Uzdrošinās un saņem stipendiju

Alūksnietes Elīna Sustenberga un Unda Vīksna ir starp 75 Latvijas jauniešiem, kuri visa mācību gada garumā saņems Vītola fonda Asjas un Berndta Evertu piemiņas stipendiju. Abas jaunietes studē budžeta grupā, tādēļ stipendija ir būtisks atbalsts ikdienas tēriņiem.

Stipendija - motivācija
Elīna studē Latvijas Universitātē Sociālo zinātņu fakultātes programmā “Socioloģija” un stipendiju saņem jau trešo gadu. “Stipendija ir liela motivācija nepamest studijas, jo ir nerakstīts likums – ja pamet mācības, nauda jāatdod. Jāteic, izvēlēties, ko mācīties, nebija viegli. Izvēli izdarījusi pēdējā brīdī. Vienu brīdi domāju mācīties audio logopēdiju, bet izdarīju izvēli par labu sociālajām zinātnēm. Vai ar savu izvēli esmu mierā? Ne vienmēr. Taču es eju tajā virzienā, ko pirms četriem gadiem izvēlējos. Esmu sava ceļa gājēja un līdztekus daru darbus, kas tieši nav saistīti ar manu izvēlēto profesiju. Piemēram, ir bijušas divas prakses – viena reklāmas nozarē, otra sabiedriskajās attiecībās. Iespējams, nebūšu sociologs un lielas aptaujas neveikšu, bet man patīk rakstīt un sabiedriskās attiecības. Rakstīšana ir mana joma, lai gan izvēlējos to nestudēt tikai tādēļ, ka visi to izvēlējās. Bet tas man dzīvē sanāk un domāju, ka to darīšu,” stāsta jauniete.

Izvēlas tehnisku profesiju
Unda studē Rīgas Tehniskajā universitātē Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē elektrotehnoloģiju datorvadību. “Kad to pasaku, visiem ir izbrīns – kā? Tā nav sievietēm raksturīga profesija, un kursā esam divas meitenes starp 45 puišiem. Tehniskas lietas man ir patikušas vienmēr, tikai skolas laikā nevienam to neteicu. Slepus aizbraucu uz atvērto durvju dienu, guvu apstiprinājumu, ka man patiks, un atlika tikai iesniegt dokumentus. Pat skolotāji bija šokā par manu izvēli. Visiem tas bija pārsteigums – es, aktīva meitene, aizgāju mācīties tehniskas lietas. Kad man prasīja, kur iešu mācīties, teicu, ka nezinu, lai gan sen jau biju izlēmusi. Ja pateiktu, tad noteikti mani mēģinātu atrunāt, būtu nievājoša attieksme un jāuzklausa dažādi komentāri,” stāsta Unda. Ar savu izvēli viņa ir vairāk nekā apmierināta – darbs laboratorijā un eksperimenti ir viņas īstā vieta. “Salīdzinājumā ar citiem kursabiedriem, kuri atnākuši mācīties no tehniskajām koledžām, man daudz kas ir svešs, tādēļ pastiprināti jāapgūst. Jāmācās ir divreiz vairāk,” teic Unda.

Notic sev
Abas jaunietes norāda - stipendija ir būtisks atbalsts. Ik mēnesi tie ir 150 eiro, ko meitenes var tērēt, kā pašas vēlas. Elīnu pieteikties stipendijai iedrošināja klases audzinātāja Daina Černomirdina, bet Undu – mamma. “Stipendiju piešķir, balstoties uz 12.klases pirmā semestra mācību vērtējumiem. Man pat nebija domas pieteikties, jo īsti neticēju saviem spēkiem, bet klases audzinātāja mani motivēja. Stipendijai jāpiesaka tikai vienu reizi, pārējos gados to automātiski piešķir pēc sekmju izvērtējuma. Redzot, kā citi kursabiedri strādā, raujas uz vairākām pusēm, varu būt priecīga, ka varu sevi veltīt tikai mācībām. Man ir stipendija, mācos budžeta grupā, bet citiem no tā nav nekā un jāņem vairāki kredīti - gan studēšanai, gan dzīvošanai. Man ir paveicies,” stāsta Elīna.

Nebūt slinkiem
“Kad saņēmu stipendiju, nožēloju, ka nemācījos vēl labāk, jo manas atzīmes bija vidējas. Taču man tāpat sanāca tas, ko citi pat nemēģināja. Ļoti maz jauniešu sūta pieteikumus uz Vītola fondu,” stāsta Unda. Elīna piebilst, ka jauniešiem, arī viņas klasesbiedriem, trūkst motivācijas pieteikties, jo nepieciešamo dokumentu bijis daudz. “Taču to visu var izdarīt vienā dienā. Atliek veltīt tikai vienu dienu, jo tas ir tā vērts. Nebūt slinkiem un nepažēlot to vienu dienu,” stāsta Elīna un piebilst, ka šī ir viena no retajām stipendijām, ko var saņemt jau mācību sākumā. Citas piešķir tikai no otrā kursa. “Ir jābūt pašpārliecinātam. Arī es neticēju, ka varu iegūt stipendiju, bet klases audzinātāja teica – nekas nenotiks, ja aizsūtīsi - sliktāk nebūs,” teic Elīna.

Vai izglītībai ir nozīme?
Abas jaunietes ir pārliecinātas – mūsdienās jauniešiem ir jāmācās. “Pat lai strādātu par pārdevēju, prasa augstāko izglītību. Ja gribi nopietnu, labu darbu, vajag labu izglītību. Varbūt esi nozarē labs speciālists, bet tev nav izglītības, tad nepieņems darbā, jo kāda jēga no speciālista, kas to nav mācījies,” pauž Unda.
Runājoties ar cilvēkiem prakses vietās, Elīna dzirdējusi viedokli, ka ne vienmēr izglītība ir noteicošā darbinieka izvēlē. “Protams, ir nozares, kurās bez izglītības nekad neņems darbā. Iegūt izglītību ir svarīgi, jo darba devējs redz, ka spēj izdarīt lietas līdz galam. Ja godīgi, reizēm liekas, ka tas ir uzspiests sabiedrības viedoklis, ka obligāti pēc 12.klases jāiet mācīties. Ļoti svarīga ir pieredze. Ja arī tev nav izglītības, bet esi ļoti centīgs, tie cilvēki redzēs, ka esi motivēts papildināt zināšanas,” norāda Elīna. Unda piekrīt, ka reizēm cilvēks var tikt tālu arī bez izglītības, bet tie ir atsevišķi gadījumi – viens no divdesmit. “Pieteiksimies divi uz vienu darbu – viens ar izglītību, viens bez. Kuru paņems?” retoriski jautā Unda.

Velta laiku mācībām
Abas jaunietes Alūksnē bija ļoti aktīvas, taču, sākot mācīties Rīgā, laiku velta mācībām, nevis sabiedriskajām aktivitātēm. “Salīdzinot mazpilsētas dzīvi ar lielpilsētu, Rīgā tomēr esi vienpatis - dzīvo sev, visapkārt ir steiga. Daudz jāmācās skolai, tādēļ nemaz neatliek laika citām aktivitātēm. Interesanti, ka rīdzinieki nesaprot to, ka gribi aizbraukt uz mājām, kas ir 200 kilometru attālumā. Izdzirdot, ka manas mājas ir 200 kilometrus prom no Rīgas, viņi brīnās. Tālāk par savu Rīgu viņi nemaz nezina. Mēs, no mazpilsētas nākušie, esam globālāki cilvēki. Mēs zinām daudz par visiem, esam ar daudzveidīgākām zināšanām. Laukos dzīvojošie ir cīņas spara pilnāki,” teic Elīna.
Arī Unda šobrīd aktivitātēs neiesaistās, jo daudz zināšanu jāapgūst skolā. “Kad būšu “iedzīvojusies”, pievienošos korim un skolas pašpārvaldei, bet tas nebūs pirmajā pusgadā,” saka Unda.

Grib atgriezties Alūksnē
Jaunietēm pietrūkst Alūksnes – gribas mājās būt biežāk. “Alūksnē visur var aiziet kājām. Kādreiz cēlos pusastoņos un astoņos jau biju skolā, tagad ceļos sešos, lai septiņos izbrauktu uz skolu un astoņos būtu skolā. Alūksnē aizgāji mieru rast, pasēžot ezera krastā, un varēji nevienu cilvēku nesatikt. Rīgā, aizejot uz parku, nebūs, kur apsēsties,” saka Unda. Alūksnē ir daudz mazāk negatīvo lietu. “Dzīvoju rajonā, kur ik rītu redzu narkotikas, alkoholu. Negatīvā Rīgā ir daudz vairāk nekā Alūksnē. Vēl mācoties Alūksnē, sapņoju par to, kā braukšu mācīties Rīgā, būšu brīva un tad tik dzīve sāksies, bet, kad tur nonāc – gribas mājās. Liekas – mācīšos Rīgā, būšu pavisam cits cilvēks,” saka Elīna.
Unda papildina, ka par pavisam citu cilvēku nevar kļūt pēkšņi, taču tas, ka par tevi neko nezina, esot labi. “Nav runu par pagātni, baumu, kā tas ir Alūksnē. Esi balta lapa, un vari būt tāds, kāds esi, iederēties,” saka Unda. Abas jaunietes cer, ka pēc studijām varēs atgriezties dzimtajā Alūksnē un veidot dzīvi šeit.

Citu datumu laikraksti

  • “Pienenītē” daudz jaunumu

    “Pienenītē” daudz jaunumu

    Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” jaunais mācību gads sācies ļoti darbīgi un radoši – tapušas ziedu un dārzeņu kompozīcijas,...

  • Kopīgi atzīmēs senioru dienu

    Alūksnes pensionāru biedrība “Sudrabs” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību sestdien, 30.septembrī rīko svinīgu pasākumu par godu Starptautiskajai...

  • Izglītot – skolotāju Jauniņu  ģimenes aicinājums 7

    Izglītot – skolotāju Jauniņu ģimenes aicinājums

    (Turpinās no 1.lappuses)“Būt skolotājam jābūt dzīves aicinājumam. Ja nepatīk bērni vai skolotāja darbs, to nevar darīt,” ir pārliecināta alūksniešu...

  • Svētdien Apes tirgū - 200 tirgotāju

    Svētdien Apes tirgū - 200 tirgotāju

    Tradicionālais Pierobežas rudens gadatirgus Apē notiks 24.septembrī pulksten 9.00. Kā ierasts, pirkt un pārdot gribētājus tas pulcēs brīvdabas...

  • Rudens saulgriežu jampadracis

    1.oktobrī Alsviķos no pulksten 10.00 notiks rudens jampadracis ar andelēšanos, bet pulksten 13.00 ikviens aicināts uz svinīgu koncertu “Saule brida...

  • “Mans dārzs manai veselībai”

    Alūksnes invalīdu biedrība 5.oktobrī ikvienu interesentu aicina uz pasākumu “Mans dārzs – manai veselībai”, kurā popularizēs veselīga uztura nozīmi...