Vai Einars Repše beidzis savu misiju Latvijā?

Neviltotu prieku daudzos politiķos izraisīja Einara Repšes paziņojums, ka viņš atsakās no savas kandidatūras premjera amatam par labu Krišjānim Kariņam.

Neviltotu prieku daudzos politiķos izraisīja Einara Repšes paziņojums, ka viņš atsakās no savas kandidatūras premjera amatam par labu Krišjānim Kariņam.
Tomēr šāds notikumu pavērsiens nedod garantiju, ka "Jaunais laiks" (JL) nepaliek ārpus koalīcijas.
Kas ir mainījies JL?
Jaunizceptās koalīcijas biedri aicina valdībā iesaistīties arī JL, bet ir skaidrs, ka šobrīd premjera krēsls ir aizņemts, tas nekādi neapmierina šo partiju. JL jaunajam premjera kandidātam K.Kariņam ir iespējas kandidatūru realizēt tikai tad, ja Induļa Emša valdība negūst atbalstu Saeimā. Šobrīd, izņemot "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, neviens Saeimā pārstāvētais politiskais spēks neizsakās pozitīvi par E.Repšes valdības darbu, pat kreisie labāk redz premjera krēslā I.Emsi, nevis E.Repši. Tādējādi ir tikai loģiski, ka E.Repše atsauca sevi kā vienīgo un īsto JL kandidatūru premjera krēslam.
Par labu šādai notikumu gaitai liecina arī vienotības trūkums JL Saeimas frakcijas iekšienē, par to jau ilgu laiku runā masu mediji un politikas eksperti. Piemēram, Andreja Radzēviča piekrišana darboties I.Emša valdībā norāda uz draudošajām briesmām partijas iekšienē. Nedomāju, ka E.Repše būtu ieinteresēts savas partijas šķelšanā. Ja pieņemam, ka jaunizveidoto valdību Saeima apstiprinās, tad JL būs spiests darboties opozīcijā. Lai ko neteiktu šīs partijas pārstāvji, ka darbs opozīcijā saliedēs frakcijas rindas, šķelšanās ir ticamāks iznākums. Domāju, ka daudzi šīs partijas deputāti vēlas iesaistīties opozīcijas darbā, nevis nepārtraukti oponēt vai vienbalsīgi aizstāvēt E.Repšes viedokli. Turklāt ilgstoša atrašanās opozīcijā nesekmēs JL panākumus nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Telekomunikāciju dilemma
Pagājušajā trešdienā valdība noslēdza mierizlīgumu ar otru "Lattelekom" īpašnieku "TeliaSonera". Kopš 2000.gada ilgusī tiesvedība "Lattelekom" lietā Latvijas valstij ir prasījusi aptuveni 16 miljonus latu lielus izdevumus. Lai gan demisionējusī valdība šo mierizlīgumu uzskata par panākumu, jaunajai koalīcijai ir pretējs viedoklis. Pagājušās ceturtdienas Saeimas ārkārtas sēdē deputāti nolēma, ka mierizlīgums nav valsts interesēs. Kamēr daļa politiķu uzskata, ka mierizlīguma nosacījums, atdot "Lattelekom" akciju pirmpirkuma tiesības "TeliaSonera" ir ļoti neizdevīgs, otra daļa ar E.Repši priekšgalā redz Aivara Lemberga un citu oligarhu "rēgus", kas pretstata Saeimas vairākumu pret valdības veiksmīgo lēmumu.
Kamēr politiķi turpina strīdēties par "Lattelekom" nākotni, telekomunikāciju attīstība Latvijā turpina atpalikt no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Tieši telekomunikāciju joma ir tā, kas tuvāko gadu laikā, pretēji sabiedrības dzīves līmeņa pieaugumam, var sasniegt ES attīstības līmeni. Praksē visbēdīgākā situācija ir lauku rajonos. Sakaru kvalitāte ne vienmēr ir apmierinoša, arī interneta pakalpojumu klāsts lielākoties ir pieejams tikai pilsētās. Tas ir dabiski, tomēr jaunajām telekomunikācijas iespējām ir jātiecas uz perifēriju, ne tikai jāpaliek pilsētās. Telekomunikācijas ir viens no rādītājiem, kas nosaka dzīves līmeņa attiecību starp laukiem un pilsētu. Šobrīd telekomunikācijas var salīdzināt ar dzelzceļu 19. un 20.gadsimta sākumā, ja dzelzceļš nešķērsoja pilsētu vai apdzīvotu vietu, šī vieta nevarēja ātri attīstīties.
Krievu skolas un 1.maijs
1998.gadā izveidotā izglītības reforma paredzēja, ka no šā gada visām vidusskolām jāpāriet uz apmācību latviešu valodā. Savukārt nesen pieņemtais un prezidentes izsludinātais likums paredz apgūt 60 procentus mācību priekšmetu latviešu valodā. Tādējādi šo likumu var uzskatīt par reformas maigāku variantu, nav tikai skaidrs, vai nākotnē pāreja uz mācībām latviešu valodā notiks pilnībā. Bažas rada arī fakts, ka netiek atklāti runāts par latviešu valodas mācīšanas metodiku un apjomiem mazākumtautību pamatskolās. Tieši pamatskolā gūtie valodas pamati ir ķīla tālākai mācību sekmīgai apguvei vidusskolā.
Šobrīd daudzas krievvalodīgās skolas nav gatavas nodrošināt pieņemtā likuma normas. Rodas jautājums, vai kādreiz tās būs gatavas? Pagājušajā sestdienā notikušais Krievu skolu aizstāvju kongress sola dažādus pārsteigumus. Proti, 1.maijā paralēli valsts iestājai ES var notikt apjomīga krievvalodīgo manifestācija, daži aktīvisti prognozē pat 100 000 lielu protestētāju gājienu.
Savukārt 1.septembrī likuma pretinieki draud ar tukšiem skolu soliem. Lai tas nenotiktu, kongresa dalībnieki pieprasa moratorija izsludināšanu dotajam likumam. Te nu būs redzams, vai valsts politiķiem būs drosme aizstāvēt savus principus vai arī viņi skatīsies uz šo lietu racionāli un piesardzīgi, jo skolas tiešām nav gatavas īstenot likumu dzīvē. Nav šaubu, ka šāda emociju nepārtraukta uzkurināšana var ne tikai mudināt skolotājus un skolēnus nevēlēties mācīties latviešu valodu, bet arī radīt naidīgu noskaņojumu un incidentus starp latviešu un krievu etniskajām grupām.

Citu datumu laikraksti