Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uz skolu bez bailēm un asarām 7

Doties uz skolu bērns vai pusaudzis var negribēt dažādu iemeslu dēļ. Parasti pie vainas ir tur valdošais mikro­klimats: stiprākais apceļ vājāko, kolektīva kodols izsmej, ignorē to, kurš trūcīgāks vai atšķiras no pārējiem fiziskā vai garīgā ziņā. Vajag lielu drosmi, lai stātos pretī vietējai autoritātei, līderim, kurš dara kādam pāri. Kāds jūtīgāks, inteliģentā vidē audzis cilvēkbērns antivaroņa spiedienu var arī neizturēt.

Visbiežāk – pusaudžu periodā
“Kad mēs augām, tad gan tā negāja!” Šķiet, šī frāze kā mantojums tiek nodota no paaudzes paaudzē. Diemžēl neiecietību, bērnu savstarpējo nežēlību itin bieži vērojam arī mūsdienās. Gandrīz katrā klasē uzrodas līderis, kuram citi dažādu iemeslu dēļ vēlas līdzināties, būt piederīgi vai – gluži pretēji – no viņa baidās, pakļaujas un izpilda viņa prasības.
“Visbiežāk tas vērojams pusaudžu periodā, jau 11–13 gadu vecumā, kad vairāk vai mazāk uzkrītoši parādās emancipācijas tendences. Tas nozīmē brīvību no vecāku kontroles un aizbildniecības, neatkarību no skolas kārtības un disciplīnas, kā arī prasības respektēt viņu tiesības un patstāvību,” norāda skolu psiholoģe Inese Gūtmane.
Nedaudz vēlāk, 13–15 gadu vecumā, sāk izpausties apzināta vai neapzināta grupēšanās, veidojas neformālas pusaudžu kompānijas. Tajās visbiežāk notiek saskarsmes un sociālo prasmju apgūšana. Šeit arī veidojas attiecību hierarhija: spēcīgākas personības īsteno tieksmi būt līderim – valdīt savā klasē, pilsētā, mājas pagalmā vai savā lauku ciematā.
“Saprotams, grupā ir vieglāk apmierināt arī vēl neapzinātu tieksmi un interesi par alkoholu, seksu un apreibinošām vielām,” zina I. Gūtmane. “Agrāk notika tāpat un, domāju, turpinās notikt visos laikos. Jo tā ir viena no pusaudžu vecumposma psiholoģiskajām īpatnībām. Cits jautājums, kā mēs, pieaugušie – vecāki, skolotāji, sabiedrība – uz to reaģējam. Vai palīdzam šajā viņiem tik grūtajā posmā? Tomēr par uzvedības un emocionālajiem traucējumiem ne vienmēr var runāt viennozīmīgi.”

Ne bērns, ne pieaugušais
Attiecīgajā vecumposmā izpaužas gan indivīda psiholoģiskā iezīme, gan audzināšana ģimenē. Kad neesi vairs bērns, ne arī jau pieaugušais, uzvedībā vienlaikus ir gan daudz bērnišķīgu iezīmju, gan pieaugušajiem raksturīgas izpausmes. Vecāki reizēm ir neizpratnē: kā lai nu izturas pret savu atvasi. Viņi neprot pret pusaudzi būt tik prasīgi kā iepriekš, jo liekas, ka bērns jau pats spēj tikt ar visām lietām galā, ka kontrole vairs nav vajadzīga, novērojusi psiholoģe.
“Un tad atskan satraucošs zvans no klases audzinātājas: sekmes pasliktinājušās, uzvedība bravūrīga, aizskar, pazemo klasesbiedrus, ir neiecietīgs, kavē skolu. Dažādās dzīves situācijās var nonākt ikviens – strīdi, izstumšana, apsmiešana, fiziska ietekmēšana. Tā rezultātā arī rodas neiecietība, kas tiek vērsta pret vienu vai vairākiem.”
Visbiežāk nepatīkamā situācijā nonāk bērns, kurš ģērbjas vai izskatās citādāk: viņa garderobē nav vecumam atbilstoša, vienaudžu novērtēta firmas apģērba, briļļu, pēdējā modeļa telefona, kabatas naudas. Citāda matu krāsa, augums. Reizēm cieš bērni ar atšķirīgiem uzskatiem, raksturu vai interesēm, kuriem ir labākas vai sliktākas sekmes mācībās vai arī kuri atšķiras pēc rases, kultūras vai reliģiskās piederības.
Palaists garām ģimenē
Ļoti bieži par regulāriem vardarbības upuriem kļūst bērni no maznodrošinātām ģimenēm, ja tos pavada īpatnējas mājokļa smakas vai savdabīgas smaržas. Iemesli vienaudžu izstumšanai, apsmiešanai, ignorēšanai un neiecietībai ir dažādi, taču lielākoties kaut ko audzināšanā garām palaidusi ģimene.
Ir bērni, īpaši izteikti pusaudžu vecumā, kuriem nav robežu, kontroles, noteiktu prasību, dienas režīma, kuri nesaņem vecāku pozitīvu attieksmi, mīlestību, kuriem izpaliek ikdienas sarunu, uzklausīšanas. Ģimenē viņi sajūtas lieki, pamesti, vientuļi.
Pēc jebkura traģiska notikuma, traumas, kas atstāj sekas bērna psihē, viņš pasauli uztver kā draudīgu, biedējošu. Dusmas, bailes atstāj ļoti spēcīgu ietekmi uz emocijām un uzvedību, padarot jaunieti noslēgtu vai agresīvu. Tieši tādēļ negatīvās pieredzes pārstrādes procesā īpaši svarīgs ir vecāku atbalsts un līdzdalība. Mammas un tēta sapratne spēj atjaunot bērna ticību sev un apkārtējai pasaulei. Arī speciālista vadībā traumas pārstrāde notiek sekmīgāk un apzinātāk.
Noteikti katram pieaugušajam ir jāreaģē, pamanot neierastu gadījumu vai situāciju. Nav ne jābaidās, ne jākaunas meklēt palīdzību skolā – pie klases audzinātāja, sociālā pedagoga, mācību iestādes psihologa, tāpat pie sertificēta neatkarīga speciālista, kurš palīdzēs saprast, ka mēs visi esam atšķirīgi. Saprast, ka citiem cilvēkiem nav jāmainās, lai izpatiktu tev vai lai atbilstu taviem standartiem. Nevienam nav tiesību aizskart otru par to, ka viņš ir atšķirīgs. ◆

Jāizrāda fiziska pretestība
Tehnikuma pirmajā kursā mani abižoja, jo biju no laukiem un rīta rosmē liku galvā omes māsas adītu cepuri ar diviem bumbulīšiem. Meitene no trešā kursa mani veselu mēnesi izsmēja, apsaukāja un grūstīja. Teicu, lai liek mani mierā, lai atšujas, bet vēl vairāk tiku kacināta, grūstīta. Beidzot neizturēju un liecinieku klātbūtnē krāvu nekauņai pa seju. Esmu kreile, tas viņai bija negaidīti. Uzbrucējai – zila acs, bet mani vairs neaiztika. Risks bija: mūs varēja izslēgt no tehnikuma.
Arī puiši, kas dzīvoja stāvu augstāk, meitenes abižoja – nelaida pa kopmītņu trepēm, prasot naudu vai cigaretes. Biju sapratusi, ka vienīgais variants ir izrādīt fizisku pretestību, un agresoram stipri iesitu pa elkoņa iekšpusi. Neviens vairs neuzdrošinājās. Māsīcai bija līdzīgs konflikts, taču viņa baidījās izrādīt pretestību un pārcēlās uz citu mācību iestādi.
Manai meitai bija gadi divpadsmit, kad klase sadalījās divās grupās un “top piecnieks”, kurā bija skolotājas meita, sāka pārējiem uzkundzēties. Piemēram, nosakot, kura meitene uzstāsies “Popielā”, kura – ne. Meita, līdz tam atzīta aktīviste, nāca mājās ar asarām acīs un atteicās jebkur piedalīties. Vairāki vecāki devāmies uz skolu. Diezgan ātri nomainījās klases audzinātāja, klases kolektīvs pamazām saliedējās.
Pilsētas skolā bērnu agresija, manuprāt, ir izteiktāka. Mazmeitai, kura tagad ir otrajā klasītē, esam teikuši: ja nelīdz konflikta risināšana mierīgā ceļā un pasūdzēšanās audzinātājai, ir jāizrāda fizisks pretspars. Mazmeita labi mācās, bet viena no meitenītēm, kas arī ļoti labi mācās, sāka mūsējai teikt biedējošus tekstus. Uz mazmeitas telefonu pat bija atsūtīta īsziņa: tu būsi veca, nevarēsi kājas pavilkt, tevi ieliks bērnunamā. Kāds puika skaļi uzvedās stundu laikā un musināja uz to arī mūsu mazmeitu. Kad viņa atteicās, puisītis ar zīmuli stipri iedūra viņai plaukstā. Meitēns ar asarām acīs lūdzās, lai pavadām uz skolu. Gāja mamma, opis, es, un, kad bija mana kārta, garderobē aprunājos ar klasesbiedriem. Lai noskaidrotu, vai pie vainas nav mūsu mazmeita. Seši bērni apgalvoja, ka ne. Satiku arī nešpetno puiku, viņš teica, ka neatceras atgadījumu un tas bijis netīšām.
Autobusā vai uz ielas vairākkārt esmu iejaukusies, kad stiprākie dara pāri vājākajam. Saku varmākam: es tavu mammu pazīstu, pateikt, kā tu te daries? Tas nostrādā.
Bērnībā biju lieciniece tam, kā iedzēris tēvs pacēla roku pret mammu. Aizstāvēju viņu un kopš tā laika nepaciešu agresiju un netaisnību. ◆
LINDA, 49 gadi

Jāaudzina ar savu piemēru
Inese Gūtmane,
Liepājas Skolu psihologu metodiskās apvienības vadītāja

No pieredzes skolā un klientu uzticētajiem stāstiem privātpraksē, kur strādāju ar bērnu uzvedības un emocionālajiem traucējumiem, zinu: neiecietība pret vienaudžiem ir sekas. Cēloņi un iemesli visbiežāk ir konflikti pāru attiecībās, vecāku nespējā vienoties par audzināšanas jautājumiem. Jāmin ģimenes, kurās tiek ļauts bērna vecumam neatbilstoši ilgs laiks spēlēm datorā, planšetē, telefonā, kas izraisa vēlmi līdzināties varonim, arī negatīvam.
Bērni emocionāli pārdzīvo situācijas, kad kāds no vecākiem ilgstoši strādā tālumā vai aizgājis no ģimenes, tētim un mammai šķiroties vai plānojot šķiršanos. Sāpīgs pārdzīvojums, kad mammai vai tētim veidojas vai jau izveidojušās jaunas attiecības, kad tajās ienāk cits bērns – pusbrālis, pusmāsa. Traumējoša var būt arī avārija, tuvinieka vai kāda mājdzīvnieka slimība vai nāve. Kā dzīvot tālāk? Kā visiem sadzīvot?
Manuprāt, mūsdienu sabiedrībā un ģimenē klibo jautājums par attieksmi pret citiem. Nevar bērnam iemācīt kaut ko ar vārdiem, jāaudzina ar savu piemēru! Ja mājās pieaugušie nekad bērnu klātbūtnē nerunās sliktu par bērnudārza audzinātājiem, skolotājiem, par grupiņas vai klasesbiedriem un viņu ģimenes locekļiem un to nepieļaus bērnu sarunās, tad pamazām izskaudīsim neiecietību, vardarbību, izstumšanu, nepieņemšanu, aizskaršanu, pazemošanu. ◆

Komentāri 7

Notikuma lieciniece

Neticu,pēc redzētā neticu,ka pa ielu,vai uz skolu bez bailēm
Š.g.28.martā ap plkst 17 pa savas mājas logu ievēroju- kāds zēns- rauj,sit,sper meitenei.Meitene cenšas izrauties,bet viņai tas nekādi neizdodas . Meitene tiek mocīta visa Tirgotāju ielas Nr.8 nama garumā,tā puisis meiteni aizrauj līdz Vidus ielas krustojumam.Puisis iesitot- meiteni vēlas ieraut Nr7 mājas kāpņu telpā.Meitene pretojas un tiek nosista zemē uz mājas ieejas kāpnēm.Puisis meiteni turēja,bet viņai kaut kā izdevās piecelties un tikt līdz soliņam durvju priekšā.Meitene sēdēja
uz soliņa,puisis to rāva augšā aiz rokām ..Redzot,ka nekas labs nav sagaidāms un meitene nevar atbrīvoties no spīdzinātāja devos no mājas ārā lai palīdzētu meitenei. Pieejot pie Nr.7 mājas,skatījos uz pretējo pusi,bet kad pienācu klāt meitenes sitējam,stipri sagrābu to aiz rokas.Ieraudzīju,ka meitenei kreisā roka ir ģipsī,sapratu ,ka tāpēc meitenei nebija iespēju varmākam pretoties.Cik izdevās uzzināt
sitējs mācās Alūksnes ģimnāzijas 7 .klasē.Meitene= Alūksnes sākumskolas 6 klasē.Viņas klases audzinātāja ir Slišāne.Gribēju izsaukt policiju,bet steigā aizmirsu mājās telefonu
Liku puisim atvainoties,bet viņš izrāvās un aizbēga.Meitene teica,ka viņa jau ir sista vairākas reizes
ka viņai vēders vienos zilumos un arī rokas trauma radusies šādā uzbrukumā.Meitenīti nomierināju un lūdzu,lai iet uz mājām un visu notikušo dara zināmu vecākiem.Vecāki lai raksta iesniegumus visām attiecīgajām iestādēm.Nevienam nav dotas tiesības tik nežēlīgi izturēties pret meitenīti.

pirms 4 gadiem, 2016.03.31 13:46

netikai

Nevienam nav tiesību izturēties pret citu personu tā, nav svarīgi meitene, vai zēns. Pārāk daudz esam ļāvuši bērniem brīvās Eiropas iespaidā, un lūk kur ir rezultāts. Tiesa liela problēma jau ir pašos vecākos, kas neciena nevienu un to pašu ļoti jūt atvase un sāk uzvesties tieši tāpat. Kā parasti kamēr jau kādu atkal nenositīs, tikmēr neviens neliksies ne zinis.

pirms 4 gadiem, 2016.03.31 13:58

Notikuma lieciniecei

Paldies, ka nepalikāt vienaldzīga ! Un ļoti lūdzu, par cik bijāt klāt, pasekojiet, kā attīstās tālāk šis notikums. Varbūt pat jūsu liecība var noderēt.Tas ir ārprāts! Var gadīties bērniem pagrūstīties, bet, kad tik slepkavnieciski spīdzina jau ģipsī esošu roku otru bērnu... Tāds varmāka nedrīkst palikt neuzzināts. Es tomēr būtu ziņojusi policijai kaut vai pēc tam, jo nav jau zināms, vai skola to necentīsies nolīdzināt, nezinām, cik atbildīgi arī čietušā bērniņa vecāki. Bet, ja meitenītei jau viss vēders zilumos un rociņa ģipsī, tad taču viņa tiek mocīta regulāri. Vai tiešām vajag, lai bērns paliek par invalīdu uz mūžu regulāras dauzīšanas rezultātā?
Par to, kāds ''vīrietis'' izaugs no šī zēna, bail pat domāt...
Tomēr iesaku painteresēties skolā, kas notika pēc tam. Varbūt meitene jau tā ir iebaidīta, ka pat nebildīs neko. Jo, kā gan tas būtu pieļaujams, ka roka jau ģipsī un vēders zilumos? vai tad neviens neko nesaprot? vai arī vienalga? Vai skolotāji tik ļoti aizņemti ar algas paaugstinājumu prasīšanu, ka bērnu problēmas neredz?

pirms 4 gadiem, 2016.03.31 23:12

Administrators

Aizliegts bez Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišanas publicēt, tādu informāciju, kas ļauj identificēt nepilngadīgu likumpārkāpēju vai nepilngadīgu liecinieku.

pirms 4 gadiem, 2016.03.31 16:30

yeah

Un atkal izliksimies ka neko nezinam un neko neredzam.

pirms 4 gadiem, 2016.03.31 16:58

cien.Administrator!

Kā tiesības sargā likumi? Man šķiet, ka varmāku un neliešu... Upuriem jābūt maziem, melniem un pacietīgiem.

pirms 4 gadiem, 2016.03.31 23:16

to administratoram

mūsu valstī viss ir aizliegts. Jebkuru personu fiziski aizskart arī ir aizliegts. Kuru aizliegumu vairāk klausīsm?
vai to kurā varmākas nedrīkst saukt īstajos vārdos?

pirms 4 gadiem, 2016.03.31 18:00

Citu datumu laikraksti

  • Vai reklāmai ir spēks?

    Portālā “www.manabalss.lv” kādā no iniciatīvām tiek aicināts pilnībā aizliegt alus un citu alkoholisko dzērienu reklāmu publiskajā vidē. Pamatojums...

  • Cīņa par algām nebeidzas

    Turpinot veidot pedagogu algu izmaksu modeli, Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa izstrādājis alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli,...

  • Vāc kūku receptes grāmatai “100 kūkas un 1 svecīte”

    Signe Meirāne kopā ar “Rimi Latvia” uzsāk 100 gardāko kūku recepšu vākšanu, lai Latvijai tās simtgadē varētu dāvināt grāmatu “100 kūkas un 1...

  • Kopt un sargāt savu valodu

    Kopt un sargāt savu valodu

    Dzimtās valodas dienas pasākumā Latviešu Valodas aģentūra pagājušajā nedēļā sveica akcijas “Novada valodnieks” nominantus. Starp septiņiem...

  • Afiša

    11.martā ◆ 19.00 Alsviķu kultūras namā - diskoballīte bērniem ar DJ Mike Kelly. 11.martā ◆ 21.30 Alūksnes klubā “Cita opera” - “stand-up” komēdijas...

  • Baiļu kontrastainā seja

    Baiļu kontrastainā seja

    Bēgt, sastingt vai uzbrukt ir dzīva organisma dabiska reakcija, lai pasargātos no apdraudējumiem un nāves. Ar bailēm saistīto pašsaglabāšanos...

  • Afiša

    Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā ◆ Gaļinas Kavaces akvareļu izstāde.4.martā ◆ 10.00 Alsviķu kultūras namā ◆ leļļu teātra “Tims”...

  • Top jauns Apes depo 2

    Top jauns Apes depo  3

    Apes pilsētas iedzīvotāji kļuvuši par nozīmīga notikuma vērotājiem – pagājušajā nedēļā pilsētas centrā sākušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas...

  • Sadala naudu Alūksnes novada pagastu projektiem

    Alūksnes novada domē apstiprinātas septiņu pagastu ieceres infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanas mērķprogrammas līdzekļu izlietojumam šajā...