brīdī noderīgāks. Sliktāk, ja pūš spēcīgs sānu vējš. Praktiski makšķernieki jūrā šādu vēju uzskata par bada vēju un nogaida labāku laiku. Parasti, jūrā copējot, makšķeri liek vertikāli un iestiprina to dažādās konstrukcijās. Es, piemēram, santehnikas veikalā esmu iegādājies 1,2 m garas un 6 cm diametra platas plastmasas trubas, kas parasti kalpo notekūdeņu novadīšanai. Tās iespiežu smiltīs, starp citu, nemaz tik viegli nesanāk, un pēc iemetiena makšķerkāta apakšējo daļu vienkārši iebāžu tajās. Kāts ir gaisā, un manu auklu mazāk iespaido jūras vēju radītie viļņi. Signalizatorus jūras copē parasti neizmanto.

Spoles, auklas, āķi
un vēl šis tas   
Parasti cenšos izmantot vidēja lieluma spoles ar iespēju uztīt uz tās vismaz 150 metru auklas. Auklas nokrāsai nav nozīmes. Pietiek ar visvienkāršākajām grunteņu spolēm, kas veikalos maksā apmēram 25 latus. Vienīgi, atbraucot mājās no copes jūrā, noņemiet spoles no makšķerkāta un rūpīgi pacentieties tās izskalot zem dušas. Šāda procedūra paildzinās spoles mūžu.
Nedaudz par auklas izvēli. Protams, tā nav nekāda lielā un aprobežojas ar divām versijām - monofilo vai pīto auklu. Jūrā pīto auklu neieteiktu lietot tikai viena iemesla pēc. Bieži vien lielākās butes ķeras tieši diennakts tumšajā laikā. Tādos brīžos nereti neievēro, ka aukla apmetusi cilpu ap makšķeres spicītes galu, un, tā kā metieni parasti tiek izdarīti maksimāli spēcīgi, šādos brīžos nākas noklausīties, kā atskan nepatīkams, bet kaut kur jau dzirdēts sprakšķis. Jūsu pavadiņu sistēma aizlido un iekrīt kaut kur patālu jūrā. Lūk, te ir starpība starp pīto un monofilo auklu, jo pirmā ļoti baidās asu cirtienu. Praktiski tā momentā ir pušu. Turpretī monofilā ir elastīga, tāpēc daudzreiz šādu slodzi iztur un ļauj atpiņķerēt problēmu un bez liekām papildus siešanas darbībām turpināt copi.  

Āķi un to sistēmas
Sistēmu cenas veikalos ir aptuveni 0,50 – 1,75 lati. Tās sastāv no divām līdz četrām pavadām, un āķu izmēri ir 1 – 8. Pārsvarā izmanto klasiskos liekumus ar pēc iespējas garākiem kātiem. Pavadiņu resnums - 0,3 - 0,4 mm. Neatņemama sastāvdaļa ir krāsainās pērlītes, ko uzver uz pavadiņas. To uzdevums ir piesaistīt butes uzmanību, un tas pierādījies vairākkārtīgi. Vajag atcerēties, ka butes ēsmu ierij ļoti dziļi un viņu kaulainās mutes nemaz tik viegli āķi neatdod. Līdz ar to uz copi līdzi jābūt šķērēm, pincetei un āķu izņēmējiem.

Cope ar pludiņu   
Šo copes veidu izmanto ļoti reti. Iemesls saistīts ar jūras šūpošanos. Taču, ja izdodas ierasties uz copi, kad jūra ir apbrīnojami mierīga, tad noteikti ieteiktu šo veidu izmantot. Nepieciešami tālmetiena pludi. Ja domājam par makšķerkātiem, vislabāk te iederēsies kāds rupjāks mač­kāts vai fīders. Kātu garums 3,90 - 4,20. Pludam kravnesība būs diezgan paliela un vajadzētu sasniegt pat 20 g. Tādu vaglera tipa pludiņu var iemest pat 60 metru tālu. Svinu liek slīdošo un cenšas to noguldīt uz grunts. Pats copes brīdis labi redzams, jo pludiņš “aiziet” zibenīgi. Tas vienkārši pazūd, toties kas par “kaifu” ar 30 gramīgu mačkātu vilkt aptuveni kilogramu smagu buti, kura nepārtraukti cenšas “pielipt” smilšainajai gruntij! Turklāt, copējot ar pludiņmakšķeri, bute nepaspēj āķi dziļi ierīt.

Citu datumu laikraksti

  • Zobu pasta. Vai zinām, kādu lietot?

    Katru dienu mēs lietojam dažādus higiēnas līdzekļus. Viens no tiem ir zobu pasta. Lai būtu tīri zobi, galvenais ir mehāniski notīrīt zobu virsmas no...

  • Valodas un mēs

    Ir pienācis septembris, un klāt ir arī gadskārtējā Eiropas Valodu diena, kuru atzīmēsim 26.septembrī. To atzīmē visās Eiropas Padomes dalībvalstīs....

  • Pakalpojumi būs pieejami Cēsīs

    Sakarā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālo reformu turpmāk visi pakalpojumi būs pieejami Cēsīs, Pils laukumā 5, kur...

  • Palīdzēt piepildīt sapņus

    Nekas nerodas no nekā. Aiz katra notikuma vai radušās iespējas stāv kāds cilvēks, kas uzņēmies tā virzību. Ņemot vērā viņa iniciatīvu, par ieguvējiem...

  • Latvijas piecgadi ES sagaidot

    Augustā atpūtas bāzē „Silmači” notika seminārs Eiropas klubu jauniešiem un skolotājiem „Latvijas piecgadi ES sagaidot”. Tajā piedalījās jaunieši un...

  • Par slimības pabalstu

    Ja darbinieks ir saslimis, tad sākotnēji (pirmās divas nedēļas) ārsts izsniedz slimības lapu A, un viņš  saņem slimības naudu, ko  maksā darba...

  • Valsts svētki – ikkatra svētki

    Interesanti, bet pamazām, pamazām manī rodas apjausma, ka drīz klāt būs manas valsts lielā un apaļā jubileja. Līdz šim nekādas patriotisma jūtas sevī...

  • Aicina saņemt barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

    Šogad 8.februārī vairāki desmiti alūksniešu tika aicināti ierasties Alūksnes tautas namā, lai saņemtu apbalvojumu – 1991.gada barikāžu dalībnieka...

  • Reģistrēti dzimušie augustā

    Alsviķu pagastā – Robina Sonora Vaska. Annas pagastā – Dinija Birzniece. Jaunalūksnes pagastā – Adrians Kuzmins. Kalncempju pagastā – Endijs Alksnis....