Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uzņem filmu par dzimto pagastu un dāvina to svētkos

Alūksnietis Ojārs Rusakovs brīvo laiku velta interesantei nodarbei - filmēšanai. Videokamera Ojāram vienmēr esot līdzi. Šovasar Mārkalnes pagasta svētkos viņš, bijušais mārkalnietis, reprezentēja filmu par pagasta dzīvi un tās cilvēkiem.

Alūksnietis Ojārs Rusakovs brīvo laiku velta interesantei nodarbei - filmēšanai. Videokamera Ojāram vienmēr esot līdzi. Šovasar Mārkalnes pagasta svētkos viņš, bijušais mārkalnietis, reprezentēja filmu par pagasta dzīvi un tās cilvēkiem.
"Ar filmēšanu es nopietni nodarbojos kopš 1999. gada. Biju vēl pusaudzis, kad sapņoju, cik labi būtu, ja man būtu speciāla aparatūra, lai varētu uzņemt filmu. Tad man likās, ka tā ir nepiepildāma iecere," laikrakstam stāsta Ojārs Rusakovs.
Sākumā patikusi fotografēšana - tapušas melnbaltās fotogrāfijas, kurās iemūžināti kaimiņi, paziņām - kristības. Fiksēti arī citi nozīmīgi mirkļi dažādu cilvēku mūžā.
"Kad vienreiz dabūju pamēģināt darboties ar videokameru, tad sajutu, ka manās rokās tā nedreb," atceras Ojārs.
Viņa īpašumā tagad esot divas videokameras, viena no tām - digitālā. Ojārs uzsver, ka svarīgs nosacījums - filmētā materiāla kvalitātei ir jābūt ļoti labai.
Filma jāvērtē citiem
Mārkalnes tautas nama vadītājs Ingus Berkulis Ojāram pirms kāda laika ieminējies, ka uz pagasta svētkiem un reizē uz Mārkalnes pamatskolas jubileju vajagot uztaisīt filmu. "Teicu, ka mēģināšu," atceras Ojārs. Viņam pašam esot grūti novērtēt, vai 14 minūšu garā filma par Mārkalni ir izdevusies. Tas esot jādara citiem.
"Pats sevi nekad nevar objektīvi novērtēt," ir pārliecināts Ojārs. Viņš bilst, ka esot Mārkalnes pamatskolas absolvents un filma esot bijusi svētku dāvana.
"Pagasta pašdarbniekiem bija savas idejas, ko īstenot svētku programmā, es varēju piedāvāt filmu," spriež vīrietis.
Cilvēki mulst kameras priekšā
Materiālus sācis apkopot jau ziemā un filmu pamazām veidojis pāris mēnešus. Nofilmēto kritiski izvērtējis, to, kas nav paticis, izdzēsis, un filmējis atkal no jauna. Filmas tapšanas gaitā uzzinājis, kā radies vārds "Mārkalne". Braucis pie vecajiem cilvēkiem.
"Bija tādi, kas nevēlējās filmēties, jo uzskatīja, ka vecumā nav prātīgi to darīt. Viņi mulsa kameras priekšā. Pamazām gan cilvēki pierod pie kamerām, jo tās mūsdienās vairs nav retums," spriež viņš.
Pirms filmas veidošanas Ojāram neesot bijis digitālās kameras, tikai analogā.
"Izdomāju, kā varu to iegādāties, lai varētu strādāt. Uztaisīt filmu nav viegli. Uzfilmēt kāzas vai kristības ir pavisam kas cits. Filmu veidojot, scenārijs jāraksta pašam," stāsta Ojārs.
Filma bijusi viņa pirmais nopietnais darbs. Pirmie vērtētāji bijuši tuvinieki. "Viņi teica, ka tā esot izdevusies, un ja mamma būtu dzīva, viņa lepotos ar dēla veikumu," atmiņās kavējas Ojārs.
Viņš secina, ka filmu vajadzējis demonstrēt uz lielāka ekrāna, nekā tas bijis pagasta svētkos. Nākamais darbs esot apkopot nedēļas garumā Mārkalnes svētkos filmēto materiālu.
"Varbūt to vajadzētu piedāvāt televīzijai, piemēram, novadu ziņām," spriež viņš.
Nepatīk, ja kadrs lēkā
Ojārs uzskata, ka filmēšana esot kļuvusi par nopietnu, taču dārgu vaļasprieku.
"Tās dēļ, protams, reizēm atrauju laiku ģimenei, jo pie kompjūtera jāpavada zināms laiks, liekot filmu kopā," atzīst Ojārs. Viņš atklāj, ka filmēšanā visu esot apguvis pašmācības ceļā.
"Cenšos kameru nolikt pareizi, lai nedreb roka. Nepatīk, ka kadrs lēkā. Vērtējot 1999. gadā filmēto, pašam nepatīk. Arī šodien filmētais nepatīk. Gribētos, lai būtu labāk," kritiski vērtē Ojārs.
Viņš cer, ka nākotnē īstenosies ideja papildināt zināšanas Rīgā pie režisora - operatora Akmeņlauka.
Arī Ojāra piecpadsmitgadīgo meitu Līvu interesējot filmēšana - viņai patīkot ar tēva veco kameru filmēt saulrietus. Viņš uzskata, ka ar filmēšanu nevarētu īpaši nopelnīt.
"Tā var būt tikai aizraušanās, nevis maizes darbs. Arī es filmēju sava prieka pēc un sagādāju to citiem. Zinu, ka vienai paziņai dēls izmācījās par operatoru. Arī viņš vairāk strādā ārzemēs, jo Latvijā ir maz iespēju šādam darbam," stāsta Ojārs.
Neaizmirst, ko iemācījies
Ojārs nesūdzas, ka filmēšana paņem visu brīvo laiku.
"Paspēju nopeldēties un kādreiz spiningu ezerā iemest. Laivu gan esmu pārdevis, jo iegādājos digitālo videokameru," spriež Ojārs.
Viņš esot nodarbojies arī ar muzicēšanu - spēlējis akordeonu, ģitāru, arī to iemācījies spēlēt bez citu palīdzības. Mārkalnes ansamblī bijis bundzinieks.
"Kādreiz, kad dullums uznāk, uzspēlēju, muzicēšanu neesmu gluži atstājis novārtā. Citi parasti aizbildinās, ka sen nav spēlēts un vairs neprotot to darīt. Tās ir muļķības. Ja kādreiz dzīvē kaut kas ir darīts, tad to nevar aizmirst," secina vīrietis.
Dusmas ātri pāriet
Viņš piekrīt, ka esot enerģisks cilvēks ar daudzpusīgām interesēm. Pēc horoskopa Tīģera gadā dzimusi Zivs. Reizumis viņam esot vajadzīgi arī vientulības mirkļi.
"Skaļš neesmu un arī pesimists nekad neesmu bijis. Cilvēks taču dzīvo tikai vienu reizi," spriež alūksnietis. Viņš uzskata, ka dzīvesprieks viņā laikam esot iedzimts.
"Dažreiz manivar ātri sakaitināt, bet tikpat ātri dusmas pāriet un viss atkal ir feini. Ja kādreiz redzu, ka kāds gaužas par dzīvi, tad cenšos uzmundrināt," atzīst Ojārs.
Viņam patīkot dzīvot Alūksnē, jo uzskata, ka tā ir skaista pilsēta, ko katru gadu arvien vairāk sakopjot. Lielpilsētā Ojārs nevēlētos dzīvot.
Viņš apgalvo, ka skolas laiks esot pagājis lēnām, toties tagad tas skrienot vēja spārniem. Ikdienā Ojārs ir šoferis, dodas reisos uz Rīgu. Šo arodu izvēlējies jau armijā un, atgriežoties no tās, nolēmis iesākto turpināt.
"Šofera darbs man patīk, priekšnieks arī ir labs. Nopelnīt var. Tikai ziemā nepatīk braukt pa slideniem ceļiem," skaidro Ojārs. Viņam patīkot karsta vasara, tad Ojārs jūtoties labi.
"Kad gaisā jau nedaudz jūtama rudens smarža, tad mans garīgais pacēlums krītas. Ziema man nepatīk, taču zinu, ka pēc tās atkal nāks jauna vasara," secina Ojārs Rusakovs.
***
Kā mārkalnieši vērtē Ojāra Rusakova filmu par pagastu?
Ingus Berkulis, Mārkalnes tautas nama vadītājs:
- Ļoti patika. Uzskatu, ka tā ir kvalitatīva un lieliska, kuras tapšanā ieguldīts liels darbs. Tai ir labi piemeklēta mūzika. Filma stāsta arī teiku par Mārkalni, ko daudzi pirms tam nemaz nezināja, iepazīstina ar populārākajām Mārkalnes vietām un vecākajiem pagasta iedzīvotājiem. Paldies filmas veidotājam par šo jauko darbu!
Mārkalnes pagasta padomes darbinieki:
- Atceramies, kā Ojārs Rusakovs nedēļu ar pagasta padomes sekretāri brauca pie Mārkalnes vecajiem cilvēkiem. Viņš te ir mācījies skolā un arī dzīvojis. Arī svētku norisi - dažādus pasākumus - Ojārs filmēja. Mēs varam lepoties, ka mūsu pagastam ir šāda filma, kā nav citur.

Citu datumu laikraksti

  • Tauriņam pa pēdām

    - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē. Fredi es labi pazīstu, tas bija cits, - Maigonis sasprindzināja atmiņu.9. - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē....

  • Dziedātāji izbauda karstu prieku un sirsnību

    Trešo gadu Alūksnes koris "Atzele" pieteicās starptautiskam koru konkursam Katalonijas pilsētā Cantonigros. Un beidzot saņēma uzaicinājumu tajā...

  • Saldais ēdiens - viegls un atsvaidzinošs

    Piedāvājam augļu un ogu laikam piemērotu saldo ēdienu. Tam garšu un izskatu papildinās pavisam neliels daudzums meža ogu. Atliek tikai apbruņoties ar...

  • Tauriņam pa pēdām

    Esot vietējais un vēl viens strādnieks. Teica, ka viņiem ir slaukšanas aparāti un piena dzesēšanas iekārtas.Esot vietējais un vēl viens strādnieks....

  • Iekārto pirmo golfa laukumu

    Jaunalūksnes pagasta "Salņi" saimnieka Viktora Litaunieka veidotā Vinnija Pūka dabas taka dāvā arvien jaunas iespējas aktīvi atpūsties, uzzināt un...

  • Pilsētas svētkus vērtē pretrunīgi

    Alūksne: vienmēr ir bijusi saistīta ar armiju. Pirmo reizi Alūksnes pilsētas svētki bija neierasti - programmā bija Nacionālo bruņoto spēku...