Vai ēdam mazāk?

Vienā ziņā, ko vakar ieraudzīju internetā un kas bija izcelta kā galvenā, bija stāstīts, ka latvieši ēdot mazāk.

Vienā ziņā, ko vakar ieraudzīju internetā un kas bija izcelta kā galvenā, bija stāstīts, ka latvieši ēdot mazāk. Izlasot virsrakstu, uzreiz atminējos vēl nesen televīzijā izskanējušo, ka Latvija ir nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts un ka Latvijā salīdzinājumā ar pārējām divām Baltijas valstīm ir viszemākā pensija, darba alga un minimālā alga. Jāatzīst, ka visas šīs ziņas vedināja uz pārdomām, un punkts uz "i" bija tas, ka latvieši ēdot mazāk!
Statistiku par to, ko un cik ēduši Latvijas iedzīvotāji 2003. un 2002.gadā, apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde, ņemot vērā pirkto, pašražoto un par brīvu iegūto pārtikas produktu patēriņu, neņemot vērā restorānos un citās vietās apēsto. Statistiķi secinājuši, ka vidējais Latvijas iedzīvotāju pārtikas produktu patēriņš ir samazinājies. Šajā laikā biežāk ir ēsta liellopu gaļa un cūkgaļa, bet mazāk lietoti piena produkti, zivis, olas, kviešu maize, dārzeņi, augļi un cukurs. Secinājumi tam, kādēļ tas tā ir, šajā ziņā nebija atrodami.
Nākamā ziņa - Latvijā saglabājas zemākās algas un pensijas Baltijas valstīs. Arī šo statistiku apkopojusi statistikas pārvalde. Šāgada pirmajā ceturksnī Latvijā strādājošo vidējā bruto alga mēnesī bija 227 lati. Salīdzinoši Igaunijā - vidēji 333 lati, Lietuvā - 258 lati. Arī minimālā darba samaksa Latvijā ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā minimālās algas apjoms ir 120 lati, bet Lietuvā - 101 lats. Latvijā, protams, 80 lati - kā jau līdz šim. Savukārt, salīdzinot vecuma pensijas visās trīs valstīs šāgada pirmajā ceturksnī, secināts, ka Igaunijā tā ir 103 lati, Lietuvā - 80 lati, Latvijā - 79 lati. Turklāt neaizmirsīsim, ka Latvija taču ir nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts.
Salīdzinot šos ciparus ar vistuvākajiem kaimiņiem un zinot, ka ES esam visnabadzīgākie, šķiet absurdi, ka ar lepnumu tiek pasniegta ziņa - latvieši ēdot mazāk! Tas nekas, ka šie dati ir par 2003. un 2002.gadu, kad vēl nebijām ES. Protams, tas vērtējams pozitīvi, ja ēšanas daudzums samazinājies tādēļ, ka cilvēki sākuši ievērot veselīgāku, aktīvāku dzīvesveidu, bet māc gan šaubas par to. Cilvēkiem nav naudas, lai nopirktu to, ko patiesi vēlas. Ir arī daļa cilvēku, kas pusdienas dodas ieturēt uz kādu ēstuvi, jo ir secinājuši, ka tas nereti ir lētāk, nekā pašam gatavot mājās. Bet šo cilvēku daļu statistiķi nebija izpētījuši.
Pašlaik Latvijas valsts tērē ļoti daudz līdzekļu, lai remontētu īslaicīgi aizturēto izolatorus, iegulda līdzekļus cietumu rekonstrukcijā un gādā par probācijas dienestu izveidi, jo visām šīm normām un vēl daudzām citām taču jābūt Eiropas līmenī. Bet līdz ar to ir aizmirsies vienkāršā Latvijas iedzīvotāja un nu jau vairāk nekā gadu arī pilntiesīga ES iedzīvotāja labklājības līmenis. Skumji, ka tā.

Citu datumu laikraksti

  • Remontē skolu un gatavojas jubilejai

    Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas vecajā korpusā, 2.stāvā, šomēnes uzsākts kosmētiskais remonts.Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas vecajā...

  • Ciemiņus gaida sakoptā pilsētvidē

    Alūksnē pirmo reizi šogad appļauti zālāji. Pļaut varēja arī parkā, kur likvidēti janvāra vētras postījumi, aizvesti izgāztie koki un savākti zari,...

  • Pagastā Jāņus šogad svinēs agrāk

    Pededzes pagasta deputāti sēdē izskatīja iesniegumus par atteikšanos no zemes lietošanas tiesībām, par pirmpirkuma tiesību piešķiršanu un atteikšanos...

  • Zālienam uzbrūk sūnas

    Cītīgi vismaz reizi nedēļā pļauju zālienu un pārliecinos, ka to arvien vairāk pārņem sūnas, tāpēc devos noskaidrot, kas to veicina. Izrādās, ka sūnas...

  • Nē! - mākslīgajiem rūķiem daiļdārzos

    Individuālo māju pagalmos dižojas lielāki un mazāki mākslīgi rūķi, stārķi, pūces, suņi, eži, vardes un citi dzīvnieki.Individuālo māju pagalmos...

  • Dzīvžogs pasargā un norobežo

    Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša, aizsedzoša un sargājoša nozīme.Dzīvžogam ir ne tikai dekoratīva, bet arī norobežojoša,...