Uzņēmējs, kas gribēja būt skolotājs

Pagājušās nedēļas nogalē oficiāli durvis vaļā vēra „Katrīnkrogs”, bet pats atpūtas komplekss „Jaunsētas” darbojas jau divus gadus. Īpašnieks Druvis Tomsons ir cilvēks, kas ir šo visu ideju ģenerators un arī realizētājs.

Pagājušās nedēļas nogalē oficiāli durvis vaļā vēra "Katrīnkrogs", bet pats atpūtas komplekss "Jaunsētas" darbojas jau divus gadus. Īpašnieks Druvis Tomsons ir cilvēks, kas ir šo visu ideju ģenerators un arī realizētājs.
- Vai jau bērnībā domāji par savu uzņēmumu?
- Tā kā parasti bērni daudz ko dara pēc savu vecāku līdzības, arī es bērnībā biju pārliecināts, ka būšu šoferis. Man patika mašīnas un tehnikas. Bet skolas laikā izkristalizējās tas, ka man patīk būt starp cilvēkiem, patīk runāt un klausīties, tāpēc radās pārliecība, ka būšu skolotājs - fizkultūras. Pēc vidusskolas beigšanas nokļuvu armijā. Kad skolas laikā mācīja militāro mācību, biju tas, kas izpilda visas normas, bet nepakļāvos vadītājam un nenodzinu matus, par ko viņš man piesolīja pēc vidusskolas beigšanas iesaukt armijā. Tas arī piepildījās, un nākamajā dienā pēc izlaiduma bija jau armijā.
Kad atgriezos no dienesta, tikko sāka veidoties neatkarīga Latvija. Aizgāju sociālismā un atgriezos kapitālismā. Pārmaiņu laikā skolotāji bija atstāti novārtā – algas bija nepiemērotas, bērni neklausīja. Iestājos Latvijas Universitātes Psiholoģijas un pedagoģijas fakultātē, nomācījos divus kursus, bet sapratu, ka tas nav tā vērts, un mācības pametu. Sanācis tā, ka esmu pamācījies šur un tur, bet pabeidzis esmu vienīgi vidusskolu, tagadējo Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju. Doma par mācībām ir aktuāla, bet tuvāko gadu laikā tā nerealizēsies. Mani vairāk vilina mācību process, nevis izglītības diploms. Ne jau diploms nosaka, kas cilvēkam galvā.
- Ar ko nodarbojies līdz "Jaunsētu" veidošanai?
- Saikne ar cilvēkiem bija mans aicinājums, tāpēc sāku strādāt tirdzniecības jomā. Braukāju un izplatīju šokolādes un kafiju visā Vidzemes reģionā. Pēc trīs gadu darba likās, ka šajā jomā esmu sevi izsmēlis un gribējās kādu karjeras izaugsmi. Piedāvāja strādāt Cēsu alus darītavā par tirdzniecības direktora vietnieku. Darbs bija Rīgā, bet es jau biju ģimenes cilvēks, tāpēc iespēja diez ko neapmierināja. Trīs gadus mocījos, ik nedēļas nogali braucot no Rīgas uz mājām pie ģimenes, līdz sapratu, ka man kā ģimenes galvai jābūt šeit.
- Kas pamudināja veidot tūrisma firmu?
- Vēl iepriekšējā darbā bija liela saskare ar viesnīcām, daudz braukāju un daudz arī redzēju. Sapratu, ka viesnīcas nedēļas nogalēs ir deficīts un šī joma vēl tikai attīstās, un pieprasījums varētu būt. Sākās bums ar Eiropas projektiem, un arī es nolēmu pamēģināt uzrakstīt projektu, lai saņemtu finansējumu. Tajā brīdī, kad jau patiesi sāku domāt par savu tūrisma firmu, iegādājos šo zemi, kas sākumā bija krūmu pilna. Pirmajā gadā visu izcirtām un attīrījām. Tikai tad, kad attīrīju ezera krastu, sapratu, ka šī vieta ir īstā.
Iegrozījās tā, ka bijām dilemmas priekšā – vai nu bija jāsāk ar būvniecības otro kārtu, vai arī jāatceļ viss pavisam. Nolēmām sākt ar otro kārtu, kas bija pirts māja un teritorijas labiekārtošana. Sākotnēji šī galvenā ēka nebija nemaz paredzēta kā guļbūve, bet gan skaista trīsstāvu stikla ēka. Pēc pirts uzcelšanas sapratām, ka plāni jāmaina un viss jāveido šādā stilā. Iespējams, tas bija liktenis, kas pasargāja no kādām kļūdām. Viss kopējais stils veidojies laika gaitā, plānojot un darot.
- Tas ir hobijs vai tomēr darbs?
- It kā jau es saņemu algu, algu sarakstā parakstos un esmu darbinieks, tātad tas ir darbs. Zinot ieguldīto darbu un saņemot algu, ir jādomā, kas tas ir hobijs, jo alga nešķiet pietiekoši liela. Tas ir darba un hobija apvienojums.
Ir lielāks gandarījums, ka tu dari pats sev, nevis vienkārši ej uz darbu, saņem naudu. Darbam, ko dari, ir jāpatīk un tam jābūt saistošam. Man savs darbs patīk, patīk tas, ka šajā vietā viss tika darīts no nulles un redzi darba rezultātus. Protams, neiztrūkstošs atbalsts ir darbinieki, vairs es neesmu viens pats. Darba apjoms klūst lielāks un arī komanda ir lielāka. Man ir svarīgi, lai darbiniekiem darbs patiktu un viņi to darītu ar prieku un sajustu aicinājumu.
- Kādam, tavuprāt, jābūt labam uzņēmējam?
- Es nezinu, vai esmu labs uzņēmējs, bet domāju, ka svarīgs priekšnoteikums ir būt godīgam un atklātam pret saviem darbiniekiem, kāds arī cenšos būt. Manā skatījumā labi darbinieki ir milzīga vērtība. Man gan nav saprotams, kā valstī, kur ir tik liels bezdarbs, ir labu darbinieku trūkums. Ir jāveido uzticamība darbiniekam un vadītājam, daudzi baidās par savām algām un par to, vai netiks atlaisti, tāpēc jāveido uzticamība un drošības sajūta. Pats esmu cēlies no strādnieku ģimenes, tāpēc esmu vienkāršs un arī man nesagādā grūtības nomazgāt traukus, griezt krūmus vai kasīt lapas, varu darīt vienkāršus darbus un nejūtos kā priekšnieks.
- Kas ir pats svarīgākais, strādājot tūrisma nozarē?
- Vienmēr ir svarīgi atcerēties, ka jebkurš, kurš apmeklē tūrisma objektu, ir klients. Ir teiciens, ka klientiem vienmēr ir taisnība, tāpēc jākalpo cilvēkam maksimāli labi. Jāmēģina atrast kopīga valoda ar jebkuru, bieži vien pat ar tādiem, kas runā vien savā dzimtajā valodā. Jo sliktāk apkalposi, jo mazāk naudiņas viņš te atstās, jo diemžēl nauda ir tas faktors, ar kuru jārēķinās. Ir jāmāk piedāvāt vēl kas cits, ne vien gultas,vieta.
- Kā tavuprāt attīstās Alūksnes rajonā tūrisma nozare?
- Vienā vārdā sakot – nepietiekami, bet, no otras puses, pietiekami strauji. Ir ļoti daudz cilvēku, kas ar to nodarbojas, un cilvēki redz, ka tam ir perspektīva nākotnē. Ir jau viegli pārmest, ka nepietiek, bet tajā pašā laikā viss ir pakārtots kaut kādā sistēmā. Manā skatījumā, tas viss sākas ar valsti, un būsim godīgi, uz Latviju brauc maz īstu tūristu. Ir sporta fani un uzdzīvotāji, bet īstu tūristu, kurus interesētu Latvija, tās daba un pieminekļi, ir pavisam maz.
Vajadzētu sniegt vairāk informāciju tieši ārzemēs, nevis pasniegt bukletus tikai tad, kad viņš jau ir te atbraucis. Trūkst informācijas par Latviju. Daudzi tūristi saņem kļūdainu informāciju un lielākoties visas trīs Baltijas valstis uztver kā vienu valsti, piemēram, ir tūristi, kas desmit dienās spēj apceļot visas trīs valstis un patiesībā neko citu neredz kā ceļu, ceļmalas un zvaigžņotu nakti kempingā. Un viņiem liekas, ka ir redzējuši daudz. Domāju, ka pietiktu desmit dienu, lai apskatītu vienu Alūksni, ne visu Baltiju.
- Kur rodi enerģiju grūtos brīžos?
- Darba ir daudz, bet nogurst jau jebkurā darbā. Skanēs muļķīgi, bet nesanāk pašam šajā atpūtas kompleksā atpūsties. Esmu pie visa pieradis, un man tā vairs nav atpūta. Nespēju mierīgi pasēdēt pirtiņā, jo esmu taču darbā, vēroju un apzinu problēmas, ko vēl vajag uzlabot. Šejienes labumus nespēju izbaudīt. Vienīgais, katru rītu šeit ierodos pirmais un izbaudu saullēktu.
Kādreiz ar draugiem pēdu pēdā pamazām apskatījām Lietuvu un Igauniju. Tagad, kad pagājuši daži gadi, gribētos aizbraukt atpūsties un paskatīties, kas šajā laikā mainījies, kā attīstījies tūrisms. Paskatīties uz to jau arī kā uzņēmējam, gūt jaunu pieredzi un idejas.
Daudz spēka un enerģijas gūstu savā otrā uzņēmumā – skaistumkopšanas salonā. Tas darbojas jau astoņus gadus, un tur viss ir tik tuvs, pazīstams un mīļš. Salonā strādājošie visi savā jomā ir kļuvušo profesionāļi un paši zina, kas jādara bez manas pamācīšanas. Tur es tiešām gūstu spēku un atbalstu, varu kaut mirkli nedomāt par biznesu. Tas pat varētu saukties mans hobijs, jo bizness, kas nestu lielu peļņu, tas nav. Bet šis salons cilvēkiem ir tuvs, ir savs klientu loks. Cilvēki, kas uz šo salonu dodas, zina, ko vēlas un ko saņems.
- Ko novēlētu cilvēkiem, ierodoties šeit?
- Viesiem vēlu sajust to, kāpēc viņi ir šeit ieradušies. Mūsu mērķis ir strādāt tā, lai cilvēks atbraucot saņemtu to, ko nav gaidījis. Visbiezāk tas arī izdodas. Cilvēki ir pieraduši atpūsties, saņemt standarta pakalpojumu un jūtas labi. Reizēm vajag saņemt ko vairāk un prast apstāties uz mirkli, izbaudīt to visu. Ja esi atradis brīdi, kurā jūties labi, tad nevajag pašam censties to sabojāt un domāt par laicīgām lietām, bet apturēt laiku un izbaudīt to.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina uz semināru par narkotikām

    Sabiedrības veselības aģentūra rīko bezmaksas semināru “Narkotiku un citu psihoaktīvo vielu lietošanas profilakse vecāku atbalsta grupām un jauniešu...

  • Domā par pagasta attīstību

    Pagājušajā nedēļā vairākas Alūksnes rajona skolēnu komandas devās uz Latvijas Jauno zemnieku kluba organizētā konkursa „Lauki – manas mājas”...

  • Saņem dāvinājumā divus datorus

    Kopš oktobra sākuma Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas bibliotēkas tehniskie resursi papildināti ar vēl diviem datoriem, kas līdztekus līdzšinējai...

  • “AZ” zvana

    Izglītības likumu plānots papildināt ar grozījumiem, nosakot, ka skolēns ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt izglītības iestādi, viņam jāievēro...

  • Kā jūs ieteiktu rīkoties, ja bērns niķojas?

    Ināra, pensionāre no Alūksnes: Domāju, ka galvenais ir, lai izrēķināšanās ar bērna niķiem nenotiktu publiski. Esmu redzējusi, ka māmiņas savus bērnus...

  • Kā tikt galā ar nepaklausīgu bērnu?

    Vispirms pieaugušajam skaidri vajadzētu noformulēt, tieši kādu uzvedību no bērna velētos, “labu uzvedību”, bet kādu?Vispirms pieaugušajam skaidri...

  • Tiekas seminārā

    Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā 16.oktobrī seminārā tikās pašvaldību kultūras namu, bibliotēku, muzeju un novadpētniecības ekspozīciju...

  • Sikšņos tiksies pagasta pensionāri

    Sikšņu pamatskolā 26.oktobrī kopā sanāks Virešu pagasta pensionāri uz kopīgu pasākumu „Rudens lapu zeltā”.Sikšņu pamatskolā 26.oktobrī kopā sanāks...

  • Remontē divas motordrezīnas

    Gulbenes - Alūksnes bānīša sliežu ceļu remontētāju rīcībā bus divas atjaunotas motordrezīnas.Gulbenes - Alūksnes bānīša sliežu ceļu remontētāju...