Vai “eirovinjete” uzlabos ceļu stāvokli?

Agnese Korbe, CSDD sabiedrisko attiecību daļas pārstāve
Samaksu kontrolēs policija
Autoceļu lietošanas nodeva (“eirovinjete”) ir maksa par Latvijas galveno autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Nodevu maksā par valsts galveno autoceļu posmu (izņemot to šķērsošanu, tajā skaitā apļveida krustojumos) lietošanu ar kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Nodevas samaksu apliecina informācija Latvijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts nozīmes reģistrā. Nodevas samaksu kontrolēs Valsts policija. Valsts galveno autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama nodeva, ir:  Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži), Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene), Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) un vēl citi galveno autoceļu posmi. Sīkāka informācija apskatāma CSDD mājaslapā. CSDD ir izpildījusi praktiskās daļas pienākumu un izstrādājusi oficiālu autoceļu lietošanas nodevas portālu kravas transportlīdzekļu  izmantošanai Latvijā “www.lvvignette.eu”, kur veikt maksājumus. Atlikuši tikai mazi precizējumi. Vēl norēķināšanās būs iespējama visās CSDD filiālēs, kā arī degvielas uzpildes stacijās. ◆

Ainis Cinglers, smagā transportlīdzekļa vadītājs
Nekā labāka tik un tā nebūs
To, ka par noteiktu ceļa posmu lietošanu Latvijā kravas pārvadātājiem būs jāmaksā īpaša nodeva, vērtēju ļoti negatīvi. Latvijā bardaks jau ir pietiekami liels. Manuprāt, nekā labāka tik un tā nebūs. Vai uzlabosies kaut kas, tiks veicināta ceļu uzturēšana un attīstība, vai pēkšņi tiks izmantoti videi draudzīgāki transportlīdzekļi? Ļoti šaubos. Ja ieviestu sistēmu, kas šo naudu novirzītu konkrētam, piemēram, ceļu, fondam, tad es pilnībā piekristu un atbalstītu tādu ideju. Bet, ja šī nodeva tiek valsts kasē, teiksim tā, tad es to nekādā gadījumā neatbalstu. Lūk, Eiropā var manīt, kur aiziet nauda - visi ceļi ir savesti kārtībā. Savukārt Latvijā mūsu naudiņa aiziet valsts kopējā budžetā. Kur tā tālāk tiek izmantota vai kurā virzienā aiziet? Nav zināms. Kā piemēru ņemsim vieglos transportlīdzekļus, par tiem jāmaksā - ceļu nodoklis, skates, reģistrācijas utt. Visur vajadzīga nauda, kas nav arī tā mazākā. Kur nu vēl smagajiem transportlīdzekļiem! Vēl papildu izmaksas. Tas nebūt nav nepieciešams. Labi būtu, ja konkrēta summa aizietu speciālam ceļu fondam, kas nodrošinātu tiešu ceļu rekonstrukciju, tad arī iebildumi un pretenzijas nebūtu tādas. Manā skatījumā, maksa par Latvijas galveno autoceļu izmantošanu ir pilnīgs absurds un kārtējais veids, kā gūt naudu no Latvijas iedzīvotājiem. ◆

Ainārs Ribaks, SIA „Lastens” (transporta pārvadājumi) direktors
Liekas naudas nav nevienam
Lai tas nodoklis būtu, bet lai tā nauda aizietu ceļiem, nevis to izmanto budžetam un ar to viss beidzas. Ceļi ir tādi, kādi viņi ir - bezceļi. Nauda, kas jāmaksā par smagajiem transportlīdzekļiem, ir pietiekami liela, un vēl papildus tiek uzlikta šī nodeva. Jau šobrīd summas dažādu maksājumu veikšanai tieši smagajiem transportlīdzekļiem ir ļoti lielas. Šajos laikos liekas naudas nav nevienam. Jau tā tas pakalpojums ir tik “lēts”, ka, pieliekot vēl šo nodevu klāt, ko teiks tie klienti, kam būs tas jāmaksā? Arī klienti nebūs apmierināti. Tā uzreiz ir ķēde – kā uzņēmējam, tā klientam iegriež budžetā. Citu variantu jau nav - ja tiks iekasēta autoceļu lietošanas nodeva, tad būs arī jāmaksā.  Viss jau ir valdības kompetencē. Ja nauda tiks novirzīta tiešām ceļu izveidei, tad mēs kaut ko dzirdēsim, redzēsim un jutīsim. Bet, ja atkal tiks lāpīts budžets, tā, kā tas notiek šobrīd, tad nekas nenotiks. To naudu jau mēs maksājam – akcīzi, ceļa nodokļus un citus maksājumus, bet uz ceļiem neko jau neredzam. Tas, kas pašlaik tiek nedaudz uzbūvēts, ir piliens jūrā. Tajā pašā laikā Igaunijā ir prieks par ceļiem. Pie mums tiek lietas divas asfalta kārtas, bet Igaunijā lej trīs kārtas. Tur šī naudiņa pareizi tiek iztērēta un tiek domāts par ceļiem. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Pirmoreiz aktīvi atpūšas kopā

    Pirmoreiz aktīvi atpūšas kopā

    Šonedēļ Alūksnes Pilssalas stadionā norisinājās pirmās pensionāru sporta spēles, kuras organizēja Alūksnes pilsētas pensionāru biedrība “Sudrabs”....

  • Ar vēlmi virzīt sabiedrisko domu 8

    Ar vēlmi virzīt sabiedrisko domu  3

    Dace Marķitāne ir jauniete no Alūksnes, kura šobrīd piedalās studentiem paredzētā konkursā novadu ekonomikas attīstībai - “Radām novadam”. Viņas...

  • Bez krīzēm nebūtu izaugsmes

    Bez krīzēm nebūtu izaugsmes

    To vien dzird: te šis pāris pašķīries, te tam pamati sašķobījušies. Šķirto laulību skaits demogrāfiem liek saķert galvu, jo ģimenes kļuvušas vājākas,...

  • Baznīcu rotās ar peonijām

    Baznīcu rotās ar peonijām

    Gatavojoties Glika dienām, Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze aicina ikvienu interesentu piedalīties baznīcas rotāšanā. Šodien no pulksten 15.00...

  • Skaisti dienā un naktī

    Skaisti dienā un naktī

    Pie Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas ir tapis skaists ziedu veidojums. Ja laikapstākļi ir labi, tad uzlādējas saules bateriju...

  • Aicina sacensties pensionārus

    Trešdien, 11.jūnijā, Alūksnes Pilssalas stadionā norisināsies pensionāru sporta spēles, kuras organizē Alūksnes pilsētas pensionāru biedrība...

  • Atceroties varoņus, domā  par nākotni

    Atceroties varoņus, domā par nākotni

    Vakar Alūksnes pilsētas atbrīvošanas 95.gadadienas svinīgajos pasājumos viesojās arī gaidas un skauti no Igaunijas, kā arī ASV karavīri. Vakardiena...

  • Modernizē poligonu 2

    Modernizē poligonu  10

    Pilnīgi visi uz Litenes poligonu “Kaudzītes” Gulbenes novadā atvestie sausie sadzīves atkritumi tagad tiek sašķiroti, lai vairumu pēc tam varētu...

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes un Apes novadi ◆ Valsts policija informē, ka vakar uz ceļiem atgriezās četri Valsts policijas pārvietojamie fotoradari. Pie vietām, kur...