Vai Alūksnes parks kļūs par ainavu parku pērli?

Unikāls dzīvžogu labirints, sūnu un viršu dārzs, atjaunotas mazās arhitektoniskās formas un papildināti stādījumi – tā ir tikai daļa no Alūksnes muižas parka rekonstrukcijas programmas “Gadsimtu sasaukšanās” iecerēm. To īstenošana ir iekļauta Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības projektā “Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā”, kuru pirms mēneša sāka īstenot. Programmas aktivitātes paredzēts iekļaut arī citos pārrobežu sadarbības projektos.

Domas dalās, kādam jābūt parkam
Tagad Alūksnē 18 mēnešu laikā paredzēts pabeigt Aleksandra paviljona restaurāciju muižas parkā un veikt telpu fragmenta restaurāciju Jaunajā pilī. Mērķis saglabāt vēstures dārgumus Alūksnē un Pavlovskā (Krievija), kur tiks atjaunota parka strūklaku kaskāde, protams, iepriecina un ir atbalstāms. Diemžēl pašu spēkiem īstenoto Saules tilta remontu diez vai var uzskatīt par veiksmīgu. “Mani pārsteidz atjaunotais Saules tilts, kas ir nokrāsots baltā krāsā. Varu iedomāties, kāds tas izskatīsies pēc gada vai diviem gadiem. Jau tūlīt pēc tilta atjaunošanas redzēju, ka uz baltā tilta klājuma bija melnas švīkas. Kad krāsa būs atlupusi, tas izskatīsies traģiski. Nesaprotu, kāpēc bija vajadzīgs krāsot, ja koka tilts labi iederas dabā kā vides objekts,” ir neapmierināta bijusī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Alūksnē Silvija Ludviga.
Parka sakopšana, labiekārtošana un atjaunošana ir gājusi kā pa viļņiem. Ir īstenotas labas ieceres – sniegpulkstenīšu, koku un košumkrūmu stādīšanas akcijas ar lielu alūksniešu atsaucību, akmens tēlnieku simpozija mākslinieku līdzdalība devusi iespēju viņu veidotās skulptūras izvietot parkā, veikti mazo arhitektūras formu restaurācijas darbi... Taču tās ir bijušas epizodiskas aktivitātes. Šobrīd, kad beidzot jūtama mērķtiecība, veicot programmā ”Gadsimtu sasaukšanās” paredzētos darbus, pašvaldības ainavu arhitekts Agris Veismanis iesniedzis atlūgumu. Pagaidām nav zināms, kas un kā turpinās, pārraudzīs darbus parkā.  “Biju iegriezies parkā. Ak, šausmas, kas tur darās! Tas taču nav nekāds parks, bet ar krūmiem aizaudzis mežs – lazdu, pīlādžu un visādu citādu atvašu mudžekļi,” portālā “www.aluksniesiem.lv” raksta kāds parka skatītājs. “Šogad vairāk kopj parku. Pērn pie manis ciemos bija atbraucis paziņa. Viņam patika parks, bet teica, ka to vajadzētu vairāk kopt,” saka tēlnieks Ainars Zelčs. Viņš atzinīgi vērtē A.Veismaņa ieceres atjaunot vecos parka paviljonus. “Tas būtu skaisti. Neko jaunu tur nevajag, jo parks ir vecs. Tāpēc labāk atjaunot to tādu, kāds tas ir bijis,” uzskata A.Zelčs.
Latvijā pazīstamā ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis noraida pārmetumus par krūmiem. “Ja parkā nebūs krūmu, tad tas būs malkas mežs. Arī pīlādžiem tādā parkā kā Alūksnes būtu jābūt. Tiesa, ar tiem nebūtu jāaizaug teritorijai starp Jauno pili un ezeru. Turpretim, ja lazdas aug starp lielajiem kokiem vai lauces malā, tām tur ir jābūt,” skaidro I.M.Janelis. Viņa uzsver, ka puslīdz normālu dabas ainavu var baudīt dabiskā ainavu parkā. Tiesa, pēdējos gados viņa nav bijusi Alūksnes parkā. Taču pirms pāris gadiem viņa secināja, ka šajā ziņā te viss ir puslīdz labi. A.Veismanis informē, ka reizi gadā tiek appļautas arī šīs atvases. Lai uzlabotu parka kopšanu, iespējams, ar nākamo gadu tiks algots vismaz viens vai pat vairāki pastāvīgi strādnieki darbiem parkā. Vai varētu sasniegt mērķi – izveidot Alūksnes parku kā ainaviskā parka paraugu? “Tas var notikt. Tikai nevajag sekot visām modes tendencēm, bet skatīties un apdomāt, kā tas izskatīsies un vai gribētu redzēt diendienā,” atzīst I.M.Janelis.

Uztrauc gaidāmā
rekonstrukcija   
“Tas ir briesmīgi, ja trūkst pēctecības. Vienas pašvaldības deputāti nolemj un speciālisti dara, bet pēc vēlēšanām ir citi deputāti, tie lemj kaut ko citu, tāpēc nereti darbi, kas veicami ilgtermiņā, paliek nepabeigti, tiek turpināti citādi vai arī par tiem neliekas ne zinis,” secina S.Ludviga. Viņu satrauc, ka Aleksandra paviljona restaurācijas turpināšanai nav projekta. Tiesa, ir vecais restaurācijas projekts, bet tas ir novecojis, tāpēc ir jāatjauno un jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. “Uz kāda pamata tiks veikts iepirkums? Kādu projektu varēs dot tiem, kas uzvarēs iepirkumā, lai zinātu, kas un kā jādara?” nesaprot S.Ludviga.
A.Veismanis atzīst, ka vispirms ir jāsaved kārtībā mazās arhitektoniskās formas, kuras ir saglabājušās parkā. “Pārrobežu sadarbības projektā ir dabūta nauda, lai pabeigtu Aleksandra paviljona restaurāciju. Pēc tam varēsim domāt par Eola tempļa, mauzoleja un obeliska atjaunošanu, un tikai tad varēs pievērsties tām formām, kuru vairs nav. Arī šiem darbiem noteikti centīsies piesaistīt pārrobežu sadarbības projektu finansējumu. Tas nozīmē, ka liela nozīme ir un būs sadarbībai ar Pavlovskas muzejrezervātu,” norāda A.Veismanis. Paredzams, ka rudenī atsāksies Aleksandra paviljona restaurācijas darbi, kuriem kā autore ir piesaistīta Aida Podziņa.
Paviljona restaurācija ar arhitektes Ināras Heinrihsones un restaurācijas vecmeistares Aidas Podziņas līdzdalību 2001.gadā tika sākta ļoti apdomīgi. Uz griestiem uzgleznots debesjums ar lidojošām bezdelīgām, uz sienām – lidojoši eņģeļi. Paviljona arkas rotā uzkrāsotas kasetes, kas rada reljefu iespaidu. “Ja kāds domā, ka 17 000 latu restaurācijai ir daudz, tad tas ļoti maldās. Par šo Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu tika restaurēti trīs gleznojumu plafoni, kuros tika noņemtas 8 līdz 9 slāņu pārgleznojumu kārtas. Tās vajadzēja notīrīt skrupulozi centimetru pa centimetram, lai atklātu oriģinālos zīmējumus. Turklāt tika secināts, ka pats pirmais gleznojums ir zudis, tāpēc nolēma palikt pie otrā gleznojuma, ko tagad var redzēt paviljonā,” atgādina S.Ludviga. Darbus veica Rīgas celtniecības koledžas polihromā koka restaurācijas nodaļas absolventi kopā ar restauratori – vecmeistari A.Podziņu. Lai gan tika protezētas arī paviljona “kājas” jeb balsti, tie ir nedaudz sašķiebušies. “Tagad paviljons tiks restaurēts pilnībā tāds, kāds tas ir bijis. Piemēram, kasetes arkās ir bijušas pavisam citās krāsās – secināts izpētē. Tās bijušas sarkanā, zilā un melnā krāsā, nevis brūnos un dzeltenos toņos,” norāda A.Veismanis. Arī tagad restaurācijas darbiem kā autore ir piesaistīta A.Podziņa. Tiks izsludināts iepirkums restaurācijas darbu firmām.

Vadošajam partnerim –
mazāks finansējums
Pagājuši 25 gadi, tātad gadsimta ceturksnis, jo par parka atdzimšanas sākumu var uzskatīt 1998.gadu. Tad tika atjaunots viens no vecākajiem arhitektūras pieminekļiem – par godu sengrieķu vēju dievam Eolam celtais templis. Pie tā kupola griestiem bijušas piekārtas četras arfas jeb vēju stabules. Taču drīz vien tās noņemtas, jo skanējušas tik spēcīgi, ka muižas īpašniekiem nebija miera ne dienu, ne nakti. Tempļa vidū uz granīta postamenta bijusi vēju dieva Eola figūra. Vēlme ātrāk un lētāk – vienā vasarā par 1000 latiem – atjaunot templi nedeva cerēto rezultātu, jo steigā netika veikta Eola tempļa izpēte un piemeklētas īstās krāsas.
Nesen Valsts Kultūrkapitāla fonds piešķīra finansējumu mauzoleja restaurācijas metodikas izstrādāšanai. Taču šim mērķim deputāti nolēma meklēt papildu finansējumu, bet piešķirtos 1350 latus izlietot mauzoleja mākslinieciskajai izpētei. Metodikas izstrādāšanai tika prasīti 2770 lati, tāpēc projekts tiek iesniegts atkārtoti – tālākai metodikas izstrādāšanai. Mauzolejs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas pašlaik ir ļoti sliktā stāvoklī – ēkai ir bojāts jumts, sapuvusi koka karnīze, saplaisājušas sienas un akmens pamatne. Tas nozīmē, ka nepieciešams pamatīgs remonts un rekonstrukcija. “Mums vēl ir ļoti daudz ko darīt gan parkā, gan pilsdrupās un citviet. Taču tagad ir uzdevums godam īstenot kopējo sadarbības projektu ar Pavlovsku, lai pierādītu, ko spējam. Tas ir ļoti svarīgi, jo šī ir pirmā sadarbība ar Krievijas partneriem. Turklāt mūsu pašvaldībai ir jāiznes projekta lielākais smagums, jo tā ir projekta vadošā partnere,” stāsta Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins. Viņš uzsver, ka kopējo problēmu apzināšana, tikšanās laikā prezentējot Alūksnes un Pavlovskas parku, ir sākums nākamajiem kopējiem projektiem.
Portālā “www.aluksniesiem.lv” pie informācijas par projekta “Divas ainavu parku pērles Austrum­eiropā” iecerēm un finansējumu ir komentārs, kurā secināts – projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada dome, bet lielāko naudas summu saņem Pavlovskas parka labiekārtošanai. To apliecina Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītājas Ineses Zīmeles – Jauniņas informācija. Projekta kopējais budžets ir
625 700 eiro, kurā 90 procentus finansē Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma. Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 eiro jeb 176 481,81 lats. Programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 eiro, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums – 12 555,55 eiro un valsts budžeta finansējums – 12 555,55 eiro. Savukārt Pavlovskas muzejrezervāta budžets projekta īstenošanai ir 374 589 eiro. “Parasti tā šajos projektos nemēdz būt! Par visu projekta summu nepieciešamo kredītu ar procentiem ņem Alūksnes novada dome, zaudējot lielas naudas summas, bet lielāko kumosu bez saistībām un kredītmaksājumiem saņem Krievijas puse,” portālā komentē “speciālists”.  Tomēr tā gluži nav. Alūksnes novada dome ņem kredītu, lai segtu savu finansējuma daļu, bet Pavlovskas muzejrezervāts - savu daļu. Vakar domes sēdē tika pieņemts lēmums lūgt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei atļauju ņemt aizņēmumu Valsts kasē projekta īstenošanai 150 000 latu - 2013.gadā - 47 225 latus un 2014.gadā - 102 775 latus ar pamatsummas atmaksas termiņu līdz 2024.gadam. A.Fomins skaidro, ka Alūksnes novada domei ir lielāka pieredze šādu projektu īstenošanā, tāpēc tā ir vadošais partneris. Tomēr viņš nenoliedz, ka galavārds pārrobežu sadarbībā ir partneriem – Pavlovskas muzejrezervātam.

Citu datumu laikraksti

  • Izstājas vai izslēdz?

    Pretēji viedokļi ir deputātam Jānim Sadovņikovam, kurš domē vienīgais tika ievēlēts no “Saskaņas centra” saraksta un šīs partiju apvienības Alūksnes...

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes novads Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa šīs nedēļas sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē atgādināja par dienesta sniegto...

  • Volejbolā brāļi Dandeni atkal pirmie

    Gaujiena Norisinājies kārtējais posms Apes novada pludmales volejbola čempionātā vīriešiem un sievietēm. Vīriešu grupā piedalījās desmit komandas,...

  • Apes tenisa turnīrs ieiet finiša taisnē

    Apē norisinās tenisa turnīrs, kurā no četrām apkašgrupām ir zināmi finālisti ceturtdaļfinālam. No septiņpadsmit turnīra dalībniekiem ceturtdaļfinālā...