Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai “Alūksnes namus” gaida pārdošana? 7

Turpinās no 1.lpp.

Kad “Alūksnes Ziņas” aprīlī Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim taujāja par “Alūksnes namu” (AN) iespējamo pārdošanu, viņš atzina, ka no uzņēmuma “Latio namsaimnieks” saņemts mutisks piedāvājums.
Pēc tā Alūksnes novada domes deputāti ierosināja veikt AN kapitāla daļu vērtēšanu. Par vērtējumu samaksāti 2420 eiro.  SIA “Biznesa konsultantu grupa” veikto detalizēto aprēķinu un analīzes rezultātā secināts, ka šobrīd AN aktīvu tirgus vērtība pārsniedz saistību tirgus vērtību par 3444 eiro – šī summa arī atspoguļo AN kapitāla daļu tirgus vērtību uz šā gada 31.martu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 138 759 eiro, ko veido 138 759 kapitāla daļas ar nominālvērtību 1 eiro. Noteiktais kapitāla daļu tirgus vērtības indikators balstīts uz AN vēsturiskās saimnieciskās darbības rezultātiem un aprēķināts, izmantojot Latvijā un starptautiski atzītas metodes.

Strādājuši ar zaudējumiem
“Par spīti tam, ka neto apgrozījums palielinās, “Alūksnes nami” pēdējos trīs gados un šā gada pirmajos mēnešos strādājuši ar zaudējumiem. Sliktākais ir tas, ka strādājuši ar negatīvu naudas plūsmu. Lai gan apgrozījums palielinās, AN samazinās naudas līdzekļi, kas nepieciešami, piemēram, lai segtu ikdienas izmaksas, veiktu ar apsaimniekošanas pārvaldīšanu saistītās darbības. Saskaņā ar 2016.gada pirmo trīs mēnešu operatīvajiem datiem AN ir negatīvs pašu kapitāls – uzņēmums pilnībā tiek finansēts no ārējiem finanšu līdzekļiem. Ja kāds šobrīd pirktu AN kapitāla daļas, viņam jāiegulda naudas līdzekļi, lai palielinātu pašu kapitālu,” skaidro I.Strautiņš.
I.Strautiņš vērš uzmanību, ka līdz šim SIA “Rūpe” un akciju sabiedrība “Simone” AN maksāja komisijas maksu par to, ka AN apkopoja no iedzīvotājiem informāciju un sagatavoja komunālo maksājumu rēķinus. Tie bija 2 procenti no iekasēto rēķinu maksas un diezgan ievērojami līdzekļi AN darbības nodrošināšanai. Šobrīd “Rūpe” to vairs nemaksā un drīzumā nemaksās arī “Simone”, līdz ar to rēķinu sagatavošana AN būs jāveic par brīvu vai jāiekļauj šīs izmaksas rēķinos, ko apmaksā iedzīvotāji. I.Strautiņš rosināja tomēr rast iespēju saglabāt šo finansējumu priekš AN, jo visas trīs ir pašvaldības kapitālsabiedrības.

Jāpalielina apsaimniekošanas maksa
“Galvenā ienākumu daļa – vairāk nekā 82 procenti - AN ir nauda, ko iedzīvotāji maksā par apsaimniekošanu. Ja šī summa nespēj nosegt tiešās izmaksas - kaut kas nav kārtībā ar izcenojumiem un apsaimniekošanas maksas lielumu. Ja AN palielinātu apsaimniekošanas maksu, iekļaujot reālās izmaksas, iedzīvotājiem tie būtu papildus 15 centi par kvadrātmetru. Jāatgādina, ka no 1.jūlija Latvijā apsaimniekošanas pakalpojumiem sāks piemērot pievienotās vērtības nodokli 21 procenta apmērā, līdz ar to apsaimniekošanas maksai jau tā paredzams palielinājums,” stāsta I.Strautiņš.
AN apkalpo iedzīvotāju ņemtos kredītus daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jo ir noslēgti trīspusējie līgumi, par to nesaņemot nekādu atlīdzību. Šī saimnieciskā daļa AN ienākumus nenes, bet rada normāliem uzņēmumiem netipisku situāciju: debitoru parādi (iedzīvotāju kredīti) un AN ilgtermiņa saistības pret bankām. Siltināšanas projekti, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, pēc būtības ir dāvinājums. “Trīspusējie līgumi ir spēkā līdz 2025. - 2028.gadam un šobrīd ir kā garantija, ka šīs mājas vismaz uz kredīta atmaksas laiku paliks AN klientes,” paredz I.Strautiņš.

Šobrīd nav konkurences
“AN priekšrocība ir, ka šobrīd Alūksnē nav cita profesionāla namu pārvaldīšanas uzņēmuma – ir tikai dažas biedrības, caur kurām iedzīvotāji paši veic savu māju apsaimniekošanu. Ja AN paaugstinās apsaimniekošanas maksu, paredzams, ka uzņēmīgākie iedzīvotāji arī izšķirsies par biedrību dibināšanu un atdalīsies no AN. Tiesa, lai stātos spēkā izmaiņas apsaimniekošanas maksā, nepieciešama dzīvojamās mājas īpašnieku piekrišana un lēmums– pretējā gadījumā paliek spēkā esošā maksa,” saka I.Strautiņš.
Viņš atzīst – AN vēsturiskie finanšu rādītāji neļauj šobrīd ticami prognozēt AN saimniecisko darbību nākotnē. Uz deputātu jautājumu, ko viņš ieteiktu darīt ar AN, I.Strautiņš atbildēja, ka šobrīd pārdot kapitāla daļas būtu riskanti, bet varētu veikt AN reorganizāciju. Viņš rosināja pārbaudīt iedzīvotāju reakciju par 21 procenta PVN piemērošanu apsaimniekošanai un pēc tam izvērtēt, kas notiek ar AN. “Kamēr pašvaldība AN pamatkapitālā neieguldīja ēkas, AN lieliski dzīvoja – tagad ir skaisti, jo lielāks pamatkapitāls un manta lielāka, bet ēkas ir jāuztur, kas prasa izdevumus,” saka I.Strautiņš.

Trīs nabagiem labāk nebūs
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis “Alūksnes Ziņām” uzsver – pašvaldībā šobrīd nav pieņemts lēmums, ka AN vajadzētu pārdot. Lai saprastu, kā turpmāk attīstīt AN, pasūtīts vērtējums. “Šāda interese un iniciatīva nāk no malas – pašvaldībai piedāvājums ir jāizvērtē, lai saprastu, ko mēs no tā varam iegūt vai zaudēt. Turklāt konkrēts piedāvājums jau vēl nemaz nav izteikts – tikai mutiskas versijas no SIA “Latio namsaimnieks”. Jāuzsver, ka apsaimniekotāju jau izvēlas paši iedzīvotāji, bet šobrīd Alūksnē konkurences šajā jomā nav,” saka A.Dukulis. Vai AN vajadzētu pārdot? A.Dukulis norāda - kas attiecas uz pašvaldības daļu, noteikti izvērtēs ekonomisko ieguvumu. “Siltināšanas programma AN bilanci kapitāli bīda uz leju. Šobrīd daudzi negrib atzīt to, ka AN pamatā veic sociālo funkciju. Funkcija, kas domei ir nepieciešama no AN, ir tikai 8 procenti – tie ir pašvaldības īpašumi, ko AN apsaimnieko, pārējais ir komercdarbība,” secina A.Dukulis.
Deputāte Elita Laiva izteica ierosinājumu apvienot vienā pašvaldības visas trīs komercsabiedrības – AN, “Simoni” un “Rūpi”, uz ko A.Dukulis atbildēja, ka, “saliekot kopā trīs nabagus, uzlabojuma nebūs”.

Kāpēc ar zaudējumiem?
Maijā palika divi gadi, kopš SIA “Alūksnes nami” vada valdes loceklis Armands Musts. Kā vērtējams darbs? Viņš atzīst – jāvērtē tiem, kuri saņem pakalpojumu. “Esam strādājuši vairāk – uzņēmuma kāpinājums ir 5,1 procents pret 2014.gada darba apjomu. Klāt nākuši jauni apsaimniekojamie objekti, esam kļuvuši pamanāmāki. Mēs neesam budžeta institūcija – strādājam no pirmā centa par naudu,” saka A.Musts
AN veic nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, būvniecību, telpu un autoparka nomu, sniedz santehniķa pakalpojumus. A.Musts norāda, ka visvairāk darba ir īpašumu apsaimniekošanā. Visā novadā un arī starp privātmājām ļoti pieprasīti ir arī AN santehniķu pakalpojumi, kas veido 10 procentus jeb otru lielāko noslogojumu. Tomēr 2015.gadu AN noslēguši ar 97 633 eiro zaudējumiem. A.Musts skaidro, ka pērn bijusi liela kadru mainība – no darba aizgājuši tie, kuri uzņēmumā strādāja ilgāk nekā 10 gadus, daži pensionējās, tāpēc bija jāmaksā atlaišanas un darba attiecību izbeigšanas pabalsti. Bija arī gadījumi par darba attiecību izbeigšanu uz savstarpējas vienošanās pamata. Tas kopumā veidoja gandrīz 8000 eiro. “Zaudējumu sadaļā atspoguļojas arī fakts, ka māju uzkrājumi, kas ir diezgan lieli, ir jāgrāmato kā krājums. Faktiski AN glabā svešu naudu, kas bilances pozīcijā rāda negatīvu rādījumu. AN uzdevums būtu vairāk tērēt uzkrāto naudu, un māju uzdevums – ieguldīt to savā īpašumā, nevis krāt, tad bilance būtu pozitīvāka. Tomēr mājas izvēlas līdzekļus uzkrāt, gadu no gada šis cipars palielinās, bet mēs nevaram to izdalīt ārā no bilances,” skaidro A.Musts.
Sola uzlabojumus
AN pamatuzdevums ir dzīvojamo namu un dzīvokļu apsaimniekošana pilsētā un pagastos. Noslēgti trīspusēji līgumi ar biedrībām “Zeltiņu namsaimnieks”, “Jaunlaicenes nami”. No šā gada AN ir arī darbinieks pagastos - amatnieks Vairis Janiks Malienā, Mālupē, Liepnā, kurš dzīvo Mālupē. “Esam izvērtējuši desmit ēkas: viena Jaunannā, pārējās deviņas Alūksnē, kurām ir vismaz 5000 eiro uzkrājums, lai dzīvokļu īpašnieku kopums pieņemtu lēmumus par uzlabojumiem ēku pamatos, jumtā un siltuma zudumu mazināšanai. Pagastos aktuāla problēma daudzdzīvokļu mājās ir apkure, jo, izņemot Jaunlaiceni, Zeltiņus, Mālupi, centralizēta apkure nenotiek, un iedzīvotāji Liepnā, Mārkalnē, Strautiņos izdomājuši dažādus tehniskos risinājumus, kas neatbilst normatīviem. Tā kā ēkā Mārkalnē pašvaldībai pieder vairāki dzīvokļi, esam pasūtījuši tehnisko projektu, lai vienai kāpņu telpai izbūvētu atbilstošu skursteni, kuram individuāli pieslēgtos dzīvokļu īpašnieki. Pašvaldība tam ir paredzējusi arī finansējumu. Viegli tas nav, bet jāizdara, lai pēc tam var pielāgot arī citām daudzdzīvokļu mājām pagastos,” iecerētos darbus raksturo A.Musts. Viņš norāda, ka uzlabojumus gaida arī mājas pilsētā. Visdrīzāk tie sāksies Apes ielas 6. daudzdzīvokļu mājā, kurā šogad plānota sienu un pamatu siltināšana, koplietošanas logu un durvju nomaiņa, bēniņu siltināšana.

Ir interese par dzīvokļiem
No pretrunīgi vērtētā naktsmītņu sniegtā pakalpojuma AN guvuši 3200 eiro pusgada laikā. Naktsmītnes pieejamas kopš pērnā gada 13.jūnija, to klientūra ir strādnieki, uzņēmumu vidējais personāls - inženieri, mehāniķi, mežizstrādes darbinieki. A.Musts rēķina, ka ieguldīto naktsmītņu izveidošanā atpelnīs pēc 3–5 gadiem. “Bet arī te netērējam māju uzkrāto naudu, kā dažiem politiķiem patīk domāt un publiski izteikties,” piebilst A.Musts.
AN pieder seši īres dzīvokļi, no kuru īres pērn guva 2215 eiro, salīdzinoši 2014.gadā – tikai 488 eiro. Šie nav pašvaldības dzīvokļi, uz kuriem iedzīvotāji gaida dzīvokļu rindā, bet gan dzīvokļi, kurus AN nopirkuši vai pašvaldība nodevusi pamatkapitālā. “Tos esam izremontējuši, un tajos ir augstāka īres maksa nekā pašvaldības dzīvokļos. Tos īrē cilvēki, kuri vēlas dzīvot labiekārtotos dzīvokļos, spēj samaksāt komercīri un komunālos maksājumus. Manuprāt, šāds virziens ir diezgan perspektīvs, jo šobrīd Alūksnē daudzi vēlas īrēt un izīrē dzīvokļus. Tā ir viena no slēptajām uzņēmējdarbības formām, kur īrnieks ir neaizsargāts, savukārt AN ar īrnieku slēdz līgumu un maksā visus nodokļus. Mūsu mērķis ar savu darbošanos nav kropļot šo vidi, bet vēlamies piedāvāt kvalitatīvus īres dzīvokļus par saprātīgu īres cenu un ar garantiju. Perspektīvā tā varētu būt arī noma ar izpirkšanu. Šie ir arī dzīvokļi, kurus Alūksnes novada pašvaldība piedāvā piedāvā jaunajiem speciālistiem, kas nepieciešami novadam, piemēram, ārstiem,” saka A.Musts. Viņš atzīst – interese par šādiem dzīvokļiem ir, jo katru nedēļu A.Musts saņem kāda interesenta zvanu.

Iedzīvotājiem ir jautājumi
Iedzīvotāji AN šobrīd galvenokārt vēršas ar jautājumiem, kas saistās ar pakalpojumu par kanalizācijas sistēmu tīrīšanu. Ir remonti ūdenssaimniecībā pilsētā. “Daudz saņemam iedzīvotāju zvanus par rēķinos redzamo ūdens starpību, kas ir starp mājas ievadskaitītāju un skaitītāju dzīvokļos. Iemesli tai ir dažādi: iedzīvotāju laikus nenodoti vai vispār nenodoti skaitītāja rādījumi, “kreisie” pieslēgumi, problēmas ar skaitītāju, “pilinātāji” mājā. Tas viss noved pie tā, ka ir 10 līdz 70 kubikmetri ūdens starpības uz māju, ko atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem izdala uz mājas iedzīvotāju skaitu. AN ir apsekojuši 70 procentus māju un 30 procentos gadījumu nomainījuši visu ievadsistēmu, kas devis līdz pat 17 procentiem ūdens starpības samazinājuma,” norāda A.Musts.
Daudz iedzīvotāju zvanu ir arī par sadzīves atkritumiem. A.Musts uzsver – daudzi iedzīvotāji joprojām kūtri šķiro sadzīves atkritumus un novadā joprojām trūkst konteineru šķirotajiem atkritumiem. “Vairākkārt esam par to runājuši ar SIA “Rūpe” un vienmēr saņēmuši atbildi, ka nav finansējuma… Kopš tiek slēgti sadzīves atkritumu konteineri pie daudzdzīvokļu mājām, vienlaikus atkritumus tajos blīvējot un vēl vairāk šķirojot, ir vērojams būtisks ietaupījums mājām par atkritumiem - līdz pat 800-1000 eiro gadā uz māju. Ir mājas, kurās iepriekš mēnesī izveda 14 lielos konteinerus, bet tagad tikai 6-8! Tas “sit pa kabatu” “Rūpei”, bet ieguvēji ir iedzīvotāji. Šobrīd konteineri netiek slēgti tikai pie Torņa ielas 11., 13. un 15.mājas,” saka A.Musts.

Nav īstais laiks pārdot
A.Musts par iespējamo AN pārdošanu ir noskaņots skeptiski. Viņš uzskata, ka šobrīd nav laiks, kad kaut ko vajadzētu pārdot, turklāt pārdodot nekad nezina, kas notiks tālāk. “Šobrīd AN apkalpo 92 procentus privāto dzīvojamo fondu un 8 procentus – pašvaldības. Stratēģiski raugoties, tā varbūt ir pretruna un privātajam sektoram jābūt brīvajā tirgū. Šobrīd gan Alūksnē konkurences un cita piedāvājuma nav, bet, ja radīsies, tad iedzīvotāji lems, kura apsaimniekotāja pakalpojumus izvēlēties. AN ir kredītsaistības ar bankām - gandrīz miljons eiro, kas ņemti, lai renovētu daudzdzīvokļu mājas. Vai iespējamie jaunie apsaimniekotāji būs gatavi pārņemt šīs saistības? Vislielākās bažas ir par to, ka iedzīvotājs paliks neaizsargāts. Šobrīd vārdi “pašvaldības uzņēmums” dod drošības un garantijas izjūtu. Cik Latvijā nav dzirdēts gadījumu, kad apsaimniekotājs pazūd ar visu uzkrājumu naudu!” saka A.Musts.
Šovasar AN rīkos diskusijas ar māju pārstāvjiem par izmaiņām apsaimniekošanas maksā. “AN jāpārskata ārpakalpojuma izmaksas, kas nav mainītas vairāk nekā 10 gadus, un jāpaplašina pakalpojumi. Šobrīd strādājam vecajā režīmā un šaujam kājā, ar kuru ejam,” saka A.Musts. ◆

“Latio namsaimnieks” lūkojas uz Alūksni

SIA “Latio namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs:
“Pirms vairākiem mēnešiem SIA “Latio namsaimnieks” pārstāvis bija Alūksnes novada pašvaldībā, lai izteiktu uzņēmuma piedāvājumu par namu apsaimniekošanu. Jā, šobrīd strādājam pārsvarā Pierīgā, Jelgavā, Liepājā, Tukumā, Siguldā. Kāpēc Alūksne? Mēs savas ambīcijas nekad neesam slēpuši, ka vēlamies darbību izvērst pa visu Latviju, tādēļ pašvaldības šobrīd ir mūsu stratēģiskais mērķis. Pamatā pašvaldībām šobrīd namu apsaimniekošana rada galvassāpes – izpētot pašvaldību namu apsaimniekošanas uzņēmumu gada pārskatus, redzams, ka palaikam pašvaldības šos savus uzņēmumus dotē, jo tie pilda sociālo funkciju, palīdzot iedzīvotājiem. Uzskatām, ka šī darbība ir jānodala divās daļās: privātā īpašuma apsaimniekošana, kas nav jādara pašvaldībai, un pašvaldības īpašumi. Ir iedzīvotāji, kuri izvēlas dibināt biedrības, lai apsaimniekotu savas daudzdzīvokļu mājas, tomēr viņi nav profesionāļi šajā ziņā.
Savulaik Latvijā, uzsākot zemes reformu un privatizācijas procesus, 1995.gadā likumā par pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju bija ierakstīts, ka pēc 6 mēnešiem pašvaldībai bija uzdevums noorganizēt dzīvokļu īpašnieku kopības sapulci, lai iedzīvotāji varētu lemt par turpmāko namu pārvaldīšanu. Pašvaldību namu pārvaldes bija kā pēcpadomju mantojums, kas jāreformē.  Kamēr nav alternatīvas, ir normāli, ka pašvaldība tur rūpi par saviem iedzīvotājiem, bet, ja esam nonākuši brīvā ekonomiskajā zonā, tad jāizvērtē piedāvājumi. Turklāt pašvaldībām nav liegts turpināt palīdzēt iedzīvotājiem sociālajā ziņā.
Mūsu mērķis Alūksnē bija saprast, vai pašvaldība mūžīgi mūžos vēlas būt “Alūksnes namu” īpašniece vai arī mēs varam viņiem palīdzēt. Alūksnes novada domē solīja apdomāties un sniegt savu redzējumu par to, ko vēlas redzēt kā savu sadarbības partneri namu apsaimniekošanā. Mūsu pieredze citās pašvaldībās liecina, ka pārņemt piedāvā visas mājas, nevis tikai, piemēram, labākās.
Palaikam sazināmies ar Alūksnes novada pašvaldību telefoniski, lai izzinātu, kā process virzās. Esam gatavi arī pretendentu atlasei konkursa kārtībā, ja tādu Alūksnē izsludinās. “Latio namsaimnieks” pašvaldībai Alūksnē devis grūdienu izvērtēt, kā rīkoties tālāk. Vidzemē esam uzrunājuši arī citas pašvaldības.
Namu apsaimniekošana ir “santīmu bizness” – vajag daudzas mājas, lai tajā darbotos. Mūsu mērķis nav ienākt Alūksnē un līdztekus “Alūksnes namiem” piedāvāt savu pakalpojumu, jo tad pusgadā varam iegūt tikai dažas mājas. Mūsu mērķis ir pārņemt “Alūksnes namus”, ja pašvaldība tam piekritīs.”

Komentāri 7

nja

Kad palasa ko tur "izpētījuši" tie izsaukti pētītāji, tad skaidrs, ka tikai lielāka maksa var glābt un tad 21% PVN vēl - spoža nākotne.
Brīnums tikai ka IR gribētāji tādu slīkoni pirkt, nu ja tā ir ka pa 4 tūkst., tad nav brīnums..
Skumja nākotne mums te Alūksnē, pat ar visiem 7 miljoniem ko guldīs - lielo daļu - AdlerSPA kompleksā.
Nez kā to nākotnē uzturēs? Vai tad ES grūdīs naudu, tak nē....
.Labi ka jaunais tilts - kapsēta tuvu un tūristiem prieks..
Labi ka vismaz tiem dažiem iebraucējiem, priekš kuriem mums rikšas, SPa, utt un daži centi ienākumos. Nu - nopērk jau ūdens pudeli , varbūt pat saldējumu arī

pirms 4 gadiem, 2016.06.03 15:46

DZINTARS

UI KAA NEGRIBAS NEKO DARIIT NE.......priekšlikumi ir.......? paskaties podaa cik p++++si....

pirms 4 gadiem, 2016.06.03 20:58

.....

Izskatās ,ka Džonis sev kapu rok....., žēl dažreiz no traktoristiem sanāca labi Partijas balsotāji PSKP CK kongesos un plēnumos! Šitam gan prāts taisīts ar kaimiņa pirkstu!

pirms 4 gadiem, 2016.06.04 22:49

izbrtīns

Priekš kam tad domātas pašvaldību komercsabiedrības? Lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem garantētus, ilgspējīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Bet šitie jefiņi te visu tik pārdos....un kur garantija, ka pircējs nenolaidīs pa burbuli uz sitiena? Kam mums tāda dome ar tādiem dundukiem ir vajadzīga?

pirms 4 gadiem, 2016.06.06 22:25

Maija

To jau zina tikai Adleru ģimene,tās ir viņu vīzijas!

pirms 4 gadiem, 2016.06.07 08:35

igucis

Nekāda sakara Adleru ģimenei, aiz "Latio namsaimnieka" "stāv Ita un Askolds

pirms 4 gadiem, 2016.06.07 09:03

Citu datumu laikraksti

  • Toksisku zilaļģu vairošanās – drauds veselībai 2

    Toksisku zilaļģu vairošanās – drauds veselībai

    (Turpinās no 1.lpp.)Arī šovasar būs vērojama zilaļģu ziedēšana, kas kārtējo reizi mudinās domāt, vai un cik toksiskas tās ir, cik droši var peldēties...

  • Vasara sākas Litenē!

    Vasara sākas Litenē!

    Litenē sestdien, 21.maijā notiks lielais vasaras sezonas atklāšanas pasākums – festivāls “Vasara sākas Litenē!”. Šāds pasākums tiek rīkots pirmo...

  • Orientieristiem  lieliski rezultāti

    Orientieristiem lieliski rezultāti

    Otrdien finišēja Alūksnes novada čempionāts orientēšanās sportā. Mūsējiem ir lieliski starti arī  Latvijas čempionātā.Tradicionālajā Alūksnes novada...