Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vācieši devuši nozīmīgu ieguldījumu

Vācieši Latvijā ir iesakņojušies tik dziļi, ka mūsdienās retais latvietis var droši teikt, ka viņa dzīslās nerit vācu asinis. Kopīgā vēsturē latvieši ir guvuši bagātu kultūras un zinātnes mantojumu.

Vācieši Latvijā ir iesakņojušies tik dziļi, ka mūsdienās retais latvietis var droši teikt, ka viņa dzīslās nerit vācu asinis. Kopīgā vēsturē latvieši ir guvuši bagātu kultūras un zinātnes mantojumu.
Pirmie vācieši Latvijas zemē, Daugavas grīvā, ieradās12.gadsimta beigās ar vācu tirgotāju kuģiem. Sākotnēji iebraucēji te uzturējās tikai dažus mēnešus, bet vēlāk iedibināja pastāvīgas dzīvesvietas. 1180.gadā, līdz ar vācu misionāru ierašanos, Latvijā ienāca arī kristīgā ticība, tika nodibinātas pirmās vācu kolonijas, uzcelta Ikšķiles pils un baznīca. 16. un 17.gadsimtā sekoja Baltijas vācu muižniecības izveidošanās no ordeņa bruņiniekiem, bagātiem vācu pilsētniekiem un ierēdņiem. 17.gadsimtā Latvijā notika jauna, liela vāciešu ieceļošana, lielākoties Kurzemē un raksturojieties ar vienkāršāka darba darītājiem.
Pastāvēja kā valdošais slānis
Vēsturisku notikumu gaitā Baltijas vācieši gan izbraukuši, gan iebraukuši Latvijā, dibinājuši savas organizācijas un saliedējušies.
1897.gadā Latvijā tika reģistrēti 120 191 vācieši, tas ir 6,2 procenti iedzīvotāju. Lai gan skaitliski vācieši Latvijā bija iedzīvotāju mazākums, tomēr viņi pastāvēja kā valdošais slānis līdz pat 19.gadsimta beigām. Vāciešiem Latvijā bija augsts izglītības līmenis, kā arī procentuāli liels studējošo skaits.
1930.gadā Latvijā darbojās 72 vācu pamatskolas, astoņas vācu vidusskolas un viena privāta vācu augstskola - Herdera institūts. 80 procenti Latvijā dzīvojošo vāciešu prata latviešu valodu.
1939.gada beigās un 1940. gada sākumā Hitlera valdības un komunistiskās Krievijas vienošanās rezultātā Latviju atstāja aptuveni 51 tūkstotis vāciešu. Šis skaits pieauga pēc Latvijas iekļaušanas PSRS, kad izbrauca vēl 10,5 tūkstoši vāciešu. Tādējādi beidzās 700 gadus ilgusī vāciešu kultūras un izglītības ietekme Latvijā.
Šodien mūsu zemē dzīvo nedaudz vāciešu, lai gan ir liels skaits vācu kultūras pētnieku un piekritēju.
Atstātās pēdas redzamas ik uz soļa
"Vācu kultūras atstātās pēdas ir redzamas ik uz soļa. Tās ir Latvijas viduslaiku pilsētas, kas ar ielām, rātsnamiem, pilsētu nocietinājumu sienām, namnieku īpašumiem un ēkām atgādina par to, kā šeit, adaptējot vietējos materiālus, varēja izpausties no rietumiem nākusī celtniecības kultūra. Un, protams, tās ir sakrālās celtnes - baznīcas, ordeņa un bīskapu pilis un muižas. Ar jūgendstilu mēs esam pazīstami visā pasaulē," savu pārliecību pauž Latviešu - vācbaltu biedrības "Domus Rigensis" padomes priekšsēdētājs un mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis.
Devuši nozīmīgu ieguldījumu
Vācbaltieši ir devuši nozīmīgu ieguldījumu ne vien Latvijas arhitektūrā, bet arī zinātnē un kultūrā. Latvijas vēsturē pazīstamākie vācieši ir kristīgās ticības pamatlicējs Latvijā bīskaps Meinards, pirmais Bībeles tulkotājs latviski Ernests Gliks, latviešu tautas apziņas veicinātājs Garlībs Merķelis, rakstnieks Gothards Frīdrihs Stenders, latviešu valodas, folkloras, etnogrāfijas un vēstures pētnieks mācītājs Augusts Bīlenšteins un citi.
"Šodien Latvijā darbojas 17 dažādas vācu kultūras biedrības," informē Latvijas Vācu savienības koodinatore Aina Balaško. "Tās apvieno Latvijā dzīvojošus vāciešus un latviešus, kas interesējas par vācu valodu un kultūru."
Uztur kultūras tradīcijas un pilnveido valodu
"Mēs vēlamies sadzīvot ar visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu nacionalitātes, kas interesējas par vācu kultūru, kas grib līdzdarboties. Mūsu uzdevums ir izzināt vācbaltu kultūras mantojumu, tradīcijas un mākslu," saka Rīgas Vācu kultūras biedrības priekšsēdētājs Juris Ansviesulis, kurš par vācu kultūru interesējies un to kopis arī padomju gados. Biedrības nodarbojas ar vācu kultūras tradīciju uzturēšanu un valodas pilnveidošanu. Darbojas mūzikas ansambļi un kori, rīko vācu valodas kursus, kā arī citus pasākumus. Biedrības dibina un uztur kontaktus ar līdzīgām organizācijām Latvijā un Vācijā.
Savukārt O.Spārītis stāsta, ka "Domus Rigensis" funkcija ir būt par starpniekiem: palīdzēt latviešiem ar zināšanām un praktisku padomu darbībai Vācijā un pasaulē, bet vāciešiem, kuri jūt piederības saikni Latvijai un Igaunijai, -palīdzēt atrast atpūtas vietas, sniegt padomus, uzsākot biznesu. Latvijā dzīvojošie vācieši apvienojas ne vien kultūras biedrībās, bet arī draudzē - Rīgas Jēzus baznīcā notiek dievkalpojumi vācu valodā.
Brauc atpūsties kā tūristi
"Daļa vāciešu brauc atpūsties kā tūristi. Bet Baltijas vācieši, kam Latvija vēsturiski ir svarīga un saistās ar viņu iepriekšējām paaudzēm, šeit iepērk īpašumus, iegulda naudu lauksaimniecībā, meža izstrādē. Man ir zināms viens perfekts beķerejas uzņēmums, ko vada vācietis," saka O.Spārītis.
Šobrīd no ārvalstu uzņēmējiem Latvijā visvairāk darbojas Vācijas uzņēmēji. Vāciešu klātbūtne Latvijā jūtama arī ar vairāku humānās palīdzības fondu un programmu starpniecību, kas palīdz daudzbērnu ģimenēm, bērnunamiem, slimnīcām, baznīcām un gados veciem cilvēkiem.
"Man simpatizē vāciešu labi izveidotā tiesvedība, sakārtotā darba dalīšana, izglītības sistēma, sociālā aizsardzība. Ja mūsu zemē redzams vācieša pedantisms, punktualitāte un kārtība, tad mani tas fascinē, jo padomju laika haoss man nebija pieņemams," atzīstas O.Spārītis.
"Esmu lepns, ka dzīvoju šajā zemē, jo esmu te dzimis un audzis. Uzskatu sevi par patriotu," saka vācu izcelsmes Latvijas Vāciešu biedrības "Vācu nams" priekšsēdētājs Aleksandrs Filroze.

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 15.martā pulksten 18.00 Gulbenes rajona Lizuma kultūras namā - atpūtas pasākums "Atver durvis uz pavasari".Atpūtas pasākumi ...

  • Uzzied, lai priecētu

    Kalateja. Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas mīl siltu un mitru gaisu. Puķei patīk gaiša vieta.Kalateja Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas...

  • Rit akcija Kailas pret karu

    Šonedēļ apmēram 35 jaunieši, galvenokārt meitenes, fotografējās kailas protestam pret Latvijas atbalstu uzbrūkošam karam Irākā.Šonedēļ apmēram 35...

  • Latvija man ir mīļa kā manas mājas

    Droši vien tie, kas nedzīvo savā etniskajā dzimtenē, daudz biežāk domā par to, vai viņiem ir svarīgi saglabāt piederību savai tautai.Droši vien tie,...

  • Policija informē

    Nozog transportlīdzekļus. Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi 90" markas automašīna.Nozog transportlīdzekļus Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi...

  • Piedalās sarīkojumu vadītāju konkursā

    2. Latvijas sarīkojumu vadītāju konkursā "Caur smiekliem pilnīgi nopietni" veiksmīgi startēja arī dalībnieki no Alūksnes rajona. Alūksnietis Normunds...