Vai arī šoreiz iekļūs?

Eiropas Parlamenta vēlēšanās nacionālā apvienība “Visu Latvijai! – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) startēs ar 14. (pēdējo) kārtas numuru.
2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas “TB/LNNK” bija veiksmīgas, jo no šī saraksta Eiropas Parlamentā tika ievēlēti četri deputāti – Roberts Zīle, kā arī trīs viņa kolēģi - Guntars Krasts, Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis, kuri 2008.gadā izstājās no “TB/LNNK”.
2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika ievēlēts tikai viens “TB/LNNK” pārstāvis – partijas līderis R.Zīle.
NA sarakstā ir 16 deputātu kandidāti. Saraksta līderis ir R.Zīle, kurš ir Eiropas Parlamenta deputāts jau divus sasaukumus. Ar otro kārtas numuru startē tieslietu ministre un juriste Baiba Broka, kura 2009.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksta, taču netika ievēlēta.  Ja pirmie divi ir sabiedrībā labi pazīstami, tad Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, kurš startē ar trešo kārtas numuru, ir gados jauns un mazpazīstams. Aiz viņa sarakstā ir Edvīns Šnore, kura darba vieta ir “Riga TV24”, tad seko Rēzeknes augstskolas rektors, asociētais profesors, kā arī Rēzeknes pilsētas domes deputāts Edmunds Teirumnieks, bet aiz viņa - Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle.

Vērtējums - “zems risks”
R.Zīles kandidatūru sabiedriskā labuma biedrība „Sabiedrība par atklātību – Delna” vērtē - “zems risks”. Tas nozīmē, ka informācija par kandidātu norāda uz pārkāpumiem galvenokārt ētikas un labas pārvaldības jomā, kam nav sistemātiska rakstura un plašākas sabiedriskas ietekmes.
Ir vērts zināt, ka “Latvenergo” valsts uzdevumā iepērk no mazajām HES un citiem zaļās enerģijas ražotājiem elektroenerģiju par paaugstinātu cenu, tā dēvēto dubulto tarifu. Šīs enerģijas izmaksas ir iekļautas kopējos “Latvenergo” tarifos, par to maksā visi patērētāji. 2002.gadā laikraksts “Diena” rakstīja par šaubām saistībā ar mazo hidroelektrostaciju darbību. Starp tām bija arī uzņēmumi, kas daļēji piederēja politiķiem, kuri lēmuši par divkāršā tarifa piemērošanu mazo HES saražotajai enerģijai. Arī ar R.Zīli saistītās divas firmas - “Ranka Hidro” un “Gaujas HES” - 2001.gadā bija pārdevušas valstij enerģiju par
95 703 latiem. Abu šo sabiedrību lielākā īpašniece bija firma “Malēnija”, kas līdzīgās daļās (33,33%) piederēja R.Zīlem un diviem citiem ar “tēvzemiešiem” saistītiem uzņēmējiem - Aldim Čeksterim un Gatim Deksnim. Kā rakstīja “Diena”, G.Deksnis kopš 2000.gada bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova (TB/LNNK) ārštata padomnieks. Savukārt V.Makarova vadītā ministrija bija tā, ar kuru tika saskaņota mazo HES būve un kura uzraudzīja, lai tās atbilstu visām vides aizsardzības prasībām. R.Zīle tajā brīdī bija īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām. Viņš savā darbībā interešu konfliktu nesaskatīja. Uz jautājumu, vai, viņaprāt, līdzdalība mazo HES biznesā, kuru ražotās enerģijas obligāto iepirkumu par dubulto tarifu noteikusi Saeima, nav uzskatāma par interešu konfliktu, Zīle atbildējis: “Mana iesaistīšanās firmā “Malēnija” ir likumīga. Amatus tajā neieņemu un interešu konfliktu šeit neredzu.”
Ņemot vērā to, ka mazo HES biznesa sektors ir neliels, taču ienesīgs un tas ir pilnībā atkarīgs no valsts labvēlības, tad politiķu iesaistīšanās šajā biznesā tiek uztverta ar īpašām aizdomām un iespējami interešu konflikti vērtēti daudz kritiskāk.
Vērts zināt arī to, ka 2009.gadā, neilgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, masu saziņas līdzekļos parādījās vairāku Eiropas Parlamenta deputātu informatīvās kampaņas. Virknē reģionālo laikrakstu tika publicētas EP Nāciju Eiropas grupas finansētas intervijas ar R.Zīli. Viņš skaidroja, ka informatīvā kampaņa realizēta, „lai parādītu, ka EP ir nopietna institūcija, un aicinātu iet balsot”.
R.Zīle arī sacīja, ka kampaņa nav aģitācija, taču, kā norādīja sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, viņš un vairāki citi kandidāti, kas rīkoja šādas kampaņas, tomēr nav rīkojušies pareizi. Proti, lai gan formālajām aģitācijas pazīmēm – pieminētam vārdam „kandidāts”, saraksta vai tā numura nosaukšanai – kampaņas neatbilst, jāņem vērā konteksts un tas, ka līdz vēlēšanām palicis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis. Viņa norādīja, ka nepieciešama diskusija, vai ES finanšu izmantošana kampaņā var tikt uzskatīta par ētisku un arī par likumīgu. Proti, ja EP apmaksātas reklāmas netiek skaitītas partiju tēriņu limitos, tad starp kandidātiem pastāv nevienlīdzīgas iespējas, savukārt, ja no EP līdzekļiem apmaksātas politiskās reklāmas tiek uzskatītas par “trešo personu” reklāmām, tas var būt pretrunā ar likumu. EP pēc būtības darbojas kā trešā persona un tiekot radītas nepamatotas priekšrocības tām partijām, kas jau pārstāvētas EP.
KNAB vērtēja R.Zīles kampaņu, taču pārkāpumus nekonstatēja, jo intervijās iekļautā informācija netika atzīta par aģitāciju.
“Delnas” atlasītajos 15 nozīmīgākajos Eiroparlamenta balsojumos R.Zīles balsojums lielākoties sakrita ar EP grupas balsojumu.

Vai uzticēs?
Bez ievērības nevar atstāt to, ka tieslietu ministrei B.Brokai nav pielaides valsts noslēpumam. Tas ietekmē viņas kā politiķes reputāciju. Trīs mēnešus pēc B.Brokas kļūšanas par tieslietu ministri Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) vadītajā valdībā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ministrei vēl nebija izsniedzis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. SAB ieilgušās pārbaudes apstākļus nekomentēja, taču norādīja, ka vidējais pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt SAB ir jāpieņem līdz 6.jūnijam.
Raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka pēc tā rīcībā esošās informācijas, iespējams, pielaide B.Brokai netiek dota, jo SAB pārbauda faktus, kas saistīti ar viņas savulaik sniegtajiem pakalpojumiem kādreizējam Ķemeru sanatorijas investoram “Ominasis”. 2011.gadā būvnieks “NCC Konstrukcija” esot izteicis apgalvojumus, ka “Ominasis” krāpjas ar pievienotās vērtības nodokli un iesniedzis dokumentus finanšu policijai. Tā kriminālprocesu neierosināja, jo bija iestājies noilgums, tomēr laiks, par kuru būvnieks sūdzējās, sakrīt ar to, kad uzņēmumam “Ominasis Latvia” juridiskās un finanšu konsultācijas sniedza B.Broka. Pati B.Broka sacīja, ka neredz pielaides liegšanai nekāda pamata. Ministre arī nedomājot, ka viņas darbs nesaņemtās pielaides dēļ būtu kā traucēts. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers tomēr pauda viedokli, ka ministrs bez pieejas valsts noslēpumam nevar vadīt tieslietu jomu, jo tās pārraudzībā ir SAB. Tas, pēc viņa teiktā, ir nebijis gadījums, ka tik atbildīgam ministram šāda pielaide nav dota. Valdības sēdēs to jautājumu skatīšanā, kuri satur valsts noslēpumu, B.Broka nepiedalās.
Šī gada janvāra beigās, kad Rīgas domes deputāte B.Broka tika virzīta un apstiprināta par tieslietu ministri, viņa neslēpa, ka maijā kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas nozīmē, ka viņas ievēlēšanas gadījumā Saeimai būs jāapstiprina cits tieslietu ministrs.
Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamajā datu bāzē par B.Broku ir lasāma informācija, ka viņas parādsaistības 2013.gadā bija 100 000 dolāru un 14 000 latu.

Mērķis - nemainīgs
NA pamatmērķis ir nemainīgs - darbojoties gan Eiropas Savienības, gan valsts, gan pašvaldību līmenī, aizstāvēt latviešu tautas un lojālo Latvijas pilsoņu intereses, rūpēties par latviešu nācijas izaugsmi, latviešu valodas un kultūras kopšanu, Latvijas valsts politisko un ekonomisko nostiprināšanos.
NA darbībai Eiropas Parlamentā izvirza šādas prioritātes: nacionālu valstu Eiropa, atbrīvošanās no Krievijas ģeopolitiskās ietekmes, ekonomikas izaugsme, migrācijas politika. NA uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas un attīstīt saites ar ES enerģijas tirgu, šim nolūkam izmantojot ES fondu atbalstu. Savukārt vecs kā pati zeme šķiet solījums veicināt dzimstību. NA uzskata, ka latviešu nācijas pastāvēšanu apdraud emigrācija un zemā dzimstība. Jāturpina darbs pie demogrāfijas veicināšanas. Kādā intervijā žurnālisti vaicāja R.Kolam, ko viņš kā NA pārstāvis gatavojas panākt Eiropas Parlamentā un par ko cīnīties Briselē. R.Kols norādīja, ka uzmanības centrā vēl joprojām ir un būs jautājums par demogrāfiju, tostarp, ģimenes politika, jaunatnes politika, dzimstības veicināšana. Jāatgādina, ka arī citas partijas, piemēram, pirms Saeimas vēlēšanām arī ir sludinājušas dzimstības veicināšanu. Paiet gadi, bet nekas īpaši tā arī nav mainījies. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Izsludinās biznesa ideju konkursu

    Lai veicinātu jaunu komersantu (saimnieciskās darbības veicēju) rašanos novadā, motivējot jauniešus sava biznesa veidošanai, Apes novada domes...

  • Brauc pēc pieredzes uz Apes novadu

    Brauc pēc pieredzes uz Apes novadu

    Apes novadu nesen apmeklēja uzņēmēju delegācija no Krievijas, lai izzinātu, kā strādā uzņēmēji šeit.“Apes novadā viesi apmeklēja Zigurda Safranoviča...

  • Ape īsumā

    Apes ◆ No 13. līdz 22.maijam 27 otrā kursa tūrisma programmas studenti un 2 pasniedzēji no Vidzemes augstskolas novadā īstenos savu vasaras praksi...

  • Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri 2

    Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri

    Pateicībā par ugunsdzēsēju glābēju grūto darbu Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” rokdarbu pulciņa dalībnieces noadījušas 28 pārus...

  • Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Vistas fileju izklapē. Liek cepamajā traukā, apber ar sāli un pipariem. Pa virsu kārto šampinjonus un tomātu šķēles. Sarīvētu sieru sajauc ar...

  • Ūdenstilpēs – jauni noteikumi

    Alūksnes novada domē ir apstiprināti publisko un pašvaldības ūdenstilpju, to salu un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi,...

  • Lieldienās “dēj” krāsainas olas 2

    Lieldienās “dēj” krāsainas olas

    Lāsma Ludviga mācās Strautiņu pamatskolas 8.klasē un ir aktīvs mazpulcēns. Strautiņu mazpulkā viņa darbojas jau sesto gadu. Šogad viņa no “Mazpulcēnu...

  • Suns, kurš cēlies no elfiem

    Suns, kurš cēlies no elfiem  2

    Lauris Šutijs mācās tikai 3.kla­sē Alūksnes novada vidusskolā, bet jau aptuveni divus gadus piedalās kinologu sacensībās ar savu Velsas korgija...

  • Labi rezultāti

    smiltene ◆ Pagājušajā nedēļā Smiltenē suņu nacionālajā divcīņā starp 27 dalībniekiem bija arī alūksnieši: Raivis Podrezovs ar Pradu, Roberts...